Haruki Murakami: "1Q84" (otrā daļa)

Pēc tam, kad latviešu valodā iznāca H. Murakami jaunākā darba – triloģijas "1Q84" pirmā grāmata, uz apgādu "Zvaigzne ABC" zvanīja lasītāji un interesējās, kad būs turpinājums, jo arvien kāpjošā spriedze, kas, grāmatai beidzoties, aprāvās augstākajā punktā, mudināja ātrāk izlasīt arī darba otro daļu. Ar prieku ziņojam, ka grāmatas "1Q84" turpinājums jau atrodams veikalu plauktos, un visi tie, kas vēlas uzzināt, kā turpināsies labās sērijslepkavas Aomames, mazliet jocīgās, bet daiļās Fukaeri un rakstošā matemātiķa Tengo attiecības ar little people, vienam ar otru un kas vispār tālāk notiks autora radītajā pasaulē, ko Aomame apzīmē ar vārdiem "1Q84", nu var to izlasīt!

Haruki Murakami tekstos ir kaut kas netverami viegls un plūstošs. Kaut kas tāds, ar ko saskaroties realitāte atkāpjas. Īsts lasītājs zina – pat izvēloties ļoti labus darbus, reti izdodas ieiet grāmatā, izbaudīt tekstu tik dziļi, lai sajustu tā garšu vēl vairākas dienas pēc lasīšanas. Taču ar Murakami darbiem tā gadās daudziem.

Kā ierasts, lasot Murakami romānus, arī "1Q84" atrodamas gan skaidri manāmas, gan tikai nojaušamas atsauces, alūzijas un simbolika, tomēr pat tie, kas neko no tā visa nepamanīs, var baudīt tekstu, kas atklāj mūsdienu pasaulē ārkārtīgi svarīgas atziņas un domas. "Cilvēki nemeklē sāpīgo patiesību. Cilvēki meklē stāstus, kas viņu esībai piešķirtu dziļāku jēgu un padarītu to skaistāku un patīkamāku," saka viens no grāmatas varoņiem un turpina ar neaizmirstamu frāzi: "Labajam un ļaunajam nav ierādītas nemainīgas vietas, tie mainās vietām. Kaut kas, kas ir labs, jau nākamajā brīdī var pārvērsties par ļauno. Un pretēji. [..] Tas ir grūti, bet jācenšas labo un ļauno noturēt līdzsvarā. Ja kāda no tiem ir pārāk daudz, zūd pasaules līdzsvars. Labais ir šis līdzsvars."

Un tieši ar to – ar pasaules noturēšanu līdzsvarā – nodarbojas Haruki Murakami varoņi triloģijā "1Q84". Lai cik neprātīgas garīgas un fiziskas virāžas nāktos veikt, viņi turpina ceļu: Aomame, aukstasinīga slepkava, Tengo, mulss ierocis nezināmās rokās, Fukaeri, meitene, kas runā ar little people, un pārējie. Lai gan romānā darbība notiek ārkārtīgi aktīvi un notiekošais mainās strauji, autors pamanās izstāstīt arī pa stāstam, kam it kā nav tieša sakara ar notiekošo. Šajā sējumā tas ir stāsts, ko Tengo lasa priekšā savam tēvam, – stāsts par kaķu pilsētu.

No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2013. gada 5. februārī, plkst. 8:02

    Pauls Bankovskis: Tinte

    Bono dzied, kliedz un sludina pret aparteīdu. Pret genocīdu. Par badā mirstošajiem Āfrikā. Par bez vēsts pazudušajiem, mocītajiem, spīdzinātajiem un pazemotajiem. Par visiem apspiestajiem, kas dzīvo vietās, kur ielām nekad nav bijis vārdu.

  • 2016. gada 15. aprīlī, plkst. 4:22

    Penelope : Audriņi (6)

    Tu esi kādreiz pie konveijera stāvējis? Paņem detaļu, pagriez skrūvīti, noliec detaļu. Ņem nākamo. Tādu pašu. Un tā no rīta līdz vakaram. Piecas dienas nedēļā, divdesmit divas dienas mēnesī. Tu saproti, ko es cenšos pateikt? Es par laulības dzīvi, ķipa, tā pati shēma.

  • 2015. gada 25. septembrī, plkst. 6:09

    Kristiāna Kārkliņa: Atpakaļgaita (1)

    Arlabunakti, Lielie un Mīļie!
    Arlabunakti, Mazie un Sarūgušie!
    Arlabunakti, tālumā rietošā resnā Pasaule, Arlabunakti!

  • 2012. gada 4. oktobrī, plkst. 8:10

    Eduards Aivars: Dzejoļi. Grūtāk bez nosaukuma (23)

    Nu jau esam pie mērķa, te nu tas ir un, guļot uz muguras ūdenī redzam klintis un pleķīšus, un saplūstam ar tām gleznām, kuras mūs nesaistīja, kamēr paši nekļuvām par dažiem otas vilcieniem kailu ķermeņu tonī.

  • 2014. gada 23. maijā, plkst. 0:05

    Andris Ogriņš: Desmit (23)

    ar asins lāsēm salijusi otro roku diena un es eju uz veikalu pielaikot datumu starp kabīnēm ir plāni pieneņu aizkari nopūšot pūkas no galvām var samanīt ko mēra mana kalendāra līdzgaitnieki



Kultūras Ministrija
vkkf