Haruki Murakami: "1Q84" (otrā daļa)

Pēc tam, kad latviešu valodā iznāca H. Murakami jaunākā darba – triloģijas "1Q84" pirmā grāmata, uz apgādu "Zvaigzne ABC" zvanīja lasītāji un interesējās, kad būs turpinājums, jo arvien kāpjošā spriedze, kas, grāmatai beidzoties, aprāvās augstākajā punktā, mudināja ātrāk izlasīt arī darba otro daļu. Ar prieku ziņojam, ka grāmatas "1Q84" turpinājums jau atrodams veikalu plauktos, un visi tie, kas vēlas uzzināt, kā turpināsies labās sērijslepkavas Aomames, mazliet jocīgās, bet daiļās Fukaeri un rakstošā matemātiķa Tengo attiecības ar little people, vienam ar otru un kas vispār tālāk notiks autora radītajā pasaulē, ko Aomame apzīmē ar vārdiem "1Q84", nu var to izlasīt!

Haruki Murakami tekstos ir kaut kas netverami viegls un plūstošs. Kaut kas tāds, ar ko saskaroties realitāte atkāpjas. Īsts lasītājs zina – pat izvēloties ļoti labus darbus, reti izdodas ieiet grāmatā, izbaudīt tekstu tik dziļi, lai sajustu tā garšu vēl vairākas dienas pēc lasīšanas. Taču ar Murakami darbiem tā gadās daudziem.

Kā ierasts, lasot Murakami romānus, arī "1Q84" atrodamas gan skaidri manāmas, gan tikai nojaušamas atsauces, alūzijas un simbolika, tomēr pat tie, kas neko no tā visa nepamanīs, var baudīt tekstu, kas atklāj mūsdienu pasaulē ārkārtīgi svarīgas atziņas un domas. "Cilvēki nemeklē sāpīgo patiesību. Cilvēki meklē stāstus, kas viņu esībai piešķirtu dziļāku jēgu un padarītu to skaistāku un patīkamāku," saka viens no grāmatas varoņiem un turpina ar neaizmirstamu frāzi: "Labajam un ļaunajam nav ierādītas nemainīgas vietas, tie mainās vietām. Kaut kas, kas ir labs, jau nākamajā brīdī var pārvērsties par ļauno. Un pretēji. [..] Tas ir grūti, bet jācenšas labo un ļauno noturēt līdzsvarā. Ja kāda no tiem ir pārāk daudz, zūd pasaules līdzsvars. Labais ir šis līdzsvars."

Un tieši ar to – ar pasaules noturēšanu līdzsvarā – nodarbojas Haruki Murakami varoņi triloģijā "1Q84". Lai cik neprātīgas garīgas un fiziskas virāžas nāktos veikt, viņi turpina ceļu: Aomame, aukstasinīga slepkava, Tengo, mulss ierocis nezināmās rokās, Fukaeri, meitene, kas runā ar little people, un pārējie. Lai gan romānā darbība notiek ārkārtīgi aktīvi un notiekošais mainās strauji, autors pamanās izstāstīt arī pa stāstam, kam it kā nav tieša sakara ar notiekošo. Šajā sējumā tas ir stāsts, ko Tengo lasa priekšā savam tēvam, – stāsts par kaķu pilsētu.

No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2013. gada 22. augustā, plkst. 22:08

    Imants Auziņš: Tas mirklis vien! Mirkli dzīvot vērts

    Un paši sevi tiesājam nepielūdzami, skarbi. Turpinām dieva iesākto, bet diemžēl nebeigto darbu: sevi veidojam tālāk, bet citreiz – no pašiem pamatiem granītā, ģipsī, mālā, un tas – viens no grūtākiem amatiem.

  • 2016. gada 9. decembrī, plkst. 4:41

    Einārs Pelšs: Zaibalisms

    zaibalisms ir izteikti intelektuāls virziens kas aktualizē elitārās mākslas koncepciju literatūrzinātnē zaibalisma dzeja (bieži pārspīlējot) raksturota kā izteikti neformāla

  • 2014. gada 5. septembrī, plkst. 6:09

    Inga Gaile: Ceļš (4)

    kāds cīnās ar vārdiem, lai pateiktu, saproti, varbūt, ja tā, tad varbūt sanāktu ceļš, varbūt, ja visu pārtrauktu, pārkliegtu, uz mirkli tikai apstādinātu, un savādāk, ne jau sāktu no sākuma, nē, vienkārši tā

  • 2014. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Petrs Borkovecs: Ainavā iejūgtā mirdzošā upe

    Kliedz svilpe. Nodreb lampas. Tumsa. Logos kā veci, iedzelteni foto mūsu sejas. Klēpjos tiek iedalītas kārtis, ausīs kādai dāmai spīd auskari kā divas jašmas krēpas.

  • 2012. gada 17. augustā, plkst. 8:08

    Valdis Felsbergs: Sievietes roka (85)

    Sieviešu man tomēr bijis mazliet žēl. Mazliet vairāk. Vienas pat ļoti. Un savu pienākumu pret viņām vienmēr esmu centies izpildīt ar vēl lielāku rūpību. Nē, tā nevar vis teikt: es ikvienu apkalpoju ar galēju rūpību. Runa ir tikai par iekšējo attieksmi.