Toms Treibergs: "Gaismas apstākļi"

Apgāds "Mansards" piedāvā jaunu dzejas debiju – Toma Treiberga pirmo krājumu "Gaismas apstākļi".

"Autora pirmā grāmata veido tiltu no savas paaudzes dzejniekiem nosacīti kopējās stilistikas uz individuālo, nesajaucamo balsi. Toma Treiberga dzejas intonācija, kā liecina "Gaismas apstākļi", ir šķietami mierīga, vērojoša, silta, taču pateiktajā dzīvo spriegums, kurā lasītājam pazīstamās un neuzminamās pasaules daļas savienotas tā, lai uzturētu nemieru. Nemiers vedina sekot un minēt – kurp aizvedīs dzejolis, kā rakstītājs zina, ka meitenes lakata bārkstis tiecas uz bezgalību vai ka pasaulē "skaistākais tilts atrodas Košicē, Slovākijā,/ pa to brauc simtiem nelielu ģimenes auto"? Kā mēs saprotam balsi, kas turpat vēsta: "Skaistākā daļa tevis ir spējā pazust/ divas dienas no vietas un tad atgriezties/ tā, itin kā nemaz nebūtu bijusi prom." Kāpēc dzejolī noticam tam, kam nenoticētu e-pastā, uzrunā, ziņās?" raksta grāmatas redaktore Ingmāra Balode.

"Paplašināta personiskā pasaule, kura kļūst arī par lasītāja pasaules daļu. Turklāt, atšķirībā no citiem spēcīgiem pēdējo gadu debitantiem[..], Toma Treiberga dzejā asociāciju, metaforu tīklojums saglabā saikni ar tiešāku, dzīvē dziļāk ieaugušu saviļņojumu," tā dzejnieks Māris Salējs.

Toms Treibergs (1985) dzejoļus līdz šim publicējis kultūras periodikā; Latvijas tekstu un mediju telpā autors pazīstams arī kā publicists – viņa raksti par teātri, kino un mākslu lasāmi laikrakstā "Kultūras Forums", portālā "Satori", kā arī vietnē "arterritory.com", "kroders.lv" un citviet. Toms Treibergs tic arī vārda skatuviskajām izpausmēm – viņš mēdz uzstāties slam-poetry pasākumos un darbojas etīžu teātrī "Nerten".

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 7. februārī, plkst. 8:02

    Jānis Joņevs: Telefons (19)

    Mēs pēc stundām sēdējām pie kanāla. Pārdaugavā, tur ir tāda vieta, kur neviena cita parasti nav. Tur arī nebija, ko darīt, bet Gustavs parasti kaut ko centās izdomāt. Šoreiz viņš rādīja man savu telefonu.

  • 2016. gada 22. jūlijā, plkst. 5:01

    Guntis Kursišs: Mūži, epiteti un figūras studija

    Figūra kā atsevišķs objekts šeit neizgaismojas, jo
    fotogrāfijā iemūžinātais tumsā nav saskatāms.
    Kapu klātbūtne fonā vedina domāt –
    dažādā gaismojumā saturs var mainīties.

  • 2015. gada 4. decembrī, plkst. 5:25

    Vilis Lācītis: Teiksma par Kvankšķīšu ezeru (3)

    Dzīve jau nav nekas vairāk kā švīka uz Lielā Statistiķa rūtotā papīra. Vienkārši pierakstīts pīkstiens. Augšā, lejā, atkal, vēlreiz, tad vēl vienu reizi, mazdrusciņ, tad vēl tučtuč, pēdējais izrāviens… Un čušs. Cauri.

  • 2015. gada 9. janvārī, plkst. 6:01

    Vilis Lācītis: Kulināri (4)

    Nopietns ēdājs lietos paplato, ar zariem, izliektiem viegli uz ārpusi, dakšiņu liellopa gaļas šķēlīšu un sagrieztas mēles aizķeršanai un uzritināšanai; šauro, divzaraino un aso dakšiņu krabja gaļas atdalīšanai.

  • 2014. gada 10. oktobrī, plkst. 5:10

    Andris Habermanis: Sudraba stīgu klusumā

    Kad kāds runāja, šeit zināja, par ko. Kad kāds jautāja, zināja, kuram vaicāts. Visbiežāk šeit sapratās domās, bet joprojām ik pa brīdim vārdus bija tik patīkami ripināt – kā īsti gatavas meža zemenes mēlei pāri.



Kultūras Ministrija
vkkf