Toms Treibergs: "Gaismas apstākļi"

Apgāds "Mansards" piedāvā jaunu dzejas debiju – Toma Treiberga pirmo krājumu "Gaismas apstākļi".

"Autora pirmā grāmata veido tiltu no savas paaudzes dzejniekiem nosacīti kopējās stilistikas uz individuālo, nesajaucamo balsi. Toma Treiberga dzejas intonācija, kā liecina "Gaismas apstākļi", ir šķietami mierīga, vērojoša, silta, taču pateiktajā dzīvo spriegums, kurā lasītājam pazīstamās un neuzminamās pasaules daļas savienotas tā, lai uzturētu nemieru. Nemiers vedina sekot un minēt – kurp aizvedīs dzejolis, kā rakstītājs zina, ka meitenes lakata bārkstis tiecas uz bezgalību vai ka pasaulē "skaistākais tilts atrodas Košicē, Slovākijā,/ pa to brauc simtiem nelielu ģimenes auto"? Kā mēs saprotam balsi, kas turpat vēsta: "Skaistākā daļa tevis ir spējā pazust/ divas dienas no vietas un tad atgriezties/ tā, itin kā nemaz nebūtu bijusi prom." Kāpēc dzejolī noticam tam, kam nenoticētu e-pastā, uzrunā, ziņās?" raksta grāmatas redaktore Ingmāra Balode.

"Paplašināta personiskā pasaule, kura kļūst arī par lasītāja pasaules daļu. Turklāt, atšķirībā no citiem spēcīgiem pēdējo gadu debitantiem[..], Toma Treiberga dzejā asociāciju, metaforu tīklojums saglabā saikni ar tiešāku, dzīvē dziļāk ieaugušu saviļņojumu," tā dzejnieks Māris Salējs.

Toms Treibergs (1985) dzejoļus līdz šim publicējis kultūras periodikā; Latvijas tekstu un mediju telpā autors pazīstams arī kā publicists – viņa raksti par teātri, kino un mākslu lasāmi laikrakstā "Kultūras Forums", portālā "Satori", kā arī vietnē "arterritory.com", "kroders.lv" un citviet. Toms Treibergs tic arī vārda skatuviskajām izpausmēm – viņš mēdz uzstāties slam-poetry pasākumos un darbojas etīžu teātrī "Nerten".

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2013. gada 28. martā, plkst. 7:03

    Anete Konste: Es bijām divi (12)

    Pamodos un spēji sajutu, ka šis būs viens no tiem rītiem, kad jau brokastīs gribas pagatavot grauzdētas maizītes, omleti, augļu salātus ar jogurtu, auzu pārslu putru un pankūkas, lai pēc tam šādā garā aizvadītu visu atlikušo dienu.

  • 2012. gada 11. maijā, plkst. 13:05

    Jānis Hvoinskis: Marijas sapnis (13)

    Un negribēt vairs ne nāves ne alkohola vien skumjas pārklājas aizvien bezgalīgākām kārtām un līdzinās pāršķirtu grāmatu lapām

  • 2015. gada 11. septembrī, plkst. 6:09

    Evija Kravčenko: Rudenī zied lapas

    Tavu tinti iemērcu, es peldēju un plūdu. Tu mani uzrakstīji. Uz tavas plaukstas es paliku neredzams tetovējums.

  • 2015. gada 23. janvārī, plkst. 6:01

    Agnija Kazuša: Mana interneta dzīve (1)

    "Tiksiet galā vai vajag palīdzību?" bibliotekāre noprasa, kad grasos sēsties. Tas nu gan mani nedaudz aizvaino. Tikai tāpēc, ka esmu cienījamā vecumā, vajag tūlīt pieņemt, ka neko nejēdzu.

  • 2012. gada 23. novembrī, plkst. 8:11

    Arvis Viguls: Galvas (54)

    Uzvarētāji guļ slikti. Tinte ir rūgta. Mēness uzaust virs pilsētas. Tā gaisma ir pietiekami stipra, lai tajā varētu lasīt. Bet mēs nepieskaramies grāmatai un, nespēdami panest tajā rakstīto, pielaižam tai uguni.



Kultūras Ministrija
vkkf