Alekzandra Z. M.: "Aizzīmogotais triskelions"

Image

Izdevniecība "Al Capone" klajā laidusi jaunas latviešu autores Alekzandras Z. M. vēsturisku detaļu pilnu piedzīvojumu romānu ar mistisku piegaršu "Aizzīmogotais triskelions", kas savos pētījumos un izvirzītajās teorijās robežojas ar zinātnisku darbu.

Autore romānā piedāvā lasītājam pavērties uz pasauli otrpus pierastajām teorijām, turklāt tas notiek, neatkāpjoties no mūsdienu zinātnes pamatprincipiem. Balstoties uz reāliem vēstures faktiem un jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, senatnes mīts un alegorijās noslāņojusies reliģijas vēsture pārtop par realitāti. Atdzīvojas seno tradīciju simboli, sagraudami slepenības mūri, un dažādu atšķirīgu kultūru zīmju tīklojums pa visu pasauli, saplūst vienotā skaidrojumā.  Atklājas neiedomājama informācija, kas pamazām aizpilda cilvēces un pasaules vēstures tukšumus.

Piepeši Alekzandra pazaudē visu. Viņa nolemj doties plašajā pasaulē laimi meklēt, bet  – nekas cilvēka dzīvē nav nejaušība. Viņas ceļā uzrodas neparasts svešinieks, un drīz vien, pašai nemanot, viņa nokļūst mānīgā mīklainības miglā, kur nepārtraukti jāsaskaras ar neizskaidrojamām parādībām, skaudrām grūtībām, slepenām zināšanām un nemirstīgu mīlestību.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2013. gada 11. oktobrī, plkst. 7:10

    Arnis Mincenhofs: Tikai viens solis līdz mājām (5)

    Tava pulsa raksts ieaudies manī kā sāļā vēja jūra, un šai telpā mēs dzīvojam, kad pietrūkst čukstu un šis gadalaiks atkal ir sācis smaržot pēc trūdiem. Tad arī es ieaužos tevī un sadzenu asnus.

  • Image

    2013. gada 15. novembrī, plkst. 7:11

    Jevgeņijs Zamjatins: Acis (3)

    Piespiedis purnu pie zemes un iebāzis asti starp kājām, tu līdi pa dubļiem saimniekam pretī, luncinot pēcpusi, tu laizīji viņam roku. Un, kad viņš žēlīgi pabužināja tev skaustu, tu priecīgi vēlies uz muguras – apžēlots!

  • Image

    2012. gada 19. decembrī, plkst. 1:12

    Nauris Lukševics: Paradīze (26)

    Daudzdzīvokļu ēku rajonā nebija daudz māju, betona nami gadu gaitā bija noplukuši, saulē izbalējuši un vējā apdrupuši. Desmitiem stāvu augstumā stiepās bezgalīgie krātiņi, kuros sēdošie cilvēki pamazām kļuva agresīvi.

  • Image

    2012. gada 18. oktobrī, plkst. 23:10

    Anita Mileika: Un no kaut kā pārbīstas sirds (23)

    Bet es pa to laiku vēroju upes krastā stāvošu sievieti. Viņa rūpīgi pēta dzelmi, tur viņas klusā brūce. Tās dēļ viņas bērni vairās pie viņas nākt.

  • Image

    2014. gada 28. februārī, plkst. 7:02

    Sabīne Košeļeva: Sirdsapziņas plūsma

    Esmu apmetusi jau divus viķerus apkārt tā sauktajam dievnamam, cenšoties atsvabināties no bērnības atmiņām un uzaudzētajam aizspriedumu slānim, no kura tāpat nav nekādas jēgas, drīzāk otrādi.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv