Maira Asare, Sergejs Moreino : Hanzas aukstā liesma

Mansards

Image

Iznākusi Mairas Asares un Sergeja Moreino dzejas un atdzejas grāmata „Hanzas aukstā  liesma”

Apgāds „Mansards” laidis klajā  dzejnieku Mairas Asaras un Sergeja Moreino kopkrājumu „Hanzas aukstā liesma” – veltījumu Kurzemei un Ventspilij 720. dzimšanas dienā. Grāmatā iekļauti dzejoļi latviešu un krievu valodā – oriģināli un atdzejojumi. Mairas Asares dzejoļus krieviski atdzejojis Sergejs Moreino, savukārt Sergeja Moreino dzejoļi latviski lasāmi Mairas Asares atdzejojumā.

„Šī grāmata tapa tieši gadu. Viens gads, kas nodzīvots Pilsētas-pie-Ventas un tā Jautrā Hercoga zīmē, kurš pirms četriem gadu simtiem tā satricināja klusos krastus, ka arvien Kurzemes ozolos līdz pat novembrim dreb zelta dālderi. Katram no mums bijis savs ceļš līdz upei, kura “savus dimanta ūdeņus caur benzīna šlepi velk”, un šis ceļš sākās vēl ilgi pirms pagājušā gada rudens. “…laternām apgaismots tilts/ blakus pustumsā dievnams/ ja ir kāds šai pasaulē noguris/ tad tas, kurš no ceļa nācis,” – Maira Asare. “Lietus, kafejnīca lietū, tējas un trūdu smaka/ Galdauts asinīs, fajanss un salauzta sirds. / Tevi ieraugot, ceļos kājās, turos pie sienas/ un čukstu: tātad jāiet – ja reiz Hercogs liek,” – Sergejs Moreino. Viņš pasauca, mēs atnācām. Iecerēta kā “sirdsprieka pēc” radīto tulkojumu krājums, šī grāmata pārauga par kaut ko sarežģītāku, kļuva par mūsu pirmās satikšanās Kurzemē un mūsu galīgās tikšanās ar Kurzemi simbolu. Mēs ceram, ka “Hanzas aukstā liesma” būs sava veida dāvana šai zemei, mūsu nodeva par viņas ne-karstās mīlestības liesmu pret mums,” raksta grāmatas autori.

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī un Tulkotāju mājā  Looren Šveicē, tās izdošanu atbalstījusi Ventspils dome.
 

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem