Kristīne Želve: Meitene, kas nogrieza man matus

Stāstu cikla „Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” vienojošais elements ir 90. gadi – radikālu pārmaiņu laiks Latvijā, robežperiods, kuru šobrīd jau klasificējam kā „vēsturisku”, pētām tā fenomenu un dēvējam par retro. Mēs bijām pārdzīvojuši sociālismu, bet vēl nepratām sadzīvot ar mežonīgo kapitālismu, mēs dzīvojām nost, dzērāmies nost, mirām nost un gaidījām pasaules galu, kuram bija jāatnāk Millēniumā jeb 2000. gadā… Pasaules gals neatnāca, un tiem, kas bija izdzīvojuši, nācās vien dzīvot tālāk. (Kristīne Želve)

Kristīne Želve dzimusi 1970. gada 17. martā Rīgā. Studējusi kino režiju Latvijas Kultūras akadēmijā Anša Epnera kursā, veidojusi dokumentālās filmas un strādājusi Latvijas Televīzijā. „Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” ir viņas pirmais stāstu krājums, kurā lasāmie darbi tapuši laika posmā no 2003. līdz 2004. gadam.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2017. gada 24. martā, plkst. 5:01

    Kristiāna Kārkliņa: Starp mums ienāca gaisma (1)

    Man ir bail no brīža
    Kad teiksi – paliec
    Jo es spēšu tikai aiziet
    Kā martā aiziet pēdējais sniegs

  • 2013. gada 10. maijā, plkst. 0:53

    Artūrs Lūsis: Ja ne piekrist, tad ticēt (1)

    Bet man allaž bijis jāizvēlas starp mūzu un vārda brīvību, starp stereotipu un stereo atskaņotāju, starp ložmetēju un klusu atombumbu.

  • 2014. gada 3. septembrī, plkst. 6:09

    Edmunds Frīdvalds: Ceļš uz paradīzi ved caur elli jeb nāve biblotekā (7)

    Pret paģirām nav nekā labāka par 200 g piparu rūgtā blašķītes un trīs aliem, taču komplekts esot noderīgs arī uzsākot garāku vakara cēlienu. Tieši tādu Juris vēlējās uzsākt.

  • 2016. gada 12. augustā, plkst. 5:58

    Artis Dobrovoļskis: Pussešos pie Operas (2)

    Meitene atsakās atklāt, kāpēc vēlas šķirties no dzīves. Mani centieni viņu atrunāt izklausās banāli. Saruna sāk izsīkt. Tad es sameloju, ka varbūt varu palīdzēt. Negaidīti viņa piekrīt satikties – otrdien pussešos pie Operas.

  • 2014. gada 17. oktobrī, plkst. 6:10

    Sandra Vensko: Stikla starpstacija

    aiziet garām sieviete pa blakussliedēm baltiem cimdiem ādas zābakos lūpās cigarete no sulas sarkanuma aizdegta īd pārmija nozūd paralēlē citā vilciens stikla matiem plīvojot