Romans Korovins: "Garden Close To The Sea"

Klajā nākusi mākslinieka Romana Korovina (1973) fotogrāfiju grāmata "Garden Close To The Sea".

Grāmatā publicēti fotogrāfiju cikli (pārsvarā diptihi un triptihi), kas uzņemti pavasarīgā Rīgas priekšpilsētā un vientulīgā jūrmalas liedagā. Pats mākslinieks apgalvo, ka uz šo grāmatu jāraugās kā uz fotodzeju vai kā uz vecas, naivas filmas kadriem, kas uzplaiksnījuši atmiņā, vai arī kā uz glāzi šampanieša saules pielietā sestdienas rītā.

Atšķirībā no iepriekšējiem fotoalbumiem, ko Korovins dēvē par agrīnajiem panciskajiem foto izlēcieniem, šī grāmata ir daudz poētiskāka.

Korovins mākslā ir jau 20 gadu un paralēli fotogrāfijai darbojas arī glezniecībā un videomākslā. Viņš ir beidzis Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopš 1996. gada Romans Korovins strādā "Vilks Studio" un ir režisējis daudzus videoklipus, tajā skaitā arī Krievijas kulta grupas "Mumij Troll" (Мумий Тролль) klipus "Dobroje utro, planeta!" ("Доброе утро, Планета!") un "Medvedica" ("Медведица").

Korovina darbi izstādīti gan grupu, gan personālizstādēs Latvijā (Andrejsalā, "Arsenāla" izstāžu zālē, Laikmetīgās mākslas centrā "KIM?" u. c.) un citās valstīs (ASV, Vācijā, Grieķijā, Lielbritānijā u. c.).

Mākslinieks caur saviem darbiem cenšas pārvarēt izdaiļošanas tieksmi, tehnikas virtuozitāti, snobismu mākslā, manierismu un šablonismu. "Izvēlos vienkāršību (kad no būtības ir attīrīts liekais). Vienkāršas pamatlietas: ūdeni, maizi kokus, zāli, džinsus, smilti, audeklu utt. (..) Katrā darbā ir būtība, galvenais – ideja, grauds, enerģētiskā vērtība. Un šo galveno nav vajadzības izpucēt, aplejot ar saldu faktūru un efektu glazūru," stāsta Korovins.

Tie, kas jau zina ar Korovina daiļradi, arī šajā grāmatā pazīs viņa rotaļīgo, pašironisko un šķietami vieglprātīgo rokrakstu.

Grāmatu "Garden Close To The Sea" klajā laidusi Maskavas reklāmas aģentūra "EmAgency". Lai arī fotoalbums izdots un tiks izplatīts Maskavā, daļa metiena nogādāta arī Latvijas grāmatnīcās.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Petrs Borkovecs: Ainavā iejūgtā mirdzošā upe

    Kliedz svilpe. Nodreb lampas. Tumsa. Logos kā veci, iedzelteni foto mūsu sejas. Klēpjos tiek iedalītas kārtis, ausīs kādai dāmai spīd auskari kā divas jašmas krēpas.

  • 2014. gada 5. novembrī, plkst. 6:11

    Irina Romanovska: Caur tonētu stiklu (1)

    Vispār jau nāves tuvums ienes banalitāti. Nāvei vajadzētu būt banālai – ierastai, piederīgai ikdienišķajam. Varbūt kādreiz tā arī bija. Bet tagad trūkst vārdu un iemaņu, lai runātu vai klausītos par nāvi, kas ir tepat.

  • 2012. gada 11. oktobrī, plkst. 23:10

    Sabīne Košeļeva: Niere taukos (45)

    Viņai patīk neviena netraucētai apsēsties savā aukstajā virtuvē uz grīļīgā ķebļa, nolikt uz galda papa izrakstīto sudraba pelnu trauku un nesteidzīgi piebeigt stipro smēķi, it kā šoreiz tas tiešām būtu pēdējais šai velna dzīvē.

  • 2015. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Inga Pizāne: Atmiņu nogulsnes, 2. daļa (3)

    Es atceros – tu man uzdāvināji "Mars" vai "Snickers" šokolādi – tā bija mana pirmā dāvana no puiša, tikai diemžēl starpbrīdī man kāds to nozaga. Es to ļoti pārdzīvoju, bet neatceros, vai tev atzinos...

  • 2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Eduards Plankājs: Kad kaisme Faradeja būrī (1)

    Visvairāk man patīk tevi no rītiem kad aizkaru šķirbas pilnas apsnigušiem zariem. kad silti drebuļi oksidē kopš Lilitas un Ādama laikiem zagšus ēsto ābolu serdes.



Kultūras Ministrija
vkkf