Pauls Bankovskis: Zvēru zvaigznājs. Pasakas pieaugušajiem

 

 

„Un es pat nezinu, kas mūs apreibināja vairāk – pavasara gaiss vai pašu iedomas. Mūsu kāsis laidās pāri vēl arvien apsnigušajai pilsētai, mūsu spārni un sirdis sitās vienotā ritmā, un mēs vairs nebijām pavisam parastas un bieži vien nicinātas pilsētas kaijas. Mēs bijām lepni savvaļas putni, kas paši grib un spēj lemt savu likteni, kas nevienam nav neko parādā un nevienam neko nav spiesti lūgt, bet visu dzīvē nepieciešamo ir gatavi sasniegt pašu spēkiem

 

 

Pauls Bankovskis (1973) lasītājiem labi pazīstams gan kā rakstnieks, gan kā žurnālists. Viņa jaunāko grāmatu - prozas krājumu Zvēru zvaigznājs. Pasakas pieaugušajiem - veido seši stāsti, kuros rakstnieks sev raksturīgā, īpaši empātiskā stilistikā ļauj ieraudzīt dažādas dzīvniekiem raksturīgas īpašības cilvēkos.

Šīs pasakas būs gan lieliska atslodze no ikdienišķajām nedienām, gan sniegs vielu viegli rezignētām pārdomām par dzīvi un dzīvotājiem. Bankovska zvēri ir tepat līdzās un uzmanīgi mūs vēro, vienalga - ir mums treknie gadi vai krīzes laiks. Tas, vai šīs aprakstītās radības izvēlētas jauši vai nejauši, gan jānoskaidro lasītājam pašam.

Grāmatas noformējumā izmantotas Paula Bankovska infografikas. Grāmata izdota Izdevniecībā Dienas Grāmata ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2013. gada 25. janvārī, plkst. 7:16

    Inga Kope-Grosa: Cigaretes tumsā dziest (5)

    Ielene Marija balta kā piens starp mašīnām, tramvajiem un jāņtārpiņiem klejo. Marija izdzer tukšu dzejnieka sirdi kā glāzīti groka. Pulsē Marijas iela ar mūžīgi tvanošu klēpi kā krogu.

  • 2015. gada 27. februārī, plkst. 6:02

    Inga Pizāne: Atmiņu nogulsnes, 2. daļa (3)

    Es atceros – tu man uzdāvināji "Mars" vai "Snickers" šokolādi – tā bija mana pirmā dāvana no puiša, tikai diemžēl starpbrīdī man kāds to nozaga. Es to ļoti pārdzīvoju, bet neatceros, vai tev atzinos...

  • 2014. gada 17. septembrī, plkst. 6:09

    Ticiāna Koluso: Piena un medus zeme

    Mūsu dienu bodisatvas ir baskājaini gājēji, atkritumu, bagātības uzlasītāji gar automašīnu trulajiem ganāmpulkiem; mazas rociņas nodarbinātas roku darbā rūpnīcās, kas pārceltas no visiem rietumiem

  • 2012. gada 10. augustā, plkst. 8:08

    Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

    sasieti mezglos vajāšanas mānijas pārņemtā vēja gali paliek turpat kā mūsu žestus neiepazinušās rokas klēpjos mēmie sejas balsti koki un necilie krūmāji bez ziediem

  • 2016. gada 18. martā, plkst. 5:50

    Māra Zālīte: Mamma un Tētis kūrortā (4)

    Reiz, un tas bija pavisam nesen, Mamma un Tētis sajutās tik gauži piekusuši, ka nolēma – jābrauc uz kūrortu atpūsties. Kūrorts ir tāda vieta uz pasaules, kur visi atpūšas.



Kultūras Ministrija
vkkf