Gundega Repše: "Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens"

Kāda ir ideju loma un intelektuāļu atbildība šodienas pasaulē, un vai tāda vispār vairs pastāv laikā, kad kopš komunisma krišanas jau pārdesmit gadu nodzīvots, izniekojot iespējas, demonstrējot politisku nemākulību un vāvuļojot savtīgas puspatiesības? Tādu jautājumu nemitējās uzdot mūsdienu vēstures skrupulozais analītiķis Tonijs Džads, un līdzīgu jautājumu šodien no jauna uzdod rakstniece Gundega Repše, vaicājot to saviem līdzbiedriem rakstniekiem – par šo laiku, par pagājušajiem laikiem, par sadarbību ar varu, par esamības uztveri, par ticību un misiju, par atbildību un brīvību.

Krājumu veido četrpadsmit dziļu un aizraujošu Gundegas Repšes interviju ar latviešu rakstniekiem Edvīnu Raupu, Gunti Bereli, Liānu Langu, Arno Jundzi, Māru Zālīti, Jāni Rokpelni, Ingu Ābeli, Guntaru Godiņu, Agnesi Krivadi, Ingu Gaili, Daci Rukšāni, Roaldu Dobrovenski, Uldi Bērziņu un Māri Bērziņu. Krājuma titulesejā – Vitas Matīsas runa no Radošo savienību plēnuma 2009. gadā.

"Rakstniekam parasti draudzes nav. Un tam tā jābūt – rakstnieks taču negana kritušos, slimos un citus grēkāžus, viņš pats nemāk dzīvot un visbiežāk ielaižas apšaubāmos un riskantos darījumos ar Dievu, izmisīgi tiecoties izlauzties cauri esamības mīklainajām un nežēlīgajām likumībām, lai atrastu kādu gramu patiesības."
Gundega Repše

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 3. septembrī, plkst. 6:09

    Edmunds Frīdvalds: Ceļš uz paradīzi ved caur elli jeb nāve biblotekā (7)

    Pret paģirām nav nekā labāka par 200 g piparu rūgtā blašķītes un trīs aliem, taču komplekts esot noderīgs arī uzsākot garāku vakara cēlienu. Tieši tādu Juris vēlējās uzsākt.

  • 2014. gada 26. septembrī, plkst. 7:09

    Mārcis Bokmanis: Celiņš (9)

    Es iesēžos krēslā. Friziere pienāk un sāk mazgāt man matus. Kad tas ir izdarīts, viņa neķeras vis pie galvas masāžas, kuras laikā biju nolēmis domās precizēt sava sakāmā detaļas, bet uzreiz vaicā: – Nu, kā tad mēs griezīsim?

  • 2015. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Inga Pizāne: Atmiņu nogulsnes, 2. daļa (3)

    Es atceros – tu man uzdāvināji "Mars" vai "Snickers" šokolādi – tā bija mana pirmā dāvana no puiša, tikai diemžēl starpbrīdī man kāds to nozaga. Es to ļoti pārdzīvoju, bet neatceros, vai tev atzinos...

  • 2015. gada 6. martā, plkst. 6:03

    Dana Peļņa: Tu nevarētu būt vēl vairāk atvadas (1)

    atskatoties deg visi septiņi tilti acis grauž maigi snieg pelni mati kļuvuši sirmi jūti tie vairs neelpo septiņi izdeguši sērkociņi duras plaukstā

  • 2013. gada 11. oktobrī, plkst. 7:10

    Arnis Mincenhofs: Tikai viens solis līdz mājām (5)

    Tava pulsa raksts ieaudies manī kā sāļā vēja jūra, un šai telpā mēs dzīvojam, kad pietrūkst čukstu un šis gadalaiks atkal ir sācis smaržot pēc trūdiem. Tad arī es ieaužos tevī un sadzenu asnus.



Kultūras Ministrija
vkkf