Andris Kolbergs: "Dumpis uz laupītāju kuģa"

Andra Kolberga Kriminālromānu bibliotēkas sērijā līdztekus rakstnieka romāniem un stāstu krājumiem tagad izdoti arī svarīgākie Andra Kolberga publicistikas darbi, kas tapuši Latvijas neatkarības atgūšanas un barikāžu laikā.

Kā teicis Andrejs Dripe laikrakstā "Diena" (1993.1.VI), atsaucoties uz Kolberga nesaudzīgo un godīgo publicista skatījumu uz 1990.–1991. gada notikumiem Latvijā: "Kolbergs ir mūsu "krimiķu" žanra spilgts pārstāvis, un varbūt tieši šī iedziļināšanās likumpārkāpēju un viņu tvarstītāju darbības niansēs dod viņam spējas redzīgi izvērtēt arī politiķu spēlītes. Sakritības te lielas. Politiķus kontrolējoša policija ir tauta, un Kolbergs mūs aicina būt vērīgiem šajā uzraudzības darbā, lai neiznāk tā, ka savēlam Saeimā pārāk daudz mantaskāru, melīgu un kauslīgu deputātu."

Šajā izdevumā "Dumpim uz laupītāju kuģa" līdzās lasāmi arī divi citi to laiku nozīmīgi dokumentējoši darbi: "Rīgas Latviešu biedrība" un "Likumus vai dzīvību!".

"Dumpis uz laupītāju kuģa" ir sērijas "Andra Kolberga Kriminālromānu bibliotēka" 15. grāmata.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2013. gada 25. janvārī, plkst. 7:16

    Inga Kope-Grosa: Cigaretes tumsā dziest (5)

    Ielene Marija balta kā piens starp mašīnām, tramvajiem un jāņtārpiņiem klejo. Marija izdzer tukšu dzejnieka sirdi kā glāzīti groka. Pulsē Marijas iela ar mūžīgi tvanošu klēpi kā krogu.

  • 2012. gada 15. jūnijā, plkst. 8:06

    Artis Ostups: Slēpnis (9)

    Kopš noskatījos raidījumu par citplanētiešiem, man ir bail. Esmu neredzams, tumsa mani gan biedē, gan sargā. Radio ziņas pulksten desmitos, vecmamma jau klusi krāc.

  • 2016. gada 19. februārī, plkst. 6:06

    Penelope: Stopkadrs

    Mani sauc Rasma. Ar uzsvaru uz pēdējo zilbi. Nu, gandrīz kā Rasmā. Līdzīgi kā Leilā un citi austrumu sieviešu vārdi. Vispār jau mani nesauc Rasma. Tas ir mans nom de guerre.

  • 2014. gada 15. septembrī, plkst. 15:32

    Tadeušs Dombrovskis: Visskoesnezinu (3)

    Nakts vilciens kā bobsleja kamanas nesas pa ziemas trasi, lejā, miega mēness spožuma zeltīta, dus bezvārda pilsētiņa, kurā es pirmoreiz pieskāros A. krūtīm, nebūdams īsti drošs, vai viņa tā nedabūs bērnu.

  • 2012. gada 24. februārī, plkst. 9:02

    Inga Gaile: Veča, vecmāmiņa, pareizi, nepareizi (12)

    Šis ir stāsts par to, kā no vecmāmiņas rokas manējā ietecēja maza, sīciņa, gandrīz neredzama dzijtiņa, kas mani izveda no purva.



Kultūras Ministrija
vkkf