Gundega Repše: "Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens"

Kāda ir ideju loma un intelektuāļu atbildība šodienas pasaulē, un vai tāda vispār vairs pastāv laikā, kad kopš komunisma krišanas jau pārdesmit gadu nodzīvots, izniekojot iespējas, demonstrējot politisku nemākulību un vāvuļojot savtīgas puspatiesības? Tādu jautājumu nemitējās uzdot mūsdienu vēstures skrupulozais analītiķis Tonijs Džads, un līdzīgu jautājumu šodien no jauna uzdod rakstniece Gundega Repše, vaicājot to saviem līdzbiedriem rakstniekiem – par šo laiku, par pagājušajiem laikiem, par sadarbību ar varu, par esamības uztveri, par ticību un misiju, par atbildību un brīvību.

Krājumu veido četrpadsmit dziļu un aizraujošu Gundegas Repšes interviju ar latviešu rakstniekiem Edvīnu Raupu, Gunti Bereli, Liānu Langu, Arno Jundzi, Māru Zālīti, Jāni Rokpelni, Ingu Ābeli, Guntaru Godiņu, Agnesi Krivadi, Ingu Gaili, Daci Rukšāni, Roaldu Dobrovenski, Uldi Bērziņu un Māri Bērziņu. Krājuma titulesejā – Vitas Matīsas runa no Radošo savienību plēnuma 2009. gadā.

"Rakstniekam parasti draudzes nav. Un tam tā jābūt – rakstnieks taču negana kritušos, slimos un citus grēkāžus, viņš pats nemāk dzīvot un visbiežāk ielaižas apšaubāmos un riskantos darījumos ar Dievu, izmisīgi tiecoties izlauzties cauri esamības mīklainajām un nežēlīgajām likumībām, lai atrastu kādu gramu patiesības."
Gundega Repše

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 7. martā, plkst. 7:03

    Daina Sirmā: Jērs (6)

    mēs, kustoņi, kūts šaurībā saspiedāmies cieši jo cieši es piekļāvos grūtajai sievietei kad jutu bērna kustības viņas vēderā es drebēdams modos man šķita mūsu kūtij nav sienu nav griestu augļūdens salija salmos mēs ēdām šos salmus mēles pazina saldākās pļavu zāļu garšas placentu aprija suņi

  • 2012. gada 4. maijā, plkst. 9:05

    Laura Feldberga: Kleita maziem svētkiem (13)

    Viņa palika ieslēgta caurulēs, zobratos, vārstos, atsperēs un diedziņiem līdzīgās stīgās kā liela pulksteņa pašā vidū. Viņa sajuta mutē ceriņu krāsas eļļu un, lai gan tai nebija garšas, šausmās iedomājās par asinīm.

  • 2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:04

    Harīra (11)

    Un vēl es gribēju jums pastāstīt, kā uzvārīju zupu, kas Marakešā pazīstama kā karaliskā harīra, bet es esmu nolēmis to pagatavot izsalkušajiem un nosalušajiem talciniekiem Mārtiņa kapos.

  • 2013. gada 18. novembrī, plkst. 7:11

    Māra Zālīte: Pieci pirksti (fragments) (8)

    Valsts svētkos gribam uzdāvināt jums fragmentu no Māras Zālītes autobigrāfiskā romāna "Pieci pirksti", kas drīzumā iznāks apgādā "Mansards". Tajā stāstīts par piecgadīgas meitenes pārbraukšanu mājās no Sibīrijas.

  • 2012. gada 9. novembrī, plkst. 0:11

    Madara Rutkēviča: Sēklu atmiņa. Pasaka par nelaimīgu mīlestību (77)

    Dārza vakara krēslas un ēnu apņemta, viņai Astra izskatījās kā pārdabiska būtne no pasakām par pūķi ar divām galvām. Un ka tādas būtnes dzīvo tikai tur.



Kultūras Ministrija
vkkf