Haruki Murakami: "1Q84" (otrā daļa)

Image

Pēc tam, kad latviešu valodā iznāca H. Murakami jaunākā darba – triloģijas "1Q84" pirmā grāmata, uz apgādu "Zvaigzne ABC" zvanīja lasītāji un interesējās, kad būs turpinājums, jo arvien kāpjošā spriedze, kas, grāmatai beidzoties, aprāvās augstākajā punktā, mudināja ātrāk izlasīt arī darba otro daļu. Ar prieku ziņojam, ka grāmatas "1Q84" turpinājums jau atrodams veikalu plauktos, un visi tie, kas vēlas uzzināt, kā turpināsies labās sērijslepkavas Aomames, mazliet jocīgās, bet daiļās Fukaeri un rakstošā matemātiķa Tengo attiecības ar little people, vienam ar otru un kas vispār tālāk notiks autora radītajā pasaulē, ko Aomame apzīmē ar vārdiem "1Q84", nu var to izlasīt!

Haruki Murakami tekstos ir kaut kas netverami viegls un plūstošs. Kaut kas tāds, ar ko saskaroties realitāte atkāpjas. Īsts lasītājs zina – pat izvēloties ļoti labus darbus, reti izdodas ieiet grāmatā, izbaudīt tekstu tik dziļi, lai sajustu tā garšu vēl vairākas dienas pēc lasīšanas. Taču ar Murakami darbiem tā gadās daudziem.

Kā ierasts, lasot Murakami romānus, arī "1Q84" atrodamas gan skaidri manāmas, gan tikai nojaušamas atsauces, alūzijas un simbolika, tomēr pat tie, kas neko no tā visa nepamanīs, var baudīt tekstu, kas atklāj mūsdienu pasaulē ārkārtīgi svarīgas atziņas un domas. "Cilvēki nemeklē sāpīgo patiesību. Cilvēki meklē stāstus, kas viņu esībai piešķirtu dziļāku jēgu un padarītu to skaistāku un patīkamāku," saka viens no grāmatas varoņiem un turpina ar neaizmirstamu frāzi: "Labajam un ļaunajam nav ierādītas nemainīgas vietas, tie mainās vietām. Kaut kas, kas ir labs, jau nākamajā brīdī var pārvērsties par ļauno. Un pretēji. [..] Tas ir grūti, bet jācenšas labo un ļauno noturēt līdzsvarā. Ja kāda no tiem ir pārāk daudz, zūd pasaules līdzsvars. Labais ir šis līdzsvars."

Un tieši ar to – ar pasaules noturēšanu līdzsvarā – nodarbojas Haruki Murakami varoņi triloģijā "1Q84". Lai cik neprātīgas garīgas un fiziskas virāžas nāktos veikt, viņi turpina ceļu: Aomame, aukstasinīga slepkava, Tengo, mulss ierocis nezināmās rokās, Fukaeri, meitene, kas runā ar little people, un pārējie. Lai gan romānā darbība notiek ārkārtīgi aktīvi un notiekošais mainās strauji, autors pamanās izstāstīt arī pa stāstam, kam it kā nav tieša sakara ar notiekošo. Šajā sējumā tas ir stāsts, ko Tengo lasa priekšā savam tēvam, – stāsts par kaķu pilsētu.

No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2013. gada 6. martā, plkst. 7:03

    Anna Dzintare: Minora skaņa (3)

    Viņa dejoja pati sev Un gaiši violetajiem Zīda aizkariem Viņa spēlēja viesības Mirušā gadsimtā Pirms viņš vēl bija pārnācis mājās Viņa klausījās zvirbuļos Otrpus logam tur ārpusē Kur diena garšoja kā lakrica Un rotaļājās Leduspuķēs Pirms vēl uzsniga sniegs.

  • Image

    2012. gada 31. martā, plkst. 8:00

    Inga Pizāne: Tu neesi sniegs (22)

    Pieskarties neaizskarot māk tikai sniegs - pazemīgi nokrist tev pie kājām un klusējot nokust...

  • Image

    2012. gada 9. jūnijā, plkst. 8:06

    Baiba Baltruka: Saldējums Annai (19)

    Dažreiz viņš brīnās, kā viena cilvēka ķermenis var tik ļoti pārvērsties. Tas, kas kādreiz viņam ir licies dievišķs, tagad nereti ir pretīgs. Kad viņa kakā vai apvemjas, viņš elpo caur muti, viņš ir iemācījies.

  • Image

    2014. gada 5. februārī, plkst. 7:02

    Vilis Lācītis: Nesmuku sieviešu nav (7)

    Kāda maza krūma ērkšķaino lapotni rotā vēja uzmests plastmasas maisiņš ar uzrakstu "Iceland". Pie krūmā gandrīz ieauguša gaismas staba ar uzlīmi "Neighbourhood watch" piestāj melns BMW, no kura izkāpj noputējis celtnieks.

  • Image

    2014. gada 9. septembrī, plkst. 6:09

    Jaceks Denels: Man stāstīja par kādu angļu dāmu (1)

    Ko varēja zināt Hendelis? Zināja asins ķermenīšus, Lēvenhuka mašīnu zināja, meklēja gaismu. Bet sirds matēriju no šķaidītiem kristāliem, kā redzams, spēja pēc atmiņas ierakstīt obojās.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv