Igo: Debesis karstas

Apgādā "Jumava" iznācis mūziķa Igo jaunais dzejoļu krājums "Debesis karstas".

"Debesis karstas" ir turpinājums iepriekšējām divām grāmatām – gan stilistiski, gan arī formāta ziņā. Daži no dzejoļiem izskatās kā ar roku ierakstīti turpat grāmatas lapās. Grāmatā redzamas Igo personīgās grafikas, kuras ir izstrādātas ievērojami grūtākā formā. Iepriekšējos dzejoļu krājumos varēja redzēt zīmējumus, kas vilkti tikai ar vienu līniju, taču tagad grāmatā ir krāsas un darbi, kuri tapuši speciālā studijā.

Igo jeb īstajā vārdā Rodrigo Fomins (1962) ir latviešu mūziķis. 2006. gadā klajā nāca Igo dzejoļu krājums „Bezgalīgs tuvums", kurā iekļauti mākslinieka dzejoļi, dziesmu teksti un zīmētās ilustrācijas. Savukārt 2008. gadā iznāca Igo stāstu un poēmu grāmata "Viss palēnām notiek" ar autora ilustrācijām.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2012. gada 15. jūnijā, plkst. 8:06

    Artis Ostups: Slēpnis (9)

    Kopš noskatījos raidījumu par citplanētiešiem, man ir bail. Esmu neredzams, tumsa mani gan biedē, gan sargā. Radio ziņas pulksten desmitos, vecmamma jau klusi krāc.

  • 2012. gada 14. decembrī, plkst. 8:12

    Jolanta Sermā: Šņākuļosim silti (21)

    Izskatījās, ka līs, pār Akmens tiltu pārlaidās melnu kovārņu bars un ietina pilsētu miglā. Neskatoties uz drēgnumu un miskastes atmosfēru, cilvēki, satinušies savos segmēteļos, brida uz darbu, skolu, brida pretī savai dienai.

  • 2013. gada 31. janvārī, plkst. 22:01

    Sergejs Timofejevs: Klusais Dievs (3)

    Un šajā mirklī Klusais Dievs mani uzrunāja, viņš teica, lai es necenšos traukties kājās un mesties sāņus, Viņš teica: "Atpūties!" Un es jutu, ka gaisma noguļas man uz pieres kā roka. Un es atcerējos, kā gulēju mammas vēderā, un savilkos līdzīgā kamoliņā un gulēju.

  • 2014. gada 5. septembrī, plkst. 6:09

    Inga Gaile: Ceļš (4)

    kāds cīnās ar vārdiem, lai pateiktu, saproti, varbūt, ja tā, tad varbūt sanāktu ceļš, varbūt, ja visu pārtrauktu, pārkliegtu, uz mirkli tikai apstādinātu, un savādāk, ne jau sāktu no sākuma, nē, vienkārši tā

  • 2012. gada 11. septembrī, plkst. 8:09

    Inta Miške-Ezergaile: Kad rakstu kaut ko līdzīgu dzejai (9)

    Atklāju jaunu fizikas likumu: lapa vienmēr nolaižas tur, kur krīt tās ēna – vienalga, no kurienes pūš vējš. Gaisā virpuļo lapas, mēs staigājam pa to ēnu plankumiem. Suns grambā saož pagātni un nākotni. Es atzīstu, ka tas ir laiks.



Kultūras Ministrija
vkkf