Inga Gaile: Stikli

2016

Izdevniecība "Dienas Grāmata" klajā laidusi vēstures romānu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" jaunāko grāmatu – Ingas Gailes romānu "Stikli".

"Romāna "Stikli" darbība risinās no 1937. līdz 1939. gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Tas ir laikmets, kad Latvijas vēsturē, pēc daļas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju domām, bija pārpilnības, latviskuma un kārtības laiks. "Stiklos" valdošā atmosfēra, notikumi, kas risinās laikā, kad viss šķiet labi, bet to, kas neatbilst valdošā vairākuma izpratnei par labo un ļauno, apiet, noklusē vai mēģina ierobežot, diemžēl atgādina šodienas Latviju," tā romānu raksturo autore Inga Gaile.

""Stikli" ir dzejnieces un dramaturģes Ingas Gailes pirmais romāns. Tajā laikmets ir tikai ietvars, kurā rakstniece veido spilgtas sajūtu gleznas, paliekot uzticīga savas daiļrades galvenajai tēmai – robežstāvoklim. Miesas alkas var būt tikpat spēcīgas kā dvēseles ilgas, un prāta apsvērumi var satriekt pīšļos tos abus. Dzīvi no nāves šķir nejaušība, un veselību no slimības – kāds neapdomāts vārds vai rīcība. Sekas par sevi atgādina vēl ilgi – kā asas stikla šķēpeles," tā Gundega Blumberga.

"Ingas Gailes "Stiklos" vēsture ir sveša, naidīga un neiepazīta teritorija cilvēku neskaidrajai esamības jēgai. Abstrakto pasaules iekārtotāju radītajās koordinātās apjukušie teksta personāži klejo, apvilkušies ar stikla ādu, kas tos nošķir no iedomātā un arī praktizētā pareizības režģa. Panika un bailes no dzīves uguns rimst vien ar piedzimšanas brīnumu, kam Gailes tekstā ir gan uzvaras, gan padošanās patoss. Īstā vēsture šeit ir zemādas procesu vijumos, straumēs, ritmos, alkās un apsēstībā pēc neapsolītās drošības salas, kurā divi cilvēki viens otram ir pasaules ass," tā Gundega Repše.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2015. gada 11. decembrī, plkst. 6:06

    Valentīns: Melna ir tikai jūra... (2)

    un tu mazgā mazas meitenes galvu raupjām rokām nakts pieskārieni kā dieva doti pumpuri saplaikst pirkstu galos nakts tek tērcīte asins un nakts aiz apvāršņa nakts

  • 2014. gada 14. martā, plkst. 1:44

    Uldis Krastiņš: 1944. gada 13. oktobris no krūštura perspektīvas (2)

    Operācija bija jāveic parastiem zaldātiem, kuru vidū jau 1941. gadā bija nokļuvis arī bijušais LKF referents. Viņam tika tas gods noskūt matus no savas sievas galvas. Viens no šiem matiem iekrita starp manām mežģīnēm.

  • 2013. gada 9. septembrī, plkst. 7:09

    Dragana Tripkoviča: No Vidusjūras cikla un citi dzejoļi (4)

    Viņš smaržoja tik savādi, nepavisam pēc visuma, un skatījās lielām, sarkanām acīm. Viņas rokas pārslīdēja pār viņa lielo galvu, ko klāja spīdoši sari. Viņas rokas viņu raudzīja, un viņai aizrāvās elpa.

  • 2014. gada 14. septembrī, plkst. 2:59

    Efe Dujans: Dzeja pie vaļņiem

    un nevajag plūkāt un cirpt uzacis mani biedē viss samākslotais pat arhitektūrā, pat dzejā kājas tev no vietas bērnības pušumos mīlējāmies skriešus mīlējām lēnām, tik pacietīgi, kā auga tev mati

  • 2015. gada 5. jūnijā, plkst. 6:06

    Daniils Harmss: Dienasgrāmatas

    Man neizmaksā naudu, aizbildinās ar gadījuma rakstura kavēšanos. Es jūtu, ka notiek kaut kas slepens, ļauns. Mums nav ko ēst. Mēs ciešam briesmīgu badu.