Vizma Belševica: Billes skaistā jaunība

Apgāds "Mansards" izdevis Vizmas Belševicas triloģijas "Bille" trešo, noslēdzošo daļu "Billes skaistā jaunība".

Triloģija, kas veltīta rakstnieces mazbērniem, iekļauta Latvijas kultūras kanonā un kļuvusi par vispieprasītāko latviešu oriģinālliteratūras darbu 20. gs. 90. gados. Tulkota krievu un zviedru valodā. Triloģiju atkārtoti izdevis apgāds "Mansards".

Vizma Belševica uzsvērusi, ka "Bille" nav autobiogrāfisks stāsts, tajā literārā varone piedzīvo savu bērnību, karu un jaunību. Bille ir visu notikumu centrā, un šajā grāmatā, kas ir arī pēdējais Belševicas dzīves laikā publicētais prozas darbs, tiek tēlota Belševicas paaudzes "skaistā jaunība" – par spīti nepavisam ne vieglajiem dzīves apstākļiem un likteņa pavērsieniem. Šeit arī pirmā mīlestība, vilšanās cilvēkos, glābšanās literatūrā un sūtības apziņa. "Billes skaistā jaunība" aicina turpināt dzīvot līdzi Sibillai Gūtmanei – Billei – pēc atgriešanās Rīgā kara beigās un mudina iepazīt Billi arī triloģijas pirmajās divās daļās: "Bille" un "Bille un karš".

Dzejniece, proziste, tulkotāja Vizma Belševica ir viena no nozīmīgākajām personībām latviešu kultūrā 20. gadsimtā. Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā. Ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1990), apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994), saņēmusi Andreja Upīša prēmiju (1982), Ojāra Vācieša prēmiju (1988), E. Forseta prēmiju (Zviedrijā, 1992), Kārļa Goppera balvu (1993), KF Spīdolas balvu (1997), Tomasa Transtremera prēmiju (Zviedrijā, 1999) un Literatūras gada balvu (2002, 2004).

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2014. gada 13. maijā, plkst. 23:05

    AK&SM: Mēles melš III (4)

    Raups divatā ar garu vairs ne mirkli nevarēja mājās nosēdēt, tāpēc gāja ārā un sāka visus mācīt. "Beidz izskatīties tik skumjš," Edvīns pamācošā tonī teica Artim Ostupam. "Bet tu – tik priecīgs!" viņš pagriezās pret Kārli Vērdiņu.

  • 2015. gada 30. janvārī, plkst. 6:01

    E. F. Kuks: Polipropilepifānijas (2)

    Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks, Grēki steidz prom, un man šķiet, ka es smiešos, Jo bez grēkiem es jūtos, kā darbs jūtas piecos, Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks.

  • 2014. gada 13. jūnijā, plkst. 6:06

    Guntis Kursišs: Piekopju cinismu (4)

    Patīk intīmi uzlūkot svešus cilvēkus, tos, kuriem acis kā spuldzītes, spožas un izdeg. tiem, kuriem ar skrūvgriezi uzgriežamais mugurkauls, mati kā lietus – caur tiem grūti redzēt.

  • 2012. gada 21. augustā, plkst. 8:08

    Leonīds Ļipavskis: Sapņi (2)

    Pirmais erotiskais sapnis: mežonis ceļ mani uz rokām augstu gaisā. Bija bailīgi, es jutos mazs un bezpalīdzīgs. Diezgan bieži manos sapņos figurē kāds valsts vadītājs, un nez kāpēc es pret viņu izjūtu maigumu.

  • 2016. gada 8. septembrī, plkst. 14:57

    Nene Giorgadze: Uz robežas

    Vīrietis piesardzīgi atgriež krānu.
    Ūdens vietā tas izdod tvaikus
    (iespējams, tā ir sievas dvēsele, viņš domā).