Rita Ruduša: "Pagrīdes citādība. Homoseksuāļi Padomju Latvijā"

"Ritas Rudušas grāmata ir liecinājums par izolētību, ciešanām un kompromisiem, ar kuriem padomju laikā bija jāsaskaras katram cilvēkam, kas apzinājās savu homoseksualitāti. Tā apgāž mītu, ka PSRS laikos homoseksuāļu nebija un rāda: bija gan, par spīti valsts un līdzcilvēku pūlēm tos "saremontēt" vai vienkārši iznīdēt. Atraidījumi un pazemojumi, vientulības stundas un izmisuma brīži, publisks apsmiekls un neatklātas slepkavības, reliģijas un medicīnas spaidi – tas viss ierakstīts Latvijas homoseksuāļu vēsturē. Bet kā ar pašcieņu, spēju uzticēties, vajadzību mīlēt un būt mīlētam – vai tie joprojām ir neaizsniedzami sapņi?" (Kārlis Vērdiņš)

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 9. decembrī, plkst. 23:12

    Andrejs Rodionovs: Domas par to, kā izbeigt šo dzīvi

    Skaistule narkomāne un garkājaina Jau turpat gadu dzīvo kopā ar mani. Pirms tam viņai bija muzikants slavens, Pilnīgi notornējies reiveris – draņķis. Zinu, viņa nekrāpj mani, es ceru.

  • 2015. gada 16. janvārī, plkst. 6:01

    Gints Dreimanis: Māksla ir pilnīgs štrunts (1)

    mēs staigājam līdz kļūstam par daļu no pilsētas arhitektūras mūsu vārdiem vairs nav lielo burtu tie klejos apkārt uzrakstīti uz garām braucošajām vēja karietēm

  • 2014. gada 6. jūnijā, plkst. 1:06

    Raimonds Jaks: Un pēc tam? (6)

    Kādu dienu man visu atņems. Iztukšos un slēgs bankas kontus un pārrakstīs manus kustamos un nekustamos īpašumus uz cita vārda. Izmetīs, savāks vai pārdos manas mantas, visu iedzīvi.

  • 2012. gada 26. decembrī, plkst. 12:12

    Rolands Eliņš: Grāmata (2)

    Atrodiet grāmatu, kura nelīdzinātos nevienai citai. Es vēlos lasīt stāstu un just, kā vārdi plūst un aizrauj mani, līdzīgi kā upe rauj smiltis un dators rauj pusaudžus. Šim stāstam jābūt unikālam, taču reizē arī aizkustinošam. Vai spēsiet atrast tādu grāmatu?

  • 2012. gada 10. augustā, plkst. 8:08

    Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

    sasieti mezglos vajāšanas mānijas pārņemtā vēja gali paliek turpat kā mūsu žestus neiepazinušās rokas klēpjos mēmie sejas balsti koki un necilie krūmāji bez ziediem



Kultūras Ministrija
vkkf