Gundega Repše: "Rakstnieki IR. Gadsimta sākuma skatiens"

Image

Kāda ir ideju loma un intelektuāļu atbildība šodienas pasaulē, un vai tāda vispār vairs pastāv laikā, kad kopš komunisma krišanas jau pārdesmit gadu nodzīvots, izniekojot iespējas, demonstrējot politisku nemākulību un vāvuļojot savtīgas puspatiesības? Tādu jautājumu nemitējās uzdot mūsdienu vēstures skrupulozais analītiķis Tonijs Džads, un līdzīgu jautājumu šodien no jauna uzdod rakstniece Gundega Repše, vaicājot to saviem līdzbiedriem rakstniekiem – par šo laiku, par pagājušajiem laikiem, par sadarbību ar varu, par esamības uztveri, par ticību un misiju, par atbildību un brīvību.

Krājumu veido četrpadsmit dziļu un aizraujošu Gundegas Repšes interviju ar latviešu rakstniekiem Edvīnu Raupu, Gunti Bereli, Liānu Langu, Arno Jundzi, Māru Zālīti, Jāni Rokpelni, Ingu Ābeli, Guntaru Godiņu, Agnesi Krivadi, Ingu Gaili, Daci Rukšāni, Roaldu Dobrovenski, Uldi Bērziņu un Māri Bērziņu. Krājuma titulesejā – Vitas Matīsas runa no Radošo savienību plēnuma 2009. gadā.

"Rakstniekam parasti draudzes nav. Un tam tā jābūt – rakstnieks taču negana kritušos, slimos un citus grēkāžus, viņš pats nemāk dzīvot un visbiežāk ielaižas apšaubāmos un riskantos darījumos ar Dievu, izmisīgi tiecoties izlauzties cauri esamības mīklainajām un nežēlīgajām likumībām, lai atrastu kādu gramu patiesības."
Gundega Repše

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2012. gada 22. augustā, plkst. 8:08

    Mārtiņš Meiers: Intimitātes lauskas (35)

    Vienīgais, ko mēs abi, gultā smēķējot, varam gaudot, ir pasenas cigarešu dūmu izmīlētas melodijas no saņurcītu lenšu kaudzes. Un mirklī krāsainas bildes zib gar acīm. Kā ripas sarijušies. Kā mīlā iežņaugušies.

  • Image

    2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Eduards Plankājs: Kad kaisme Faradeja būrī (1)

    Visvairāk man patīk tevi no rītiem kad aizkaru šķirbas pilnas apsnigušiem zariem. kad silti drebuļi oksidē kopš Lilitas un Ādama laikiem zagšus ēsto ābolu serdes.

  • Image

    2012. gada 23. novembrī, plkst. 8:11

    Arvis Viguls: Galvas (54)

    Uzvarētāji guļ slikti. Tinte ir rūgta. Mēness uzaust virs pilsētas. Tā gaisma ir pietiekami stipra, lai tajā varētu lasīt. Bet mēs nepieskaramies grāmatai un, nespēdami panest tajā rakstīto, pielaižam tai uguni.

  • Image

    2014. gada 14. martā, plkst. 1:44

    Uldis Krastiņš: 1944. gada 13. oktobris no krūštura perspektīvas (2)

    Operācija bija jāveic parastiem zaldātiem, kuru vidū jau 1941. gadā bija nokļuvis arī bijušais LKF referents. Viņam tika tas gods noskūt matus no savas sievas galvas. Viens no šiem matiem iekrita starp manām mežģīnēm.

  • Image

    2013. gada 22. augustā, plkst. 22:08

    Imants Auziņš: Tas mirklis vien! Mirkli dzīvot vērts

    Un paši sevi tiesājam nepielūdzami, skarbi. Turpinām dieva iesākto, bet diemžēl nebeigto darbu: sevi veidojam tālāk, bet citreiz – no pašiem pamatiem granītā, ģipsī, mālā, un tas – viens no grūtākiem amatiem.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv