Gundega Repše: "Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens"

Kāda ir ideju loma un intelektuāļu atbildība šodienas pasaulē, un vai tāda vispār vairs pastāv laikā, kad kopš komunisma krišanas jau pārdesmit gadu nodzīvots, izniekojot iespējas, demonstrējot politisku nemākulību un vāvuļojot savtīgas puspatiesības? Tādu jautājumu nemitējās uzdot mūsdienu vēstures skrupulozais analītiķis Tonijs Džads, un līdzīgu jautājumu šodien no jauna uzdod rakstniece Gundega Repše, vaicājot to saviem līdzbiedriem rakstniekiem – par šo laiku, par pagājušajiem laikiem, par sadarbību ar varu, par esamības uztveri, par ticību un misiju, par atbildību un brīvību.

Krājumu veido četrpadsmit dziļu un aizraujošu Gundegas Repšes interviju ar latviešu rakstniekiem Edvīnu Raupu, Gunti Bereli, Liānu Langu, Arno Jundzi, Māru Zālīti, Jāni Rokpelni, Ingu Ābeli, Guntaru Godiņu, Agnesi Krivadi, Ingu Gaili, Daci Rukšāni, Roaldu Dobrovenski, Uldi Bērziņu un Māri Bērziņu. Krājuma titulesejā – Vitas Matīsas runa no Radošo savienību plēnuma 2009. gadā.

"Rakstniekam parasti draudzes nav. Un tam tā jābūt – rakstnieks taču negana kritušos, slimos un citus grēkāžus, viņš pats nemāk dzīvot un visbiežāk ielaižas apšaubāmos un riskantos darījumos ar Dievu, izmisīgi tiecoties izlauzties cauri esamības mīklainajām un nežēlīgajām likumībām, lai atrastu kādu gramu patiesības."
Gundega Repše

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2012. gada 4. jūlijā, plkst. 8:30

    Krišjānis Zeļģis: ar seju es tevi nicinu (25)

    tu vari pēkšņi braukt ar vilcienu prom nesagaidot ceptas butes un radu gabalus vēl dienas pirmajā pusē tu sauļojies un viss likās labi kā tas viss turas kopā es nezinu

  • 2014. gada 2. oktobrī, plkst. 1:10

    Nauris Lukševics: Šķīstītava

    Ir cilvēki, kuri gremdējas atmiņās, skatoties fotoalbumus vai pārcilājot vecas drēbes. Es esmu no tiem, kas visu savu dzīvi redz, skatoties uz alkohola plauktiem veikalos.

  • 2015. gada 30. janvārī, plkst. 6:01

    E. F. Kuks: Polipropilepifānijas (2)

    Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks, Grēki steidz prom, un man šķiet, ka es smiešos, Jo bez grēkiem es jūtos, kā darbs jūtas piecos, Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks.

  • 2014. gada 20. decembrī, plkst. 0:12

    Ivo Briedis: Ukraine 2.0

    Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

  • 2012. gada 7. novembrī, plkst. 9:11

    Kaspars Valtmanis: Es gribu neziņu, kur domas neiejaucas (14)

    Piektais perons septītais ceļš, es esmu faraons, man pieder viens teļš. Gribi būt barons, meiteņu varonis - rokās kā dzelonis pārtikas talons.



Kultūras Ministrija
vkkf