Pauls Bankovskis: Zvēru zvaigznājs. Pasakas pieaugušajiem

Image

 

 

„Un es pat nezinu, kas mūs apreibināja vairāk – pavasara gaiss vai pašu iedomas. Mūsu kāsis laidās pāri vēl arvien apsnigušajai pilsētai, mūsu spārni un sirdis sitās vienotā ritmā, un mēs vairs nebijām pavisam parastas un bieži vien nicinātas pilsētas kaijas. Mēs bijām lepni savvaļas putni, kas paši grib un spēj lemt savu likteni, kas nevienam nav neko parādā un nevienam neko nav spiesti lūgt, bet visu dzīvē nepieciešamo ir gatavi sasniegt pašu spēkiem

 

 

Pauls Bankovskis (1973) lasītājiem labi pazīstams gan kā rakstnieks, gan kā žurnālists. Viņa jaunāko grāmatu - prozas krājumu Zvēru zvaigznājs. Pasakas pieaugušajiem - veido seši stāsti, kuros rakstnieks sev raksturīgā, īpaši empātiskā stilistikā ļauj ieraudzīt dažādas dzīvniekiem raksturīgas īpašības cilvēkos.

Šīs pasakas būs gan lieliska atslodze no ikdienišķajām nedienām, gan sniegs vielu viegli rezignētām pārdomām par dzīvi un dzīvotājiem. Bankovska zvēri ir tepat līdzās un uzmanīgi mūs vēro, vienalga - ir mums treknie gadi vai krīzes laiks. Tas, vai šīs aprakstītās radības izvēlētas jauši vai nejauši, gan jānoskaidro lasītājam pašam.

Grāmatas noformējumā izmantotas Paula Bankovska infografikas. Grāmata izdota Izdevniecībā Dienas Grāmata ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2012. gada 22. novembrī, plkst. 10:11

    Jeļena Fanailova un Andrejs Sen-Seņkovs: Dzeja (10)

    Nešaubies – tā ir mīlestība. Bet viņai tik grūti ir pateikt: tas tu. Viņa pati visu veiks mūsu vietā. Sieviete skaista kā ūdens un upe. Vīrietis skaists kā gaisma un gaiss. Un viss šis džezs, No kura mēs neaizgājām, Atstāj cerību uz.

  • Image

    2012. gada 12. septembrī, plkst. 8:09

    Andra Manfelde: Starp mums ir jūra (15)

    tu urla no raganu spļaudekļiem sakults no alvas zaldātiņu norautajām kājām mīnām taču ir sirds forma un deglis īsts tu taisīts no strebekļa kuru mutē smeļ

  • Image

    2013. gada 27. decembrī, plkst. 7:02

    Anna Grabovska: Tūkstošreiz (9)

    Mana sirds ir kā nepārtraukts kardāns. Kā es vēl neesmu mirusi ar trieku? Tu visu padari maģiski vieglu, pie Taviem sāniem es varu būt. Man ir silti, un rudens lietavas neaizskalo prieku

  • Image

    2012. gada 4. maijā, plkst. 9:05

    Laura Feldberga: Kleita maziem svētkiem (13)

    Viņa palika ieslēgta caurulēs, zobratos, vārstos, atsperēs un diedziņiem līdzīgās stīgās kā liela pulksteņa pašā vidū. Viņa sajuta mutē ceriņu krāsas eļļu un, lai gan tai nebija garšas, šausmās iedomājās par asinīm.

  • Image

    2012. gada 28. jūnijā, plkst. 8:06

    Aivars Eipurs: Zemestrīce zābakā (43)

    Es ēdu un ēdu, it īpaši vakaros, un kļuvu resnāks un resnāks. Pilnīgi piekrītu Kārlim Streipam, kurš reiz izteicās, ka nemaz nav jābūt naudīgam, lai kļūtu resns – tāds var palikt arī no kartupeļiem.



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv