Sergejs Moreino: Frāze un līdzsvars

Image

Apgādā "Mansards" laista klajā rakstnieka un tulkotāja Sergeja Moreino grāmata "Frāze un līdzsvars", kas ietver vairāk nekā desmit gadu laikā tapušas esejas.

Apkopotie Sergeja Moreino prozas teksti atklāj visas autora izpausmes tekstos – eseju autors ir gan dzejnieks Moreino, gan aizrautīgs latviešu dzejas tulkotājs krievu valodā, gan, visbeidzot, rakstnieks, kurš pieradis daudzpusīgi un neatlaidīgi aplūkot katru tēmu un jautājumu, kuras būtiskums atklājies pašam un ar ko ir interesanti iepazīties teksta lasītājiem.

Krājumā ietverts arī stāsts, par kura lasījumu autors saņēmis 2010. gada Prozas lasījumu galveno balvu. Savukārt esejas, kurās runāts par latviešu dzejniekiem Juri Kunnosu, Jāni Rokpelni, Ojāru Vācieti, Uldi Bērziņu vai krievu fantastikas žanra lielmeistariem brāļiem Strugackiem, vai daudz apspriesto, taču ilgi atminamo dzejnieku Paulu Cēlanu, ir dāsnas pret lasītājiem, kas mīl domāt.

Grāmatā ietvertos tekstus no krievu valodas tulkojuši Maira Asare, Amanda Aizpuriete, Jānis Elsbergs, Ieva Kolmane un Orests Silabriedis.

Autors saņēmis vairākus literāros apbalvojumus ārvalstīs un Latvijā, tostarp Autortiesību bezgalības balvu par dzejas un eseju krājumu "Hanzas aukstā liesma" (Mansards, 2010, kopā ar Mairu Asari), Aleksandra Čaka balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, Sudraba tintnīcu (par bilingvālajām grāmatām "Hevisaida Sfera / Сфера Хевисайда" un "Jura Kunnosa ‘X’ / ’Х’ Юриса Кунносса").

Sergeja Moreino grāmata iznākusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2012. gada 14. decembrī, plkst. 8:12

    Jolanta Sermā: Šņākuļosim silti (21)

    Izskatījās, ka līs, pār Akmens tiltu pārlaidās melnu kovārņu bars un ietina pilsētu miglā. Neskatoties uz drēgnumu un miskastes atmosfēru, cilvēki, satinušies savos segmēteļos, brida uz darbu, skolu, brida pretī savai dienai.

  • Image

    2014. gada 28. martā, plkst. 1:49

    Nauris Lukševics: Elle (3)

    Katru vārdu, ko viņa teica, es būtu varējis pusbalsī nočukstēt jebkad un jebkur savas dzīves laikā, un to es arī mēdzu darīt, kad viņas vairs nebija. Viņa bija mana tikai divus mēnešus un divas dienas.

  • Image

    2013. gada 10. maijā, plkst. 0:53

    Artūrs Lūsis: Ja ne piekrist, tad ticēt (1)

    Bet man allaž bijis jāizvēlas starp mūzu un vārda brīvību, starp stereotipu un stereo atskaņotāju, starp ložmetēju un klusu atombumbu.

  • Image

    2012. gada 10. februārī, plkst. 10:02

    Mārcis Bokmanis: Ivana nāve (9)

    Tas šķiet biedējošāk par nāvi – apzināties, ka šo ikdienas nenozīmīgo sīkumu dēļ es nodzīvošu kaut kādu svešu, muļķīgu un negribētu dzīvi.

  • Image

    2013. gada 15. februārī, plkst. 1:17

    Andris Ogriņš: Mans draugs raksta romānu (30)

    Es, drūmi tērgādams, raku dobes, lai kaut ko iestādītu. Neskatoties uz manu ikgadējo centību, ziemās mēs allaž ciešam badu. Bet šis apsēdās lotosa pozā un mēģināja iesakņoties, un būtu jau izdevies, ja mana lāpsta svaigās saknītes nenocirstu.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv