Marsels Prusts: Germantu lokā

Apgādā "Jumava" atkārtoti izdota franču klasiķa Marsela Prusta grāmata "Germantu lokā".

"Germantu lokā" ir trešā grāmata romāna-epopejas "Zudušo laiku meklējot" ciklā. Rakstot šo grāmatu, Prusts atceras augstākajā sabiedrībā pavadītos gadus, gadsimtu mijas salonos "zaudēto" laiku, attiecības ar tālaika aristokrātiskajām ģimenēm. "Germantu lokā" apvienoti un sakārtoti izkliedētie augstākās sabiedrības dzīves fakti, lai no tiem izsecinātu vispārējos sabiedrības, valodas un kaislību likumus.

"Prusts literatūru saprot kā dzīves uzdevumu – dzīvot, lai rakstītu, un rakstīt, lai dzīvotu. Jā, kas tad ir dzīve, ja ne "zemju vārdi", "personu vārdi", kuru dzīvelīgās saknes mums palīdz nostāties līdzsvarā starp dabas pasauli un cilvēces vēsturi, nepaliekot ārpusē kā tiem, kam aiz šīm saknēm nav izdevies aizķerties? Šis literārais pastarpinājums ir tas tīkls, kuru aužam ar savām dzīvēm, lai kādreiz tajā atmirgotu rīta saules staros zaigojoša rasas pērle." Māra Rubene

Grāmatu var iegādāties visās Latvijas grāmatnīcās.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2013. gada 28. jūnijā, plkst. 7:06

    Jānis Tomašs: Zaudētāju dziesma (12)

    esmu sajaucis dienas kā kārtis elpojis rutīnas sasmakušo gaisu pazemīgi uzklausījis lietainās nakts spriedumu samta ādas un skārda palodzes lietā nepateicība ir mans vienīgais iztikas avots

  • 2012. gada 16. novembrī, plkst. 8:11

    Amanda Aizpuriete: Padošanās (65)

    Tā es beidzos starp tukšiem likteņiem ar kāpostlapu kompresi ap roku sadauzītu gāžot pa ģīmi zaglīgam slimnīcas sanitāram kurš tomēr pamanījās ievākt manus 30 jūdas grašus

  • 2014. gada 6. janvārī, plkst. 7:01

    Olga Stepanova: Atvadas. Nekrologs (4)

    Netālu atrodas dīķis, pilns ar ūdensrozēm. Uz vienas atpūšas uzpūties krupis. Ēna pēkšņi izjauc tā mieru, spiežot ienirt ūdenī, lai paslēptos. Virs dīķa lido stārķis – ar rīkstīti knābī. Stārķis lido uz savu jaunveidoto ligzdu.

  • 2015. gada 4. septembrī, plkst. 6:09

    Dainis Deigelis: Tikai nemākulīgs domraksts

    Meitene nav iemācījusies elpot meitene aizgūtnēm klusu kampj gaisu kā zagdama kā negribot dienas ir adatu paklājs naktis skumjas dzīve vēsas vasaras rīts.

  • 2013. gada 24. decembrī, plkst. 8:12

    Sabīne Košeļeva: Pelmeņi (2)

    Es taču bērnībā vienmēr pamanīju, ka tās ūsas ir atlīmējušās, ka no mēteļapakšas ārā rēgojas džinsu bikses un ka Ziemassvētku vecītis ož pēc cilvēka.