Andris Kolbergs: "Dumpis uz laupītāju kuģa"

Image

Andra Kolberga Kriminālromānu bibliotēkas sērijā līdztekus rakstnieka romāniem un stāstu krājumiem tagad izdoti arī svarīgākie Andra Kolberga publicistikas darbi, kas tapuši Latvijas neatkarības atgūšanas un barikāžu laikā.

Kā teicis Andrejs Dripe laikrakstā "Diena" (1993.1.VI), atsaucoties uz Kolberga nesaudzīgo un godīgo publicista skatījumu uz 1990.–1991. gada notikumiem Latvijā: "Kolbergs ir mūsu "krimiķu" žanra spilgts pārstāvis, un varbūt tieši šī iedziļināšanās likumpārkāpēju un viņu tvarstītāju darbības niansēs dod viņam spējas redzīgi izvērtēt arī politiķu spēlītes. Sakritības te lielas. Politiķus kontrolējoša policija ir tauta, un Kolbergs mūs aicina būt vērīgiem šajā uzraudzības darbā, lai neiznāk tā, ka savēlam Saeimā pārāk daudz mantaskāru, melīgu un kauslīgu deputātu."

Šajā izdevumā "Dumpim uz laupītāju kuģa" līdzās lasāmi arī divi citi to laiku nozīmīgi dokumentējoši darbi: "Rīgas Latviešu biedrība" un "Likumus vai dzīvību!".

"Dumpis uz laupītāju kuģa" ir sērijas "Andra Kolberga Kriminālromānu bibliotēka" 15. grāmata.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2012. gada 6. jūlijā, plkst. 9:07

    Andris Habermanis: Mazas skaņas Lielajā Klusumā (1)

    Svētā veidā vēroju meiteni, kura nevērīgi ēd; varbūt piedzer kefīru vai mazkaloriju jogurtu. Dzīve tomēr ir arī vienkāršai meitenei pati svētā vienkāršība. Kā piena produkts, kas vairs nav govs organismā, nav vēl manējā.

  • Image

    2012. gada 11. septembrī, plkst. 8:09

    Inta Miške-Ezergaile: Kad rakstu kaut ko līdzīgu dzejai (9)

    Atklāju jaunu fizikas likumu: lapa vienmēr nolaižas tur, kur krīt tās ēna – vienalga, no kurienes pūš vējš. Gaisā virpuļo lapas, mēs staigājam pa to ēnu plankumiem. Suns grambā saož pagātni un nākotni. Es atzīstu, ka tas ir laiks.

  • Image

    2014. gada 15. oktobrī, plkst. 6:10

    Baiba Dēķena: Radīti skatuvei

    Es esmu stipra sieviete. Ar šķērēm rokās speru pirmos soļus uz skatuves. Solists, sažmiedzis rokās mikrofonu, asi raustās, te ar savu galvu sasniedzot grīdas pamatu, te atlecot kā norāvies ar strāvu.

  • Image

    2012. gada 11. maijā, plkst. 13:05

    Jānis Hvoinskis: Marijas sapnis (13)

    Un negribēt vairs ne nāves ne alkohola vien skumjas pārklājas aizvien bezgalīgākām kārtām un līdzinās pāršķirtu grāmatu lapām

  • Image

    2014. gada 14. februārī, plkst. 7:02

    Sabīne Košeļeva: Ceļš rodas ejot jeb gultā ar Kafku (4)

    "Kamēr tu kāpsi un neapstāsies, pakāpieni nebeigsies, tie izaugs zem tavām kājām līdz ar katru soli, ko spersi augšup," ausī man liegi dūdo Francs. Labprāt viņam iekrautu.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv