Haruki Murakami: "1Q84" (otrā daļa)

Pēc tam, kad latviešu valodā iznāca H. Murakami jaunākā darba – triloģijas "1Q84" pirmā grāmata, uz apgādu "Zvaigzne ABC" zvanīja lasītāji un interesējās, kad būs turpinājums, jo arvien kāpjošā spriedze, kas, grāmatai beidzoties, aprāvās augstākajā punktā, mudināja ātrāk izlasīt arī darba otro daļu. Ar prieku ziņojam, ka grāmatas "1Q84" turpinājums jau atrodams veikalu plauktos, un visi tie, kas vēlas uzzināt, kā turpināsies labās sērijslepkavas Aomames, mazliet jocīgās, bet daiļās Fukaeri un rakstošā matemātiķa Tengo attiecības ar little people, vienam ar otru un kas vispār tālāk notiks autora radītajā pasaulē, ko Aomame apzīmē ar vārdiem "1Q84", nu var to izlasīt!

Haruki Murakami tekstos ir kaut kas netverami viegls un plūstošs. Kaut kas tāds, ar ko saskaroties realitāte atkāpjas. Īsts lasītājs zina – pat izvēloties ļoti labus darbus, reti izdodas ieiet grāmatā, izbaudīt tekstu tik dziļi, lai sajustu tā garšu vēl vairākas dienas pēc lasīšanas. Taču ar Murakami darbiem tā gadās daudziem.

Kā ierasts, lasot Murakami romānus, arī "1Q84" atrodamas gan skaidri manāmas, gan tikai nojaušamas atsauces, alūzijas un simbolika, tomēr pat tie, kas neko no tā visa nepamanīs, var baudīt tekstu, kas atklāj mūsdienu pasaulē ārkārtīgi svarīgas atziņas un domas. "Cilvēki nemeklē sāpīgo patiesību. Cilvēki meklē stāstus, kas viņu esībai piešķirtu dziļāku jēgu un padarītu to skaistāku un patīkamāku," saka viens no grāmatas varoņiem un turpina ar neaizmirstamu frāzi: "Labajam un ļaunajam nav ierādītas nemainīgas vietas, tie mainās vietām. Kaut kas, kas ir labs, jau nākamajā brīdī var pārvērsties par ļauno. Un pretēji. [..] Tas ir grūti, bet jācenšas labo un ļauno noturēt līdzsvarā. Ja kāda no tiem ir pārāk daudz, zūd pasaules līdzsvars. Labais ir šis līdzsvars."

Un tieši ar to – ar pasaules noturēšanu līdzsvarā – nodarbojas Haruki Murakami varoņi triloģijā "1Q84". Lai cik neprātīgas garīgas un fiziskas virāžas nāktos veikt, viņi turpina ceļu: Aomame, aukstasinīga slepkava, Tengo, mulss ierocis nezināmās rokās, Fukaeri, meitene, kas runā ar little people, un pārējie. Lai gan romānā darbība notiek ārkārtīgi aktīvi un notiekošais mainās strauji, autors pamanās izstāstīt arī pa stāstam, kam it kā nav tieša sakara ar notiekošo. Šajā sējumā tas ir stāsts, ko Tengo lasa priekšā savam tēvam, – stāsts par kaķu pilsētu.

No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2012. gada 3. augustā, plkst. 8:08

    Anna Auziņa: Turpmāk es iešu uz visiem karuseļiem (38)

    mēs pielakāmies tik maigi kā kaķēni vakara pienu mēs atpakaļ nācām pa lietu un gulējām palagos zilos un mazliet ņurkstējām miegā un tecējām akvareļos

  • 2014. gada 20. decembrī, plkst. 0:12

    Ivo Briedis: Ukraine 2.0

    Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

  • 2012. gada 10. augustā, plkst. 8:08

    Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

    sasieti mezglos vajāšanas mānijas pārņemtā vēja gali paliek turpat kā mūsu žestus neiepazinušās rokas klēpjos mēmie sejas balsti koki un necilie krūmāji bez ziediem

  • 2014. gada 21. novembrī, plkst. 11:11

    Aivars Madris: Pēc "Kurpes". Aizbraukšana (1)

    "Tu paliksi, kad manis vairs nebūs," šos vārdus pa atvērtu mašīnas logu prom aizrauj spēcīga brīze. šķiet, pilsēta to izsūtījusi viņai pakaļ, lai notvertu un atvilktu atpakaļ, lai paturētu sevī līdz galam.

  • 2015. gada 11. septembrī, plkst. 6:09

    Flip Poets: Hjū Lorijs iziet uz kara takas

    bet jēzus jau aizgāja no sava rabīna un apmetās laipnu pilsoņu vidū kas baroja viņu un dzirdināja viņu un sponsorēja viņu un producēja viņu un anonsēja viņu



Kultūras Ministrija
vkkf