Rita Ruduša: "Pagrīdes citādība. Homoseksuāļi Padomju Latvijā"

"Ritas Rudušas grāmata ir liecinājums par izolētību, ciešanām un kompromisiem, ar kuriem padomju laikā bija jāsaskaras katram cilvēkam, kas apzinājās savu homoseksualitāti. Tā apgāž mītu, ka PSRS laikos homoseksuāļu nebija un rāda: bija gan, par spīti valsts un līdzcilvēku pūlēm tos "saremontēt" vai vienkārši iznīdēt. Atraidījumi un pazemojumi, vientulības stundas un izmisuma brīži, publisks apsmiekls un neatklātas slepkavības, reliģijas un medicīnas spaidi – tas viss ierakstīts Latvijas homoseksuāļu vēsturē. Bet kā ar pašcieņu, spēju uzticēties, vajadzību mīlēt un būt mīlētam – vai tie joprojām ir neaizsniedzami sapņi?" (Kārlis Vērdiņš)

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 7. martā, plkst. 7:03

    Daina Sirmā: Jērs (6)

    mēs, kustoņi, kūts šaurībā saspiedāmies cieši jo cieši es piekļāvos grūtajai sievietei kad jutu bērna kustības viņas vēderā es drebēdams modos man šķita mūsu kūtij nav sienu nav griestu augļūdens salija salmos mēs ēdām šos salmus mēles pazina saldākās pļavu zāļu garšas placentu aprija suņi

  • 2014. gada 13. jūnijā, plkst. 6:06

    Guntis Kursišs: Piekopju cinismu (4)

    Patīk intīmi uzlūkot svešus cilvēkus, tos, kuriem acis kā spuldzītes, spožas un izdeg. tiem, kuriem ar skrūvgriezi uzgriežamais mugurkauls, mati kā lietus – caur tiem grūti redzēt.

  • 2015. gada 28. augustā, plkst. 6:08

    Pēteris Pūrītis: Ž (4)

    No Kārļa jau trešo dienu nebija nekādu ziņu. Viņa tālrunis bija izslēgts, e-pasti palika bez atbildes. Viņš nereaģēja pat tad, kad feisbukā ar viņa vārdu ietagoju fotogrāfiju, kurā bija redzams viens no Muceniekos mītošajiem bēgļiem.

  • 2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Penelope : Soliņš (3)

    Tas bija tas pats soliņš. Protams, ieaudzis zālē un gružos. Grantētā celiņa vietā palikusi vairs tikai taciņa nekoptajā zālājā. Toreiz netālu no soliņa stāvēja koka kaste ar smiltīm un dažādiem sētnieka darbarīkiem.

  • 2013. gada 30. janvārī, plkst. 7:27

    Valters Benjamins: Nezināmās anekdotes par Kantu (7)

    "Skolotām sievietēm," atzīmē Kants, "viņu grāmatas ir vajadzīgas tādā pašā mērā kā pulkstenis; viņas to nēsā līdzi, lai citi redzētu, ka viņām tāds vispār ir."



Kultūras Ministrija
vkkf