Toms Treibergs: "Gaismas apstākļi"

Apgāds "Mansards" piedāvā jaunu dzejas debiju – Toma Treiberga pirmo krājumu "Gaismas apstākļi".

"Autora pirmā grāmata veido tiltu no savas paaudzes dzejniekiem nosacīti kopējās stilistikas uz individuālo, nesajaucamo balsi. Toma Treiberga dzejas intonācija, kā liecina "Gaismas apstākļi", ir šķietami mierīga, vērojoša, silta, taču pateiktajā dzīvo spriegums, kurā lasītājam pazīstamās un neuzminamās pasaules daļas savienotas tā, lai uzturētu nemieru. Nemiers vedina sekot un minēt – kurp aizvedīs dzejolis, kā rakstītājs zina, ka meitenes lakata bārkstis tiecas uz bezgalību vai ka pasaulē "skaistākais tilts atrodas Košicē, Slovākijā,/ pa to brauc simtiem nelielu ģimenes auto"? Kā mēs saprotam balsi, kas turpat vēsta: "Skaistākā daļa tevis ir spējā pazust/ divas dienas no vietas un tad atgriezties/ tā, itin kā nemaz nebūtu bijusi prom." Kāpēc dzejolī noticam tam, kam nenoticētu e-pastā, uzrunā, ziņās?" raksta grāmatas redaktore Ingmāra Balode.

"Paplašināta personiskā pasaule, kura kļūst arī par lasītāja pasaules daļu. Turklāt, atšķirībā no citiem spēcīgiem pēdējo gadu debitantiem[..], Toma Treiberga dzejā asociāciju, metaforu tīklojums saglabā saikni ar tiešāku, dzīvē dziļāk ieaugušu saviļņojumu," tā dzejnieks Māris Salējs.

Toms Treibergs (1985) dzejoļus līdz šim publicējis kultūras periodikā; Latvijas tekstu un mediju telpā autors pazīstams arī kā publicists – viņa raksti par teātri, kino un mākslu lasāmi laikrakstā "Kultūras Forums", portālā "Satori", kā arī vietnē "arterritory.com", "kroders.lv" un citviet. Toms Treibergs tic arī vārda skatuviskajām izpausmēm – viņš mēdz uzstāties slam-poetry pasākumos un darbojas etīžu teātrī "Nerten".

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 2. oktobrī, plkst. 1:10

    Nauris Lukševics: Šķīstītava

    Ir cilvēki, kuri gremdējas atmiņās, skatoties fotoalbumus vai pārcilājot vecas drēbes. Es esmu no tiem, kas visu savu dzīvi redz, skatoties uz alkohola plauktiem veikalos.

  • 2013. gada 7. februārī, plkst. 8:02

    Elīna Kuple: Burvis (4)

    Nezināju ka pienāks rīts, kurā atsacīšos no institūcijām visām. Vien esamība uz aizliegtās gaismas salas. Laiva sagatavota no jūtu satīna, no acu mirdzuma, no degošām sajūtām, no porcelāna ādas, no vienradža labvēlības. Kurš pievienosies?

  • 2014. gada 8. augustā, plkst. 6:08

    Elvīra Bloma: Sieviete parastā (5)

    Es sieviete parastā, man jādzer, tikai kur dabūt naudu, lūk, redzat, kā maza alga glābj manas aknas, lūk, redzat, es ēdu tikai saknes, lūk, redzat, sieviete parastā nevar cigaretes atļauties, viņa reibst un pārtiek no gaisa.

  • 2012. gada 6. jūlijā, plkst. 9:07

    Andris Habermanis: Mazas skaņas Lielajā Klusumā (1)

    Svētā veidā vēroju meiteni, kura nevērīgi ēd; varbūt piedzer kefīru vai mazkaloriju jogurtu. Dzīve tomēr ir arī vienkāršai meitenei pati svētā vienkāršība. Kā piena produkts, kas vairs nav govs organismā, nav vēl manējā.

  • 2013. gada 5. aprīlī, plkst. 7:04

    Anita Mileika: Mājās es nerakstu dzeju (11)

    mūsu lūpu kaktiņos kalsns nogurums un rūgtums pārvētīsies radioaktīvā smaidā un pēkšņi silta svaiga saindēta maize no tavām gliemežvāku plaukstām kā putnu kāsis no tālām svešām zemēm izslīdēs tava saldā apjomīgā mute tik ilgi gaidītā



Kultūras Ministrija
vkkf