Janīna Kursīte: "Virtuves vārdene"

Image

Vairāk nekā 900 lappušu biezajā izdevumā atrodami gan skaidrojumi par neskaitāmu ēdienu izcelsmi un pagatavošanas tradīcijām, gan uzziņas par dažādām ar virtuvi un ēdienu pasniegšanu saistītām darbībām un izteicieniem.

"Virtuves vārdene" iesākas ar aprakstu par ēdiena un dzēriena vietu mūsu kultūrā – par tā atspoguļojumu literatūrā un folklorā, vietu starp dabas un kultūras pasauli, par dažādiem tabu, ticējumiem un aizspriedumiem par ēdienu. Tāpat Kursīte sniedz ieskatu arī par to, kas Latvijā ticis uzskatīts par gardumiem, kādas paražas bijušas ēdienkartē un kā ēdienu gatavošana attīstījusies dažādos vēstures posmos, plašs ieskats gūstams par latviešu pavārgrāmatām.

Eiropas tautām, kurām ir garāka valstiskās pastāvēšanas vēsture, izšķir augsto virtuvi, pilsonisko virtuvi un reģionālo virtuvi. Latviešu virtuve balstās uz diviem vaļiem – reģionālo un pilsonisko. Iespējams, augstākais punkts latviešu pilsoniskās virtuves izkopšanā bija Kaucmindes Mājturības institūta laikā pagājušā gadsimta 30. gados, taču joprojām Latvijā gana spēcīga ir arī reģionālā virtuve. Interesanti, ka ēdiens ir ceļojošais sižets gan mutvārdu kultūrā, gan literatūrā. Par ēdienu ir daudz dažādu ticējumu, tāpat ēdiens kļuvis par būtisku un īpašu tēlu, piemēram, Imanta Ziedoņa daiļradē, skaidroja Kursīte-Pakule.

Veidojot "Virtuves vārdeni", Kursīte-Pakule iztaujājusi vairāk nekā 300 teicēju, kas ar autori dalījušies stāstos par savu pieredzi virtuves lietās un ēdienu gatavošanā. Teicēji aptaujāti gan dažādos Latvijas novados, gan no trimdas latviešu vidus, tāpat pārlasītas neskaitāmas latviešu rakstnieku grāmatas, kurās aprakstīta ēdienu gatavošana un baudīšana.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2012. gada 1. novembrī, plkst. 10:11

    Agnese Rutkēviča: Pasaka par zilo tanku (6)

    Dažas dienas jutos kā slazdā. Nekas prātā nenāca. Tad es gāju pie sava priekšnieka un teicu: "Vecīt, nebūs nekāda raksta." Un viņš man atbildēja: "Saceri kaut vai pasaciņu!"

  • Image

    2013. gada 10. maijā, plkst. 0:53

    Artūrs Lūsis: Ja ne piekrist, tad ticēt (1)

    Bet man allaž bijis jāizvēlas starp mūzu un vārda brīvību, starp stereotipu un stereo atskaņotāju, starp ložmetēju un klusu atombumbu.

  • Image

    2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Vilis Lācītis: Bukālā administrācija (2)

    Josta vaļā, man izdodas arī atvilkt rāvējslēdzēju un kaut kā pa gabaliņam vien novilkt smagās ādas bikses profesoram līdz ceļiem, atklājot zili balti strīpainas apakšbikses.

  • Image

    2012. gada 3. augustā, plkst. 8:08

    Anna Auziņa: Turpmāk es iešu uz visiem karuseļiem (38)

    mēs pielakāmies tik maigi kā kaķēni vakara pienu mēs atpakaļ nācām pa lietu un gulējām palagos zilos un mazliet ņurkstējām miegā un tecējām akvareļos

  • Image

    2014. gada 5. decembrī, plkst. 6:12

    Artūrs Lūsis: Laika apstākļu sāts (3)

    Uz mana balkona snieg. Acīs, protams, matos, klēpī un pirkstos; matrača atsperēm brakšķot, saledo dūmi zem nagiem, saraujas plaušas, un aizķer elles vārtus sals. Pieturu transportam vairs nav.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv