Alekzandra Z. M.: "Aizzīmogotais triskelions"

Izdevniecība "Al Capone" klajā laidusi jaunas latviešu autores Alekzandras Z. M. vēsturisku detaļu pilnu piedzīvojumu romānu ar mistisku piegaršu "Aizzīmogotais triskelions", kas savos pētījumos un izvirzītajās teorijās robežojas ar zinātnisku darbu.

Autore romānā piedāvā lasītājam pavērties uz pasauli otrpus pierastajām teorijām, turklāt tas notiek, neatkāpjoties no mūsdienu zinātnes pamatprincipiem. Balstoties uz reāliem vēstures faktiem un jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, senatnes mīts un alegorijās noslāņojusies reliģijas vēsture pārtop par realitāti. Atdzīvojas seno tradīciju simboli, sagraudami slepenības mūri, un dažādu atšķirīgu kultūru zīmju tīklojums pa visu pasauli, saplūst vienotā skaidrojumā.  Atklājas neiedomājama informācija, kas pamazām aizpilda cilvēces un pasaules vēstures tukšumus.

Piepeši Alekzandra pazaudē visu. Viņa nolemj doties plašajā pasaulē laimi meklēt, bet  – nekas cilvēka dzīvē nav nejaušība. Viņas ceļā uzrodas neparasts svešinieks, un drīz vien, pašai nemanot, viņa nokļūst mānīgā mīklainības miglā, kur nepārtraukti jāsaskaras ar neizskaidrojamām parādībām, skaudrām grūtībām, slepenām zināšanām un nemirstīgu mīlestību.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2016. gada 1. jūlijā, plkst. 0:30

    Līga Bezdelīga: Jāņu nakts rituāls (31)

    – Sēklai caur sievietes roku jāieplūst ezerā, tikai tad rituālam būs jēga, – meiča pārspīlēti skaidri čukstēja kā logopēde, kura nezin kāpēc pieņem pacientus ūdenī.

  • 2014. gada 7. februārī, plkst. 7:02

    Sabīne Košeļeva: Likteņbundžā (6)

    Es iekrītu cietajā krēslā un izvelku grāmatu. Grāmata kalpo kā aizsargvalnis. Ja man ir grāmata, es drīkstu neredzēt un nedzirdēt, kas notiek apkārt. Ierakties starp rindām un censties aizmirsties, kamēr kāds nesadomā likt man atcerēties.

  • 2012. gada 20. decembrī, plkst. 8:12

    Andrejs Sēms: Aplī (1)

    Raganas sūtība un pienākums bija ļaunums. Viņa bija ļaunuma pastniece starp elli un cilvēku pasauli, bet nekad netīksminājās par to, uztvēra to kā nogurdinošu nastu, kas nenovēršami uzkrauta viņai pret pašas gribu, un ar to atšķīrās no pārējām raganām.

  • 2014. gada 25. aprīlī, plkst. 7:04

    Jānis Joņevs: Vārds

    Viņš ieraudzīja pavisam mazus bērnus. Tie spēlējās ar klucīšiem. Briesmonis apstājās un skatījās. Uz klucīšiem bija burti. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. Bērni mācījās lasīt un lika no klucīšiem vārdus. "LAPA", "DIBENS", "TOLETE" un tādā garā.

  • 2014. gada 6. jūnijā, plkst. 1:06

    Raimonds Jaks: Un pēc tam? (6)

    Kādu dienu man visu atņems. Iztukšos un slēgs bankas kontus un pārrakstīs manus kustamos un nekustamos īpašumus uz cita vārda. Izmetīs, savāks vai pārdos manas mantas, visu iedzīvi.



Kultūras Ministrija
vkkf