Kristīne Želve: Meitene, kas nogrieza man matus

Image

Stāstu cikla „Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” vienojošais elements ir 90. gadi – radikālu pārmaiņu laiks Latvijā, robežperiods, kuru šobrīd jau klasificējam kā „vēsturisku”, pētām tā fenomenu un dēvējam par retro. Mēs bijām pārdzīvojuši sociālismu, bet vēl nepratām sadzīvot ar mežonīgo kapitālismu, mēs dzīvojām nost, dzērāmies nost, mirām nost un gaidījām pasaules galu, kuram bija jāatnāk Millēniumā jeb 2000. gadā… Pasaules gals neatnāca, un tiem, kas bija izdzīvojuši, nācās vien dzīvot tālāk. (Kristīne Želve)

Kristīne Želve dzimusi 1970. gada 17. martā Rīgā. Studējusi kino režiju Latvijas Kultūras akadēmijā Anša Epnera kursā, veidojusi dokumentālās filmas un strādājusi Latvijas Televīzijā. „Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” ir viņas pirmais stāstu krājums, kurā lasāmie darbi tapuši laika posmā no 2003. līdz 2004. gadam.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • Image

    2014. gada 3. janvārī, plkst. 7:01

    Jānis Tomašs: Zemestrīce uz ādas (2)

    ar putna prātu dzīvot ir vieglāk taču manam vīram galvas vietā atrodas rūpīgi notēsta malkas pagale no rīta viņš cērt uz darbu vakarā skalda mājās, bet brīvdienas nosit ar vienu cirvja vēzienu

  • Image

    2012. gada 28. decembrī, plkst. 1:08

    Helga Tormane: FRA (27)

    Istaba – vecmodīga ar puķainām tapetēm, samta gultas pārklāju un māla mājiņu uz galda. Vannas istaba – ar mazām zilām flīzītēm, domāta meitenēm. Nopriecājos. Vēlāk izrādījās, ka esmu bezmaz vienīgā sieviete starp visiem ražas novācējiem.

  • Image

    2015. gada 6. martā, plkst. 6:03

    Dana Peļņa: Tu nevarētu būt vēl vairāk atvadas (1)

    atskatoties deg visi septiņi tilti acis grauž maigi snieg pelni mati kļuvuši sirmi jūti tie vairs neelpo septiņi izdeguši sērkociņi duras plaukstā

  • Image

    2012. gada 17. augustā, plkst. 8:08

    Valdis Felsbergs: Sievietes roka (85)

    Sieviešu man tomēr bijis mazliet žēl. Mazliet vairāk. Vienas pat ļoti. Un savu pienākumu pret viņām vienmēr esmu centies izpildīt ar vēl lielāku rūpību. Nē, tā nevar vis teikt: es ikvienu apkalpoju ar galēju rūpību. Runa ir tikai par iekšējo attieksmi.

  • Image

    2014. gada 13. septembrī, plkst. 7:09

    Ilze Butkute: Novembris Rīgā

    Manā klēpī vasara beidzas, un piebriest rudens. Katru nakti es tagad pa mazam vilciņam dzemdēšu. Vai dzirdi?



Kultūras Ministrija
vkkf
kultūra.lv
aspazijarainis