Toms Treibergs: "Gaismas apstākļi"

Image

Apgāds "Mansards" piedāvā jaunu dzejas debiju – Toma Treiberga pirmo krājumu "Gaismas apstākļi".

"Autora pirmā grāmata veido tiltu no savas paaudzes dzejniekiem nosacīti kopējās stilistikas uz individuālo, nesajaucamo balsi. Toma Treiberga dzejas intonācija, kā liecina "Gaismas apstākļi", ir šķietami mierīga, vērojoša, silta, taču pateiktajā dzīvo spriegums, kurā lasītājam pazīstamās un neuzminamās pasaules daļas savienotas tā, lai uzturētu nemieru. Nemiers vedina sekot un minēt – kurp aizvedīs dzejolis, kā rakstītājs zina, ka meitenes lakata bārkstis tiecas uz bezgalību vai ka pasaulē "skaistākais tilts atrodas Košicē, Slovākijā,/ pa to brauc simtiem nelielu ģimenes auto"? Kā mēs saprotam balsi, kas turpat vēsta: "Skaistākā daļa tevis ir spējā pazust/ divas dienas no vietas un tad atgriezties/ tā, itin kā nemaz nebūtu bijusi prom." Kāpēc dzejolī noticam tam, kam nenoticētu e-pastā, uzrunā, ziņās?" raksta grāmatas redaktore Ingmāra Balode.

"Paplašināta personiskā pasaule, kura kļūst arī par lasītāja pasaules daļu. Turklāt, atšķirībā no citiem spēcīgiem pēdējo gadu debitantiem[..], Toma Treiberga dzejā asociāciju, metaforu tīklojums saglabā saikni ar tiešāku, dzīvē dziļāk ieaugušu saviļņojumu," tā dzejnieks Māris Salējs.

Toms Treibergs (1985) dzejoļus līdz šim publicējis kultūras periodikā; Latvijas tekstu un mediju telpā autors pazīstams arī kā publicists – viņa raksti par teātri, kino un mākslu lasāmi laikrakstā "Kultūras Forums", portālā "Satori", kā arī vietnē "arterritory.com", "kroders.lv" un citviet. Toms Treibergs tic arī vārda skatuviskajām izpausmēm – viņš mēdz uzstāties slam-poetry pasākumos un darbojas etīžu teātrī "Nerten".

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2012. gada 22. augustā, plkst. 8:08

    Mārtiņš Meiers: Intimitātes lauskas (35)

    Vienīgais, ko mēs abi, gultā smēķējot, varam gaudot, ir pasenas cigarešu dūmu izmīlētas melodijas no saņurcītu lenšu kaudzes. Un mirklī krāsainas bildes zib gar acīm. Kā ripas sarijušies. Kā mīlā iežņaugušies.

  • Image

    2013. gada 27. septembrī, plkst. 7:09

    Ieva Viese: Siena (15)

    Plauksta, celis, auss, gaiši un tumši mati, dažas ģenitāliju iezīmes – bija skaidrs, ka te sākotnēji patiesi ir bijuši divi ķermeņi, ko lēnām, bet ar neapbruņotu aci saskatāmā tempā sevī uzsūca siena.

  • Image

    2013. gada 10. maijā, plkst. 0:53

    Artūrs Lūsis: Ja ne piekrist, tad ticēt (1)

    Bet man allaž bijis jāizvēlas starp mūzu un vārda brīvību, starp stereotipu un stereo atskaņotāju, starp ložmetēju un klusu atombumbu.

  • Image

    2012. gada 9. novembrī, plkst. 0:11

    Madara Rutkēviča: Sēklu atmiņa. Pasaka par nelaimīgu mīlestību (77)

    Dārza vakara krēslas un ēnu apņemta, viņai Astra izskatījās kā pārdabiska būtne no pasakām par pūķi ar divām galvām. Un ka tādas būtnes dzīvo tikai tur.

  • Image

    2014. gada 13. septembrī, plkst. 6:09

    Volga Gapejeva: Mans arkls iestrēdzis

    mana disciplīna necieš sarakstus, plānotājā veiktus glītus ierakstus. mana disciplīna – nepaklausīga spalviņa, kura izjauc kadra statiskumu un uztrauc fotogrāfu



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis