Andris Kolbergs: "Dumpis uz laupītāju kuģa"

Andra Kolberga Kriminālromānu bibliotēkas sērijā līdztekus rakstnieka romāniem un stāstu krājumiem tagad izdoti arī svarīgākie Andra Kolberga publicistikas darbi, kas tapuši Latvijas neatkarības atgūšanas un barikāžu laikā.

Kā teicis Andrejs Dripe laikrakstā "Diena" (1993.1.VI), atsaucoties uz Kolberga nesaudzīgo un godīgo publicista skatījumu uz 1990.–1991. gada notikumiem Latvijā: "Kolbergs ir mūsu "krimiķu" žanra spilgts pārstāvis, un varbūt tieši šī iedziļināšanās likumpārkāpēju un viņu tvarstītāju darbības niansēs dod viņam spējas redzīgi izvērtēt arī politiķu spēlītes. Sakritības te lielas. Politiķus kontrolējoša policija ir tauta, un Kolbergs mūs aicina būt vērīgiem šajā uzraudzības darbā, lai neiznāk tā, ka savēlam Saeimā pārāk daudz mantaskāru, melīgu un kauslīgu deputātu."

Šajā izdevumā "Dumpim uz laupītāju kuģa" līdzās lasāmi arī divi citi to laiku nozīmīgi dokumentējoši darbi: "Rīgas Latviešu biedrība" un "Likumus vai dzīvību!".

"Dumpis uz laupītāju kuģa" ir sērijas "Andra Kolberga Kriminālromānu bibliotēka" 15. grāmata.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2012. gada 20. decembrī, plkst. 8:12

    Andrejs Sēms: Aplī (1)

    Raganas sūtība un pienākums bija ļaunums. Viņa bija ļaunuma pastniece starp elli un cilvēku pasauli, bet nekad netīksminājās par to, uztvēra to kā nogurdinošu nastu, kas nenovēršami uzkrauta viņai pret pašas gribu, un ar to atšķīrās no pārējām raganām.

  • 2014. gada 10. oktobrī, plkst. 5:10

    Andris Habermanis: Sudraba stīgu klusumā

    Kad kāds runāja, šeit zināja, par ko. Kad kāds jautāja, zināja, kuram vaicāts. Visbiežāk šeit sapratās domās, bet joprojām ik pa brīdim vārdus bija tik patīkami ripināt – kā īsti gatavas meža zemenes mēlei pāri.

  • 2014. gada 2. jūlijā, plkst. 20:07

    Kārlis Vērdiņš: Come to Me (15)

    Piedāvājam Sautbenkas Mākslas centra 50 izcilāko mīlas dzejoļu sarakstā iekļauto Kārļa Vērdiņa dzejoli "Come to Me" oriģinālversijā un Ievas Lešinskas atdzejojumā angliski.

  • 2013. gada 9. augustā, plkst. 7:08

    Luīze Lismane: Piano forte (7)

    Nekā sarežģīta tu tikai atceries katru reizi kā jāelpo kad līst kad par skumju kad gribas noindēties ziedu tvanā tu tikai atceries kā pareizi jāelpo katru reizi kad gribas viņu apskaut bet viņa ir pagriezusi muguru

  • 2014. gada 28. martā, plkst. 1:49

    Inga Pizāne: Atmiņu nogulsnes (5)

    Paņēmusi līdzi savu dzelteno pidžamu ar Viniju Pūku, es skaidri liku manīt, ka nekam nopietnam neesmu gatava. Bet tavus pieskārienus uz savas muguras es joprojām atceros – tie dzīvo uz manas ādas.



Kultūras Ministrija
vkkf