Janīna Kursīte: "Virtuves vārdene"

Image

Vairāk nekā 900 lappušu biezajā izdevumā atrodami gan skaidrojumi par neskaitāmu ēdienu izcelsmi un pagatavošanas tradīcijām, gan uzziņas par dažādām ar virtuvi un ēdienu pasniegšanu saistītām darbībām un izteicieniem.

"Virtuves vārdene" iesākas ar aprakstu par ēdiena un dzēriena vietu mūsu kultūrā – par tā atspoguļojumu literatūrā un folklorā, vietu starp dabas un kultūras pasauli, par dažādiem tabu, ticējumiem un aizspriedumiem par ēdienu. Tāpat Kursīte sniedz ieskatu arī par to, kas Latvijā ticis uzskatīts par gardumiem, kādas paražas bijušas ēdienkartē un kā ēdienu gatavošana attīstījusies dažādos vēstures posmos, plašs ieskats gūstams par latviešu pavārgrāmatām.

Eiropas tautām, kurām ir garāka valstiskās pastāvēšanas vēsture, izšķir augsto virtuvi, pilsonisko virtuvi un reģionālo virtuvi. Latviešu virtuve balstās uz diviem vaļiem – reģionālo un pilsonisko. Iespējams, augstākais punkts latviešu pilsoniskās virtuves izkopšanā bija Kaucmindes Mājturības institūta laikā pagājušā gadsimta 30. gados, taču joprojām Latvijā gana spēcīga ir arī reģionālā virtuve. Interesanti, ka ēdiens ir ceļojošais sižets gan mutvārdu kultūrā, gan literatūrā. Par ēdienu ir daudz dažādu ticējumu, tāpat ēdiens kļuvis par būtisku un īpašu tēlu, piemēram, Imanta Ziedoņa daiļradē, skaidroja Kursīte-Pakule.

Veidojot "Virtuves vārdeni", Kursīte-Pakule iztaujājusi vairāk nekā 300 teicēju, kas ar autori dalījušies stāstos par savu pieredzi virtuves lietās un ēdienu gatavošanā. Teicēji aptaujāti gan dažādos Latvijas novados, gan no trimdas latviešu vidus, tāpat pārlasītas neskaitāmas latviešu rakstnieku grāmatas, kurās aprakstīta ēdienu gatavošana un baudīšana.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2014. gada 14. septembrī, plkst. 2:59

    Efe Dujans: Dzeja pie vaļņiem

    un nevajag plūkāt un cirpt uzacis mani biedē viss samākslotais pat arhitektūrā, pat dzejā kājas tev no vietas bērnības pušumos mīlējāmies skriešus mīlējām lēnām, tik pacietīgi, kā auga tev mati

  • Image

    2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Penelope: Soliņš (3)

    Tas bija tas pats soliņš. Protams, ieaudzis zālē un gružos. Grantētā celiņa vietā palikusi vairs tikai taciņa nekoptajā zālājā. Toreiz netālu no soliņa stāvēja koka kaste ar smiltīm un dažādiem sētnieka darbarīkiem.

  • Image

    2012. gada 19. aprīlī, plkst. 9:16

    Madara Rutkēviča: Tēva acīs snieg (26)

    Pēc tās ziemas nakts Talsiņas tēvs vairs nevar staigāt. Sēž istabā un krāso lūpas. Talsiņa skolā nevienam nestāsta par tēvu. Vienreiz skolotāja jautā, Talsiņa atbild, ka tēvs miris. Nosalis sniegā.

  • Image

    2013. gada 21. decembrī, plkst. 8:12

    Jaroslavs Rumplis: Īsproza

    Kamēr vien galvā ir četri jautājumi – kas notiek augšā, kas darās lejā, kas bija pirms un kas būs pēc – saka, ka labāk nebūtu nemaz dzimis. Bet ko darīt, ja jādzīvo?

  • Image

    2014. gada 24. oktobrī, plkst. 6:10

    Arvis Viguls: Vasaras beigas (2)

    Laiks nav sekundes vai stundas, tāpat kā priekšmets nav tā garums vai masa. Mēs runājām par gaismas gadiem, kamēr elektrības skaitītāji mērīja, cik daudz tumsas ir mūsu dzīvēs.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis