Pauls Bankovskis: Zvēru zvaigznājs. Pasakas pieaugušajiem

Image

 

 

„Un es pat nezinu, kas mūs apreibināja vairāk – pavasara gaiss vai pašu iedomas. Mūsu kāsis laidās pāri vēl arvien apsnigušajai pilsētai, mūsu spārni un sirdis sitās vienotā ritmā, un mēs vairs nebijām pavisam parastas un bieži vien nicinātas pilsētas kaijas. Mēs bijām lepni savvaļas putni, kas paši grib un spēj lemt savu likteni, kas nevienam nav neko parādā un nevienam neko nav spiesti lūgt, bet visu dzīvē nepieciešamo ir gatavi sasniegt pašu spēkiem

 

 

Pauls Bankovskis (1973) lasītājiem labi pazīstams gan kā rakstnieks, gan kā žurnālists. Viņa jaunāko grāmatu - prozas krājumu Zvēru zvaigznājs. Pasakas pieaugušajiem - veido seši stāsti, kuros rakstnieks sev raksturīgā, īpaši empātiskā stilistikā ļauj ieraudzīt dažādas dzīvniekiem raksturīgas īpašības cilvēkos.

Šīs pasakas būs gan lieliska atslodze no ikdienišķajām nedienām, gan sniegs vielu viegli rezignētām pārdomām par dzīvi un dzīvotājiem. Bankovska zvēri ir tepat līdzās un uzmanīgi mūs vēro, vienalga - ir mums treknie gadi vai krīzes laiks. Tas, vai šīs aprakstītās radības izvēlētas jauši vai nejauši, gan jānoskaidro lasītājam pašam.

Grāmatas noformējumā izmantotas Paula Bankovska infografikas. Grāmata izdota Izdevniecībā Dienas Grāmata ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2012. gada 18. oktobrī, plkst. 23:10

    Anita Mileika: Un no kaut kā pārbīstas sirds (23)

    Bet es pa to laiku vēroju upes krastā stāvošu sievieti. Viņa rūpīgi pēta dzelmi, tur viņas klusā brūce. Tās dēļ viņas bērni vairās pie viņas nākt.

  • Image

    2014. gada 21. martā, plkst. 7:03

    Vilis Lācītis: Balta žakete ar zelta pogām (6)

    Lai arī jau četrdesmitgadnieks, Spalvums dzīvoja viens un neprecēts, ko ar dzejnieka nesamaitāto tiešumu skaidroja tā: būdams perfekcionists, viņš spētu pieņemt tikai tādu sievieti, kas nekad nepirž.

  • Image

    2012. gada 22. jūnijā, plkst. 8:42

    Katrīna Kuduma: Man patīk vēstuļu smarža (20)

    mana māja ir putnu būris milzīgā kokā, es tur sēžu un spēlēju domu spēles un reizēm kārtis, nelasu grāmatas, lasu tumsu un iešuju brūcēs, kā mēteļu oderēs slepus iešuj viltotas pases.

  • Image

    2013. gada 12. septembrī, plkst. 3:14

    Čema Martiness: Šopēna sirds un citi dzejoļi

    Kamēr tu guli, briesmoņi runā ar mani, šīs lauzītās ēnas uz sienām, kas baltas kā kauli, tie saka man, ka nekas nav mana tiesa, vien klusums, akmeņu kurlums pret jūru, magnolijas rītausmas mēmajā dūmakā, vējš, plosīdams lapotnes kokiem un deldēdams manas ribas kā smilšpapīru.

  • Image

    2014. gada 12. augustā, plkst. 1:08

    Raimonds Jaks: Vārdi (1)

    Gastons zināja tikai bišu vārdus. Šos vārdus viņam bija nodevis tuvākais kaimiņš, kurš bija zinājis arī zirgu, čūsku un visādus citādus vārdus; tos viņš bija uzticējis kādam citam vai aiznesis sev līdzi kapā.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv