Janīna Kursīte: "Virtuves vārdene"

Vairāk nekā 900 lappušu biezajā izdevumā atrodami gan skaidrojumi par neskaitāmu ēdienu izcelsmi un pagatavošanas tradīcijām, gan uzziņas par dažādām ar virtuvi un ēdienu pasniegšanu saistītām darbībām un izteicieniem.

"Virtuves vārdene" iesākas ar aprakstu par ēdiena un dzēriena vietu mūsu kultūrā – par tā atspoguļojumu literatūrā un folklorā, vietu starp dabas un kultūras pasauli, par dažādiem tabu, ticējumiem un aizspriedumiem par ēdienu. Tāpat Kursīte sniedz ieskatu arī par to, kas Latvijā ticis uzskatīts par gardumiem, kādas paražas bijušas ēdienkartē un kā ēdienu gatavošana attīstījusies dažādos vēstures posmos, plašs ieskats gūstams par latviešu pavārgrāmatām.

Eiropas tautām, kurām ir garāka valstiskās pastāvēšanas vēsture, izšķir augsto virtuvi, pilsonisko virtuvi un reģionālo virtuvi. Latviešu virtuve balstās uz diviem vaļiem – reģionālo un pilsonisko. Iespējams, augstākais punkts latviešu pilsoniskās virtuves izkopšanā bija Kaucmindes Mājturības institūta laikā pagājušā gadsimta 30. gados, taču joprojām Latvijā gana spēcīga ir arī reģionālā virtuve. Interesanti, ka ēdiens ir ceļojošais sižets gan mutvārdu kultūrā, gan literatūrā. Par ēdienu ir daudz dažādu ticējumu, tāpat ēdiens kļuvis par būtisku un īpašu tēlu, piemēram, Imanta Ziedoņa daiļradē, skaidroja Kursīte-Pakule.

Veidojot "Virtuves vārdeni", Kursīte-Pakule iztaujājusi vairāk nekā 300 teicēju, kas ar autori dalījušies stāstos par savu pieredzi virtuves lietās un ēdienu gatavošanā. Teicēji aptaujāti gan dažādos Latvijas novados, gan no trimdas latviešu vidus, tāpat pārlasītas neskaitāmas latviešu rakstnieku grāmatas, kurās aprakstīta ēdienu gatavošana un baudīšana.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 15. septembrī, plkst. 15:32

    Tadeušs Dombrovskis: Visskoesnezinu (3)

    Nakts vilciens kā bobsleja kamanas nesas pa ziemas trasi, lejā, miega mēness spožuma zeltīta, dus bezvārda pilsētiņa, kurā es pirmoreiz pieskāros A. krūtīm, nebūdams īsti drošs, vai viņa tā nedabūs bērnu.

  • 2014. gada 14. novembrī, plkst. 0:11

    Ineta Stadgale: Es esmu sasalusi zeme

    mirdzošos zābaciņos saule nostaigā pamali kabatas izmēra kvartālā ostas namiņu sarkanie dakstiņi aizraksta debesu lapu pavisam negaidītiem rakstiņiem plānu mākoņu viļņotais sēklis klājas skatienam pāri

  • 2016. gada 10. maijā, plkst. 7:53

    Iļja Marija Boļšakovs: Mizogīnista piezīmes (8)

    Saka, ka prese brīva, bet paši izteikties neļauj, ja ir cits viedoklis. Tādēļ, ka mums visu informāciju kontrolē vecenes, feministes un geji kopā ar saviem aizstāvjiem. Bet man, cilvēkam no tautas, muti aizvērt nevar.

  • 2013. gada 15. maijā, plkst. 7:05

    Armands Znotiņš: Alise (4)

    Durvis vēlreiz pavērās, un vilciena kupejā ienāca kaķis. Pēc izskata gluži parasts zvēriņš ar spīdošu melnu spalvu, melni baltiem plankumiem otrpus mugurai un baltām ķepām. "Sveicināti," Kerols teica. "Sveicināti," kaķis atbildēja.

  • 2014. gada 17. oktobrī, plkst. 6:10

    Sandra Vensko: Stikla starpstacija

    aiziet garām sieviete pa blakussliedēm baltiem cimdiem ādas zābakos lūpās cigarete no sulas sarkanuma aizdegta īd pārmija nozūd paralēlē citā vilciens stikla matiem plīvojot



Kultūras Ministrija
vkkf