Alekzandra Z. M.: "Aizzīmogotais triskelions"

Izdevniecība "Al Capone" klajā laidusi jaunas latviešu autores Alekzandras Z. M. vēsturisku detaļu pilnu piedzīvojumu romānu ar mistisku piegaršu "Aizzīmogotais triskelions", kas savos pētījumos un izvirzītajās teorijās robežojas ar zinātnisku darbu.

Autore romānā piedāvā lasītājam pavērties uz pasauli otrpus pierastajām teorijām, turklāt tas notiek, neatkāpjoties no mūsdienu zinātnes pamatprincipiem. Balstoties uz reāliem vēstures faktiem un jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, senatnes mīts un alegorijās noslāņojusies reliģijas vēsture pārtop par realitāti. Atdzīvojas seno tradīciju simboli, sagraudami slepenības mūri, un dažādu atšķirīgu kultūru zīmju tīklojums pa visu pasauli, saplūst vienotā skaidrojumā.  Atklājas neiedomājama informācija, kas pamazām aizpilda cilvēces un pasaules vēstures tukšumus.

Piepeši Alekzandra pazaudē visu. Viņa nolemj doties plašajā pasaulē laimi meklēt, bet  – nekas cilvēka dzīvē nav nejaušība. Viņas ceļā uzrodas neparasts svešinieks, un drīz vien, pašai nemanot, viņa nokļūst mānīgā mīklainības miglā, kur nepārtraukti jāsaskaras ar neizskaidrojamām parādībām, skaudrām grūtībām, slepenām zināšanām un nemirstīgu mīlestību.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2015. gada 13. novembrī, plkst. 5:03

    Ieva Viese-Vigula: Nospiedums (1)

    Māra juta vēlmi ieiet tualetē un pārliecināties, vai uz žaketes nav palicis traips. Taču neieraudzīt pleķi nozīmētu atklāt, ka pieskāriens bijusi tikai iedoma.

  • 2016. gada 27. maijā, plkst. 5:08

    Reinis Runcis: Tev nav jābūt stipram (3)

    internets viennozīmīgi nav sūds
    tā ir burvju nūjiņa
    kuru man neizprotamu iemeslu dēļ
    cilvēki bāž dibenā

  • 2014. gada 16. septembrī, plkst. 6:09

    Romans Honets: Visgrūtākie ir paši pirmie mirkļi

    dārgie, es vācu naudu savam brālim, lai glābtu to daļu viņa baltajās plaušās, kur audzējs ierīkojis savas amfilādes. pusnakts ietērpjas sievietē, kas aukstumā sīklietas tirgo kā vabolītes, spožs slimības plankums

  • 2012. gada 10. decembrī, plkst. 1:12

    Laura Feldberga: Klikšķis (13)

    1990. gada vasaras beigas. Man ir nepilni piecpadsmit gadi. Pustukšs 14. trolejbuss apstājas Mežciemā, es izkāpju, pa taku šķērsoju nezālēm aizaugušu laukumu, ieeju pagalmā, kam apkārt plašā lokā sastājušās daudzstāvu mājas.

  • 2013. gada 7. novembrī, plkst. 2:11

    Edvards Hiršs: Veltījums dzejai (1)

    Zinu, esmu tērējis pārāk daudz laika, cildinādams tavu kailo ķermeni svešiniekiem un tenkodams par mīļākajiem, kurus tu nodevi. Esmu tev slepus sekojis tālās pilsētās un redzējis vērienu katrā kustībā, izlikdamies, ka spēju tevi aprakstīt.



Kultūras Ministrija
vkkf