Igo: Debesis karstas

Apgādā "Jumava" iznācis mūziķa Igo jaunais dzejoļu krājums "Debesis karstas".

"Debesis karstas" ir turpinājums iepriekšējām divām grāmatām – gan stilistiski, gan arī formāta ziņā. Daži no dzejoļiem izskatās kā ar roku ierakstīti turpat grāmatas lapās. Grāmatā redzamas Igo personīgās grafikas, kuras ir izstrādātas ievērojami grūtākā formā. Iepriekšējos dzejoļu krājumos varēja redzēt zīmējumus, kas vilkti tikai ar vienu līniju, taču tagad grāmatā ir krāsas un darbi, kuri tapuši speciālā studijā.

Igo jeb īstajā vārdā Rodrigo Fomins (1962) ir latviešu mūziķis. 2006. gadā klajā nāca Igo dzejoļu krājums „Bezgalīgs tuvums", kurā iekļauti mākslinieka dzejoļi, dziesmu teksti un zīmētās ilustrācijas. Savukārt 2008. gadā iznāca Igo stāstu un poēmu grāmata "Viss palēnām notiek" ar autora ilustrācijām.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2015. gada 30. oktobrī, plkst. 8:20

    Ieva Melgalve: Baltā kāpa (3)

    Viņi bija brīnišķīgi cilvēki, bet pilnīgi bez kauna. Viņuprāt, veļasmašīna bija domāta tikai seksam – un principā tā arī varētu būt.

  • 2014. gada 11. septembrī, plkst. 2:09

    Nikola Madžirovs: Tas, kam gribam pieskarties

    Ielas bija noasfaltētas pirms mūsu dzimšanas un visi zvaigznāji jau izveidojušies. Lapas trūdēja trotuāru malās. Sudrabs melnēja uz strādnieku ādas. Kāda kauli auga cauri sapņa garumam.

  • 2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Andris Ogriņš: Novembra dzejoļi

    lietus pagriežas pret viņas logu nolaiza stiklu meklēdams plaisu kā vienīgo ieeju un es apskaužu lietu zinot viņš nezina tikai sniegpārsla uzmeklēs pareizo ceļu

  • 2016. gada 8. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Kāzu brauciens (3)

    Garais kaut ko nikni noīd cauri mašīnas troksnim, taču tanī brīdī buss palecas pret kārtējo bedri, Lisijs rauj, rauj ar atvēzienu, viņa roka slaidā trajektorijā atsitas pret Bārdas degunu, vienlaikus Garais izdod asinis stindzinošu kliedzienu...

  • 2012. gada 24. augustā, plkst. 8:08

    Alise Romeiko: Es atkal un atkal paistu pie tevis (89)

    tik garšīgi no ielas šīs puses smaržo puiši, tik pieiet viņiem klāt un, ne vārda nesakot, skūpstīt viņu acis un mutes, aplaizīt viņu pirkstiņus un iekosties viņu austiņās, pieplakt viņu mugurām, ievilkt dziļu elpu un tikai tad spēt iet tālāk



Kultūras Ministrija
vkkf