Alekzandra Z. M.: "Aizzīmogotais triskelions"

Image

Izdevniecība "Al Capone" klajā laidusi jaunas latviešu autores Alekzandras Z. M. vēsturisku detaļu pilnu piedzīvojumu romānu ar mistisku piegaršu "Aizzīmogotais triskelions", kas savos pētījumos un izvirzītajās teorijās robežojas ar zinātnisku darbu.

Autore romānā piedāvā lasītājam pavērties uz pasauli otrpus pierastajām teorijām, turklāt tas notiek, neatkāpjoties no mūsdienu zinātnes pamatprincipiem. Balstoties uz reāliem vēstures faktiem un jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, senatnes mīts un alegorijās noslāņojusies reliģijas vēsture pārtop par realitāti. Atdzīvojas seno tradīciju simboli, sagraudami slepenības mūri, un dažādu atšķirīgu kultūru zīmju tīklojums pa visu pasauli, saplūst vienotā skaidrojumā.  Atklājas neiedomājama informācija, kas pamazām aizpilda cilvēces un pasaules vēstures tukšumus.

Piepeši Alekzandra pazaudē visu. Viņa nolemj doties plašajā pasaulē laimi meklēt, bet  – nekas cilvēka dzīvē nav nejaušība. Viņas ceļā uzrodas neparasts svešinieks, un drīz vien, pašai nemanot, viņa nokļūst mānīgā mīklainības miglā, kur nepārtraukti jāsaskaras ar neizskaidrojamām parādībām, skaudrām grūtībām, slepenām zināšanām un nemirstīgu mīlestību.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2013. gada 13. decembrī, plkst. 8:12

    Andris Ogriņš: Dūmi (1)

    tev par patikšanu es novelku cimdus unikālos pirkstu nospiedumus miesu un uzskatu pārkārtotos kaulus gars nopurina nevajadzīgas rokas kad mirsi badā lūgsies mani un ēdīsi

  • Image

    2013. gada 7. februārī, plkst. 8:02

    Elīna Kuple: Burvis (4)

    Nezināju ka pienāks rīts, kurā atsacīšos no institūcijām visām. Vien esamība uz aizliegtās gaismas salas. Laiva sagatavota no jūtu satīna, no acu mirdzuma, no degošām sajūtām, no porcelāna ādas, no vienradža labvēlības. Kurš pievienosies?

  • Image

    2014. gada 12. septembrī, plkst. 6:09

    Mārja Kangro: Valodas tīrības deklarācija

    Ik gadu nomirstot pārdesmit valodu. Mūsējā šeit vēl mūs visus pārdzīvos, novecojot atbirsim no valodas ķermeņa kā mirušas šūnas. Bet kad valoda pēdīgi sačākstēs: mēs taču zinām, ka parasti pēdējā šūna, kavas pēdējā kārts ir veča vai vecis,

  • Image

    2012. gada 9. jūnijā, plkst. 8:06

    Baiba Petrenko: Saldējums Annai (19)

    Dažreiz viņš brīnās, kā viena cilvēka ķermenis var tik ļoti pārvērsties. Tas, kas kādreiz viņam ir licies dievišķs, tagad nereti ir pretīgs. Kad viņa kakā vai apvemjas, viņš elpo caur muti, viņš ir iemācījies.

  • Image

    2013. gada 13. decembrī, plkst. 7:12

    Jana Egle: Bedrē (6)

    Markuss lēnām ģērbās nost. Šonakt bija gaišs, tāpēc naktslampiņu neieslēdza. Mēness gan vēl nebija gluži apaļš, viena mala paplūdusi, kā ar paviršu otu piezīmēta.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis