Rita Ruduša: "Pagrīdes citādība. Homoseksuāļi Padomju Latvijā"

"Ritas Rudušas grāmata ir liecinājums par izolētību, ciešanām un kompromisiem, ar kuriem padomju laikā bija jāsaskaras katram cilvēkam, kas apzinājās savu homoseksualitāti. Tā apgāž mītu, ka PSRS laikos homoseksuāļu nebija un rāda: bija gan, par spīti valsts un līdzcilvēku pūlēm tos "saremontēt" vai vienkārši iznīdēt. Atraidījumi un pazemojumi, vientulības stundas un izmisuma brīži, publisks apsmiekls un neatklātas slepkavības, reliģijas un medicīnas spaidi – tas viss ierakstīts Latvijas homoseksuāļu vēsturē. Bet kā ar pašcieņu, spēju uzticēties, vajadzību mīlēt un būt mīlētam – vai tie joprojām ir neaizsniedzami sapņi?" (Kārlis Vērdiņš)

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2015. gada 6. martā, plkst. 6:03

    Dana Peļņa: Tu nevarētu būt vēl vairāk atvadas (1)

    atskatoties deg visi septiņi tilti acis grauž maigi snieg pelni mati kļuvuši sirmi jūti tie vairs neelpo septiņi izdeguši sērkociņi duras plaukstā

  • 2014. gada 16. maijā, plkst. 0:12

    Inga Kope-Grosa: Bezmiega naktīs

    Jautrais pastnieks Jona sarkanā ikdienas uzsvārcī zelta vēstules ik dienas no karalienes nes. Un otrdienās ziņas kādas no vietējā miesnieka. Bet svētdienās Dieva čukstus pie namdurvīm sudraba zīlīte nes.

  • 2014. gada 24. janvārī, plkst. 7:01

    Sabīne Košeļeva: Svētais Vakarēdiens (5)

    Manā grozā ir siers, maize un ūdens. Vēl vajag bietes. Šodien var nopirkt jau novārītas un glīti iepakotas vakuumā, bet es labāk izvārīšu pati. Tas vismaz liks man justies vairāk dzīvai un īstai. Bietes spēcina organismu, jo satur daudz minerālvielu.

  • 2012. gada 28. decembrī, plkst. 1:08

    Helga Tormane: FRA (27)

    Istaba – vecmodīga ar puķainām tapetēm, samta gultas pārklāju un māla mājiņu uz galda. Vannas istaba – ar mazām zilām flīzītēm, domāta meitenēm. Nopriecājos. Vēlāk izrādījās, ka esmu bezmaz vienīgā sieviete starp visiem ražas novācējiem.

  • 2015. gada 17. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Ģenētiskais kaujas suns Bentlijs (3)

    Visa cilvēces akumulētā gudrība sakopojas apmēram tādā atziņā: neviens ne velna nezina un neko vispār zināt simtprocentīgi droši nav iespējams. Principā nekad.



Kultūras Ministrija
vkkf