Pauls Bankovskis: Zvēru zvaigznājs. Pasakas pieaugušajiem

 

 

„Un es pat nezinu, kas mūs apreibināja vairāk – pavasara gaiss vai pašu iedomas. Mūsu kāsis laidās pāri vēl arvien apsnigušajai pilsētai, mūsu spārni un sirdis sitās vienotā ritmā, un mēs vairs nebijām pavisam parastas un bieži vien nicinātas pilsētas kaijas. Mēs bijām lepni savvaļas putni, kas paši grib un spēj lemt savu likteni, kas nevienam nav neko parādā un nevienam neko nav spiesti lūgt, bet visu dzīvē nepieciešamo ir gatavi sasniegt pašu spēkiem

 

 

Pauls Bankovskis (1973) lasītājiem labi pazīstams gan kā rakstnieks, gan kā žurnālists. Viņa jaunāko grāmatu - prozas krājumu Zvēru zvaigznājs. Pasakas pieaugušajiem - veido seši stāsti, kuros rakstnieks sev raksturīgā, īpaši empātiskā stilistikā ļauj ieraudzīt dažādas dzīvniekiem raksturīgas īpašības cilvēkos.

Šīs pasakas būs gan lieliska atslodze no ikdienišķajām nedienām, gan sniegs vielu viegli rezignētām pārdomām par dzīvi un dzīvotājiem. Bankovska zvēri ir tepat līdzās un uzmanīgi mūs vēro, vienalga - ir mums treknie gadi vai krīzes laiks. Tas, vai šīs aprakstītās radības izvēlētas jauši vai nejauši, gan jānoskaidro lasītājam pašam.

Grāmatas noformējumā izmantotas Paula Bankovska infografikas. Grāmata izdota Izdevniecībā Dienas Grāmata ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2012. gada 1. novembrī, plkst. 10:11

    Agnese Rutkēviča: Pasaka par zilo tanku (6)

    Dažas dienas jutos kā slazdā. Nekas prātā nenāca. Tad es gāju pie sava priekšnieka un teicu: "Vecīt, nebūs nekāda raksta." Un viņš man atbildēja: "Saceri kaut vai pasaciņu!"

  • 2014. gada 27. decembrī, plkst. 1:12

    Marija Gaļina: Kādēļ tu neguli? (2)

    Ak, cik gan saldi, kad Visumu bužina Ar borta ugunīm, tumsā tikt meklētam. Visgodīgāk – svilpītē iesvilpt un piepūst vesti... Cilvēciņš skumīgi ieklausās – lūk, tūlīt, lūk...

  • 2012. gada 27. novembrī, plkst. 8:11

    Etgars Kerets: Desmaize (22)

    Sirēna mūs panāk, kad mēs braucam pie vectēva Jonatana, uz ātrgaitas šosejas dažus kilometrus uz ziemeļiem no Telavivas. Šira, mana sieva, nobrauc malā, un mēs izkāpjam no mašīnas, atstādami uz aizmugures sēdekļa badmintona raketes un bumbiņu ar spalvām.

  • 2013. gada 21. decembrī, plkst. 8:12

    Jāps Krols: Otrais numurs (2)

    Pusaugu meitene no pirmā numura ziedojumu vākšanu sāka ar māju pāri ielai. Viņa piegāja pie ārdurvīm, rokās tukšs spainis un ziedotāju saraksts.

  • 2015. gada 4. decembrī, plkst. 5:25

    Vilis Lācītis: Teiksma par Kvankšķīšu ezeru (3)

    Dzīve jau nav nekas vairāk kā švīka uz Lielā Statistiķa rūtotā papīra. Vienkārši pierakstīts pīkstiens. Augšā, lejā, atkal, vēlreiz, tad vēl vienu reizi, mazdrusciņ, tad vēl tučtuč, pēdējais izrāviens… Un čušs. Cauri.



Kultūras Ministrija
vkkf