Toms Treibergs: "Gaismas apstākļi"

Apgāds "Mansards" piedāvā jaunu dzejas debiju – Toma Treiberga pirmo krājumu "Gaismas apstākļi".

"Autora pirmā grāmata veido tiltu no savas paaudzes dzejniekiem nosacīti kopējās stilistikas uz individuālo, nesajaucamo balsi. Toma Treiberga dzejas intonācija, kā liecina "Gaismas apstākļi", ir šķietami mierīga, vērojoša, silta, taču pateiktajā dzīvo spriegums, kurā lasītājam pazīstamās un neuzminamās pasaules daļas savienotas tā, lai uzturētu nemieru. Nemiers vedina sekot un minēt – kurp aizvedīs dzejolis, kā rakstītājs zina, ka meitenes lakata bārkstis tiecas uz bezgalību vai ka pasaulē "skaistākais tilts atrodas Košicē, Slovākijā,/ pa to brauc simtiem nelielu ģimenes auto"? Kā mēs saprotam balsi, kas turpat vēsta: "Skaistākā daļa tevis ir spējā pazust/ divas dienas no vietas un tad atgriezties/ tā, itin kā nemaz nebūtu bijusi prom." Kāpēc dzejolī noticam tam, kam nenoticētu e-pastā, uzrunā, ziņās?" raksta grāmatas redaktore Ingmāra Balode.

"Paplašināta personiskā pasaule, kura kļūst arī par lasītāja pasaules daļu. Turklāt, atšķirībā no citiem spēcīgiem pēdējo gadu debitantiem[..], Toma Treiberga dzejā asociāciju, metaforu tīklojums saglabā saikni ar tiešāku, dzīvē dziļāk ieaugušu saviļņojumu," tā dzejnieks Māris Salējs.

Toms Treibergs (1985) dzejoļus līdz šim publicējis kultūras periodikā; Latvijas tekstu un mediju telpā autors pazīstams arī kā publicists – viņa raksti par teātri, kino un mākslu lasāmi laikrakstā "Kultūras Forums", portālā "Satori", kā arī vietnē "arterritory.com", "kroders.lv" un citviet. Toms Treibergs tic arī vārda skatuviskajām izpausmēm – viņš mēdz uzstāties slam-poetry pasākumos un darbojas etīžu teātrī "Nerten".

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 14. martā, plkst. 1:44

    Uldis Krastiņš: 1944. gada 13. oktobris no krūštura perspektīvas (2)

    Operācija bija jāveic parastiem zaldātiem, kuru vidū jau 1941. gadā bija nokļuvis arī bijušais LKF referents. Viņam tika tas gods noskūt matus no savas sievas galvas. Viens no šiem matiem iekrita starp manām mežģīnēm.

  • 2016. gada 16. decembrī, plkst. 5:21

    Vilis Lācītis: Vilhelma Buša bronzas biste (1)

    Vai runāju es pentametrā, vai klasiskajā heksametrā, uz daktilu ne vienmēr izdodas man pāriet, no anapesta rīmēm aiziet ciet, ne jambs, ne dijambs nepadodas, un pietrūkst vārsmās zināms grodums.

  • 2014. gada 18. septembrī, plkst. 6:09

    Volfgangs Hermans: Nakts skrāpē zīmuli

    Meitene pelēkas ielas aizā nes mazu melnu sunīti nes dzīvi ar sunīti pieglauž to sev elpu elpā pāriet un aiziet kā pelēks vilciņš atgriežas Meitene pelēkas ielas aizā nes pelēku vilciņu dzīvi tā it kā tā būtu mazs melns sunītis

  • 2015. gada 23. janvārī, plkst. 6:01

    Agnija Kazuša: Mana interneta dzīve (1)

    "Tiksiet galā vai vajag palīdzību?" bibliotekāre noprasa, kad grasos sēsties. Tas nu gan mani nedaudz aizvaino. Tikai tāpēc, ka esmu cienījamā vecumā, vajag tūlīt pieņemt, ka neko nejēdzu.

  • 2014. gada 4. aprīlī, plkst. 7:04

    Tatjana Hramova: Garie un svētie (7)

    Viss ir daudz sarežģītāk, nekā liekas no pirmā acu skatiena, jo tēvs pats par sevi var būt un teorētiski var arī nebūt, bet nekad – es uzsveru: nekad – tēvs nevar būt bez mātes. Vismaz kaut kādu laiku tai mātei ir jābūt.



Kultūras Ministrija
vkkf