Haruki Murakami: Kafka liedagā

Image

Apgāds Zvaigzne ABC tikko laidis klajā Haruki Murakami romānu "Kafka liedagā". To var lasīt gan kā jaunāku versiju mītam par Edipu, gan kā grāmatu par pusaudža krīzes pārvarēšanu un pieaugšanu. Var lasīt kā neticamu dēku stāstu. Var lasīt kā sapni – un iekļūt tajā iekšā, izsapņojot tik dziļi, ka tas kļūst par savējo.

"Kafka liedagā" ir romāns, kas valdzina un ievilina īpašajā Murakami pasaulē – tās tēli ir radīti, pārdroši kā vārdu dīdžejam miksējot Austrumu un Rietumu pasaules domāšanas paradigmas, to ētiskās un filozofiskās esības pamatus. Līdz šim pasaules literatūrā neviens nav rakstījis tā, kā raksta H. Murakami. Tāpat kā par maģiskā reālisma aizsācēju varam uzskatīt G. G. Markesu, dumpīgo Rietumu pusaudžu iekšējo pasauli atklāja Dž. D. Selindžers, bet par "amerikāņu sapni" no sirds pasmieties iemācīja K. Vonnegūts, arī H. Murakami iet savu ceļu. Kā to nosauks vēlāk – par reālpsiholoģisko maģiju, mūsdienu mitoloģiju vai citādi, nav būtiski. Būtiski ir tas, ka Murakami darbi nelīdzinās nekam citam un vienlaikus jau ir kļuvuši par kulta romāniem visā pasaulē – tos lasa hipsteri un hipiji, mājsaimnieces un taksisti, studenti un pasniedzēji.

Kopš 1982. gada, kad Japānā iznāca trešais Haruki Murakami romāns "Aitas medīšanas piedzīvojumi", viņš kļūst slavenāks ar katru jaunu grāmatu un ir vienīgais japāņu rakstnieks, kura darbi ārpus dzimtenes tiek izdoti miljoniem eksemplāru metienos. Kritiķi un lasītāji vienbalsīgi atzīst, ka Nobela prēmijai viņu neizvirza tādēļ, ka šķiet nepieklājīgi, ka šīs grāmatas par sev tuvām atzīst tik daudzi – laba literatūra taču esot teju vai tikai tā, ko par tādu uzskata niecīga lietpratēju saujiņa. Bet rakstnieks tikai pasmaida un turpina rakstīt – un pavisam drīz arī latviešu lasītāji varēs novērtēt viņa pašu jaunāko darbu – triloģiju "1Q84", kuras pirmā daļa tiks izdota jau marta sākumā.
Kopā ar Haruki Murakami lasītājs atklāj arvien jaunas pasaules gan sevī, gan ārpus sevis, mācoties saskatīt neparasto parastajā un parasto – lietās, kam līdz šim piešķirta pārdabiska nozīme. Lasīt H. Murakami darbus ir interesanti, aizraujoši un... jā, nebīsimies šī vārda, satriecoši. Pēc H. Murakami darbu izlasīšanas pasaules krāsām rādās plašāks spektrs, esamībai – dziļāka jēga, no nebūtības atgriežas sadzīves skrējienā gandrīz nozaudētā spēja baudīt mirkli.

Ja par "Kafka liedagā" sižetu, jāatzīmē, ka tas ir tipiski murakamisks un ārkārtīgi sazarots, viena pasaule pārklāj otru, varoņu tēli un katra atsevišķais stāsts sasaistās vienotā ķēdītē, kurai sekot posmu pa posmam ir tīra literārā bauda. Piecpadsmitgadīgs pusaudzis Kafka Tamura, kas dzīvojis pie vardarbīga tēva, nolemj doties pasaulē, lai uzmeklētu māti un vecāko māsu – viņas izgaisušas no zēna dzīves jau ļoti sen, un nav izdevies noskaidrot pat viņu vārdus. Pilsētā, kur dzīvo zēna tēvs, mīt arī vīrs, kurš saprot kaķu valodu un spēj tajā sarunāties, un arīdzan Kāds, kura dēļ kaķi mēdz pazust bez vēsts. Pilsētā, kurā ceļojuma laikā nonāk Kafka Tamura, mīt vairākas noslēpumainas sievietes – varbūt viena no viņām ir viņa māte vai māsa? Ceļš, kas sācies kā mirkļa untums, iegūst pieturzīmes, ik pa laikam varonis nonāk kādās krustcelēs, un sīkākais notikums iegūst vai zaudē jēgu atkarībā no skatpunkta, kurā atrodamies konkrētajā brīdī. Romāns, kas vingrina pelēkās šūniņas, nenovedot tās līdz īssavienojumam.

Haruki Murakami romānu "Kafka liedagā" no japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2013. gada 13. decembrī, plkst. 7:12

    Jana Egle: Bedrē (6)

    Markuss lēnām ģērbās nost. Šonakt bija gaišs, tāpēc naktslampiņu neieslēdza. Mēness gan vēl nebija gluži apaļš, viena mala paplūdusi, kā ar paviršu otu piezīmēta.

  • Image

    2012. gada 13. martā, plkst. 0:03

    Isadora Dankana: Mana dzīve (autobiogrāfijas fragments) (8)

    Es zinu pietiekami daudz par Rakstības Mākslu, lai saprastu, ka man būtu vajadzīgi koncentrētu pūliņu gadi, lai uzrakstītu vienkāršu, skaistu frāzi.

  • Image

    2014. gada 21. februārī, plkst. 7:02

    Gundega Šmite: Septiņi mīlas dzejojumi (6)

    šodien tavs klusums aizcērt man elpu tā, ka cieši spiedīgi mākoņi drūzmējas acīs, samelno debesis, bet neļauj tām līt. kalst un priežu miesa šķiļas ar īsu un sausu čukstu.

  • Image

    2012. gada 10. februārī, plkst. 10:02

    Mārcis Bokmanis: Ivana nāve (9)

    Tas šķiet biedējošāk par nāvi – apzināties, ka šo ikdienas nenozīmīgo sīkumu dēļ es nodzīvošu kaut kādu svešu, muļķīgu un negribētu dzīvi.

  • Image

    2012. gada 21. augustā, plkst. 8:08

    Leonīds Ļipavskis: Sapņi (2)

    Pirmais erotiskais sapnis: mežonis ceļ mani uz rokām augstu gaisā. Bija bailīgi, es jutos mazs un bezpalīdzīgs. Diezgan bieži manos sapņos figurē kāds valsts vadītājs, un nez kāpēc es pret viņu izjūtu maigumu.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv