Sergejs Moreino: Frāze un līdzsvars

Apgādā "Mansards" laista klajā rakstnieka un tulkotāja Sergeja Moreino grāmata "Frāze un līdzsvars", kas ietver vairāk nekā desmit gadu laikā tapušas esejas.

Apkopotie Sergeja Moreino prozas teksti atklāj visas autora izpausmes tekstos – eseju autors ir gan dzejnieks Moreino, gan aizrautīgs latviešu dzejas tulkotājs krievu valodā, gan, visbeidzot, rakstnieks, kurš pieradis daudzpusīgi un neatlaidīgi aplūkot katru tēmu un jautājumu, kuras būtiskums atklājies pašam un ar ko ir interesanti iepazīties teksta lasītājiem.

Krājumā ietverts arī stāsts, par kura lasījumu autors saņēmis 2010. gada Prozas lasījumu galveno balvu. Savukārt esejas, kurās runāts par latviešu dzejniekiem Juri Kunnosu, Jāni Rokpelni, Ojāru Vācieti, Uldi Bērziņu vai krievu fantastikas žanra lielmeistariem brāļiem Strugackiem, vai daudz apspriesto, taču ilgi atminamo dzejnieku Paulu Cēlanu, ir dāsnas pret lasītājiem, kas mīl domāt.

Grāmatā ietvertos tekstus no krievu valodas tulkojuši Maira Asare, Amanda Aizpuriete, Jānis Elsbergs, Ieva Kolmane un Orests Silabriedis.

Autors saņēmis vairākus literāros apbalvojumus ārvalstīs un Latvijā, tostarp Autortiesību bezgalības balvu par dzejas un eseju krājumu "Hanzas aukstā liesma" (Mansards, 2010, kopā ar Mairu Asari), Aleksandra Čaka balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, Sudraba tintnīcu (par bilingvālajām grāmatām "Hevisaida Sfera / Сфера Хевисайда" un "Jura Kunnosa ‘X’ / ’Х’ Юриса Кунносса").

Sergeja Moreino grāmata iznākusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2013. gada 6. decembrī, plkst. 1:21

    Tatjana Hramova: Mūri

    Saules gaismā viņu acis izskatās zeltainas, un viņi raud – vienmēr raud –, dzenot naglas manā sirdī. Paveicies tiem, kurus kupidoni nošauj ar savām bultām... Maniem kupidoniem rokās ir āmuri. Protams, kas gan cits viņiem var būt rokās?

  • 2012. gada 20. aprīlī, plkst. 23:04

    Harīra (11)

    Un vēl es gribēju jums pastāstīt, kā uzvārīju zupu, kas Marakešā pazīstama kā karaliskā harīra, bet es esmu nolēmis to pagatavot izsalkušajiem un nosalušajiem talciniekiem Mārtiņa kapos.

  • 2012. gada 11. septembrī, plkst. 8:09

    Inta Miške-Ezergaile: Kad rakstu kaut ko līdzīgu dzejai (9)

    Atklāju jaunu fizikas likumu: lapa vienmēr nolaižas tur, kur krīt tās ēna – vienalga, no kurienes pūš vējš. Gaisā virpuļo lapas, mēs staigājam pa to ēnu plankumiem. Suns grambā saož pagātni un nākotni. Es atzīstu, ka tas ir laiks.

  • 2013. gada 26. jūlijā, plkst. 7:06

    Mārtiņš Galenieks: Uz ielas (8)

    Lai ielauztos mājā, mums vajag apmēram stundu strādāt ar lauzni un metāla šķērēm. Mēs pamēģinām vienu logu un tad otru un tad atgriežamies pie pirmā, un laužam, un griežam, un beigu beigās noraujam logam priekšā pieskrūvēto metāla plāksni.

  • 2016. gada 18. novembrī, plkst. 6:08

    Dainis Deigelis: Mēs sen necenšamies (2)

    Krāšņajos lāpu gājienos, skaistajās svinībās opernamā
    izcilo tenoru balsīm dzied, muguras pieliecis,
    mazākais ļaunums.



Kultūras Ministrija
vkkf