Sergejs Moreino: Frāze un līdzsvars

Apgādā "Mansards" laista klajā rakstnieka un tulkotāja Sergeja Moreino grāmata "Frāze un līdzsvars", kas ietver vairāk nekā desmit gadu laikā tapušas esejas.

Apkopotie Sergeja Moreino prozas teksti atklāj visas autora izpausmes tekstos – eseju autors ir gan dzejnieks Moreino, gan aizrautīgs latviešu dzejas tulkotājs krievu valodā, gan, visbeidzot, rakstnieks, kurš pieradis daudzpusīgi un neatlaidīgi aplūkot katru tēmu un jautājumu, kuras būtiskums atklājies pašam un ar ko ir interesanti iepazīties teksta lasītājiem.

Krājumā ietverts arī stāsts, par kura lasījumu autors saņēmis 2010. gada Prozas lasījumu galveno balvu. Savukārt esejas, kurās runāts par latviešu dzejniekiem Juri Kunnosu, Jāni Rokpelni, Ojāru Vācieti, Uldi Bērziņu vai krievu fantastikas žanra lielmeistariem brāļiem Strugackiem, vai daudz apspriesto, taču ilgi atminamo dzejnieku Paulu Cēlanu, ir dāsnas pret lasītājiem, kas mīl domāt.

Grāmatā ietvertos tekstus no krievu valodas tulkojuši Maira Asare, Amanda Aizpuriete, Jānis Elsbergs, Ieva Kolmane un Orests Silabriedis.

Autors saņēmis vairākus literāros apbalvojumus ārvalstīs un Latvijā, tostarp Autortiesību bezgalības balvu par dzejas un eseju krājumu "Hanzas aukstā liesma" (Mansards, 2010, kopā ar Mairu Asari), Aleksandra Čaka balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, Sudraba tintnīcu (par bilingvālajām grāmatām "Hevisaida Sfera / Сфера Хевисайда" un "Jura Kunnosa ‘X’ / ’Х’ Юриса Кунносса").

Sergeja Moreino grāmata iznākusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2015. gada 17. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Ģenētiskais kaujas suns Bentlijs (3)

    Visa cilvēces akumulētā gudrība sakopojas apmēram tādā atziņā: neviens ne velna nezina un neko vispār zināt simtprocentīgi droši nav iespējams. Principā nekad.

  • 2016. gada 25. martā, plkst. 6:51

    Agnese Krivade: Kaut arī es staigāju tumšā ielejā (4)

    – Brisele tagad ir vampīru pilsēta, – viņa teica par iespaidiem, ko bija guvusi ceļā no darba, pilsētā ar paaugstinātu terora trauksmi, kuras dēļ bija slēgts metro, skolas un kafejnīcas.

  • 2013. gada 17. aprīlī, plkst. 7:04

    Dmitrijs Vodeņņikovs: Rūnas (2)

    Toties es – neredzu nekādas vīzijas, man nav, ko jums stāstīt, viss, kas man ir, – raupjas un grīļīgas domas, un, kaut esmu tikai liecinieks, nevis patēvs tavs un ne māte, es ņemu tevi (piemēram, pēdējo) rokās un baroju tev lielās brūkleņogas.

  • 2015. gada 13. martā, plkst. 7:03

    Latviešu dzejnieki: Par pavasari (1)

    Sildīs muguru pakalnes, strazdi iesvilpsies liegi, smaidot iešu skatīties es, kā no saules mūk sniegi. Lūk – jau brīnums vītolos briest, baltas bites tur spietos. Liktos tad sirdi kā putnu sviest, lai tā gavilēs smietos.

  • 2015. gada 31. jūlijā, plkst. 6:07

    Rihards Bargais: Par nesatikšanos (5)

    Reiz kādā lauku ciematā netālu no Rīgas dzīvoja trīs geji, šis būs stāstiņš par viņiem. Un par kādu ziemas vakaru. Par nesatikšanos. Vai, ja saņem visu kopā, tad par trīs geju nesatikšanos kādā ziemas vakarā lauku ciematā netālu no Rīgas.



Kultūras Ministrija
vkkf