Jānis Rokpelnis: "Rīgas iestaigāšana"

Image

Apgāds "Mansards" laidis klajā Jāņa Rokpeļņa grāmatu "Rīgas iestaigāšana", kas ir savulaik un joprojām ļoti populārās grāmatas "Rīgas iedzimtie" (1997) turpinājums.

Jaunajā grāmatā līdzās pazīstamajām esejām par Arnoldu Burovu, Andri Kolbergu, Miervaldi Poli, Asnati Smelteri, Uldi Stabulnieku, Maiju Augstkalnu, Gvido Kajonu, Mārtiņu Zelmeni, Pēteri Blūmu, Juri Dimiteru, Andri Breži, Laimu Žihari, Egīlu Zirni, Alvi Sauku, Valentīnu Jakobsonu, Gundegu Repši, Pēteri Bankovski, Guntaru Pupu, Gunāru Piesi, Astrīdi Ivasku, Ievu Rupenheiti, Aivaru Tarvidu, Anitu Kreitusi, Helēnu Heinrihsoni, Aleksandru Bussi, Zigurdu Neimani, Dāvi Sīmani, Pēteri Plakidi, Ilmāru Blumbergu, Paulu Dambi, Uldi Bērziņu, Lalitu Muižnieci publicētas ap divdesmit jaunu eseju – par Ingu Žoludi, Ingunu Jansoni, Andri Dzenīti, Juri Zvirgzdiņu (ar panākumiem nolasīta "Prozas lasījumos 2010"), Māru Ķimeli, Valtu Ernštreitu, Pēteri Zirnīti, Ingu Ābeli, Evitu Zālīti un citiem rīdziniekiem, kā arī garstāsts "Modus" – "nostāsts par Rīgas Modeļu namu un modeli, kostīmu mākslinieci Baibu Puzinu".

Literāti, mākslinieki un komponisti kopā ar autoru dodas īsās pastaigās pa Rīgu, aplūkojot un appoetizējot viņu bērnības vietas. Vispēdīgais sīkums, lai tas būtu vecs grausts vai kāds pavisam neuzkrītošs nostūris, kļūst par laika zīmi, kas spēj izraisīt nostalģiju pēc aizgājušiem un tāpēc ļoti romantiskiem laikiem.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā. Sarakstījis vairākus dzejoļu krājumus, romānu "Virtuālais Fausts", esejas. Scenāriju autors vairākām leļļu filmām. Atdzejojis ievērojamākos krievu dzejniekus. Redaktors daudzām latviešu dzejnieku grāmatām. Saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas.

Grāmata "Rīgas iestaigāšana" izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2012. gada 9. novembrī, plkst. 0:11

    Madara Rutkēviča: Sēklu atmiņa. Pasaka par nelaimīgu mīlestību (77)

    Dārza vakara krēslas un ēnu apņemta, viņai Astra izskatījās kā pārdabiska būtne no pasakām par pūķi ar divām galvām. Un ka tādas būtnes dzīvo tikai tur.

  • Image

    2012. gada 4. oktobrī, plkst. 8:10

    Eduards Aivars: Dzejoļi. Grūtāk bez nosaukuma (23)

    Nu jau esam pie mērķa, te nu tas ir un, guļot uz muguras ūdenī redzam klintis un pleķīšus, un saplūstam ar tām gleznām, kuras mūs nesaistīja, kamēr paši nekļuvām par dažiem otas vilcieniem kailu ķermeņu tonī.

  • Image

    2014. gada 12. septembrī, plkst. 6:09

    Mārja Kangro: Valodas tīrības deklarācija

    Ik gadu nomirstot pārdesmit valodu. Mūsējā šeit vēl mūs visus pārdzīvos, novecojot atbirsim no valodas ķermeņa kā mirušas šūnas. Bet kad valoda pēdīgi sačākstēs: mēs taču zinām, ka parasti pēdējā šūna, kavas pēdējā kārts ir veča vai vecis,

  • Image

    2012. gada 31. augustā, plkst. 8:08

    Jānis Vādons: Pigmaliona vasara (24)

    Bet reizēm, atelpai apstādamies, mēs aptaustām viens otra seju, apjautājamies par bērnu gaitām un, pat neieskatījušies acīs, izspīdam viens otram cauri.

  • Image

    2012. gada 20. jūlijā, plkst. 8:07

    Madara Rutkēviča: Bērni pārdzimst upēs un putnos (9)

    kas tā par Atmiņu kas atceras. kas tā par Atmiņu kas atceras itin kā manā vietā atceras itin kā ar Dievu uz pusēm atceras Atmiņa kas Tu par atmiņu neatceros kaut meloju neatceros



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv