Sergejs Moreino: Frāze un līdzsvars

Apgādā "Mansards" laista klajā rakstnieka un tulkotāja Sergeja Moreino grāmata "Frāze un līdzsvars", kas ietver vairāk nekā desmit gadu laikā tapušas esejas.

Apkopotie Sergeja Moreino prozas teksti atklāj visas autora izpausmes tekstos – eseju autors ir gan dzejnieks Moreino, gan aizrautīgs latviešu dzejas tulkotājs krievu valodā, gan, visbeidzot, rakstnieks, kurš pieradis daudzpusīgi un neatlaidīgi aplūkot katru tēmu un jautājumu, kuras būtiskums atklājies pašam un ar ko ir interesanti iepazīties teksta lasītājiem.

Krājumā ietverts arī stāsts, par kura lasījumu autors saņēmis 2010. gada Prozas lasījumu galveno balvu. Savukārt esejas, kurās runāts par latviešu dzejniekiem Juri Kunnosu, Jāni Rokpelni, Ojāru Vācieti, Uldi Bērziņu vai krievu fantastikas žanra lielmeistariem brāļiem Strugackiem, vai daudz apspriesto, taču ilgi atminamo dzejnieku Paulu Cēlanu, ir dāsnas pret lasītājiem, kas mīl domāt.

Grāmatā ietvertos tekstus no krievu valodas tulkojuši Maira Asare, Amanda Aizpuriete, Jānis Elsbergs, Ieva Kolmane un Orests Silabriedis.

Autors saņēmis vairākus literāros apbalvojumus ārvalstīs un Latvijā, tostarp Autortiesību bezgalības balvu par dzejas un eseju krājumu "Hanzas aukstā liesma" (Mansards, 2010, kopā ar Mairu Asari), Aleksandra Čaka balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, Sudraba tintnīcu (par bilingvālajām grāmatām "Hevisaida Sfera / Сфера Хевисайда" un "Jura Kunnosa ‘X’ / ’Х’ Юриса Кунносса").

Sergeja Moreino grāmata iznākusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2016. gada 9. septembrī, plkst. 5:18

    Toms Treibergs: Es beidzot piederu sev (2)

    Daba vairs ar mani nerunā. Klusējot gaida kā pikta skolotāja pie nesekmīga skolēna galda.

  • 2013. gada 15. novembrī, plkst. 7:11

    Jevgeņijs Zamjatins: Acis (3)

    Piespiedis purnu pie zemes un iebāzis asti starp kājām, tu līdi pa dubļiem saimniekam pretī, luncinot pēcpusi, tu laizīji viņam roku. Un, kad viņš žēlīgi pabužināja tev skaustu, tu priecīgi vēlies uz muguras – apžēlots!

  • 2014. gada 14. novembrī, plkst. 1:08

    Anna Kalna: Lielceļš (5)

    – Labrīt, es esmu Alise, mēs runājām pa telefonu, – meitene sacīja, pienākusi man klāt. Rokās viņai bija maza, dzeltena rokassomiņa. Kā tām modelēm, kuras Anastasija mēdza apbrīnot glancētajos žurnālos.

  • 2013. gada 9. augustā, plkst. 7:08

    Luīze Lismane: Piano forte (7)

    Nekā sarežģīta tu tikai atceries katru reizi kā jāelpo kad līst kad par skumju kad gribas noindēties ziedu tvanā tu tikai atceries kā pareizi jāelpo katru reizi kad gribas viņu apskaut bet viņa ir pagriezusi muguru

  • 2016. gada 8. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Kāzu brauciens (3)

    Garais kaut ko nikni noīd cauri mašīnas troksnim, taču tanī brīdī buss palecas pret kārtējo bedri, Lisijs rauj, rauj ar atvēzienu, viņa roka slaidā trajektorijā atsitas pret Bārdas degunu, vienlaikus Garais izdod asinis stindzinošu kliedzienu...



Kultūras Ministrija
vkkf