Andris Kolbergs: Bise un kapakmens

Apgādā "Dienas Grāmata" iznācis Andra Kolberga garstāsts "Bise un kapakmens".

Literatūrzinātnieks un kritiķis Guntis Berelis raksta: "Andris Kolbergs latviešu literatūrā ir gluži vai universāla kategorija. Sakām – latviešu detektīvs, domājam – Andris Kolbergs. Sakām – Andris Kolbergs, domājam – latviešu detektīvs. Kolbergs radīja latviešu detektīvu un nu jau gandrīz pusgadsimtu ir noturējis tā vadības grožus savās rokās. Taču Kolbergam ir arī citas ilggadīgas aizraušanās, kas publiskotas tiek vien atsevišķos gadījumos. Viena – dažādu vecu dzelžu kolekcionēšana, ko viņš dažā grāmatā jau apcerējis. Otra – medības. Tieši par tām stāstīts Kolberga jaunākajā grāmatā "Bise un kapakmens".

Ja reiz medības, tad gluži loģiski, ka pēc medībām izskan arī žanrs, ko lāgiem mēdz dēvēt par medību stāstiem. Pats par sevi saprotams, ka medību stāsti ietver gluži reālus lāgiem komiskus, lāgiem dramatiskus atgadījumus iz medību pieredzes, arī – atmiņas, kas gadu desmitos sakrājušās gana daudz. Tāpat saprotams, ka neiztrūkstoša medību stāstu sastāvdaļa ir visāda veida pārspīlējumi, kaut gan, pieļauju, mednieki ar pārspīlējumiem neaizraujas tik ļoti kā makšķernieki, jo medības ir kolektīvs pasākums, kurā ļauži savām acīm skata cits cita veikumu un kolēģiem ar visprastāko fleitēšanu neko daudz neļauj aizrauties.

Tātad – Andris Kolbergs mednieka skatā. Kā allaž mazliet ironisks, bet jo sevišķi pašironisks, mazliet skeptisks, bet noteikti – interesants. Izrādās, detektīvrakstnieka ķēriens lieliski iederas arī medību stāstos. Bise – šis instruments, protams, ir pašsaprotams medību piederums, bet kāds sakars bisei un medībām ar kapakmeni? Par to – Andra Kolberga jaunajā grāmatā."

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 17. oktobrī, plkst. 6:10

    Sandra Vensko: Stikla starpstacija

    aiziet garām sieviete pa blakussliedēm baltiem cimdiem ādas zābakos lūpās cigarete no sulas sarkanuma aizdegta īd pārmija nozūd paralēlē citā vilciens stikla matiem plīvojot

  • 2013. gada 16. aprīlī, plkst. 7:14

    Linora Goraļika: Found life (3)

    Šonedēļ Rīgā lasījumu cikla "Dzejas sūtņi" ietvaros viesojas krievu dzejniece Linora Goraļika. Viņa ir māksliniece, prozaiķe, esejiste, komiksu autore, dzejnieku biogrāfe, dramaturģe, pasaku autore, taču pāri visam tomēr dzejniece.

  • 2013. gada 2. augustā, plkst. 7:07

    Liene Kāposta: Seši mēneši (5)

    Ieskatoties man acīs, neviens gaišreģis tur nemana spožu nākotni, mana aura nezaigo briljanta spilgtumā, esmu tukša čaula, kurā debesīm labpaticies atpūtināt savas pārdabiskās miesas.

  • 2016. gada 10. maijā, plkst. 7:53

    Iļja Marija Boļšakovs: Mizogīnista piezīmes (8)

    Saka, ka prese brīva, bet paši izteikties neļauj, ja ir cits viedoklis. Tādēļ, ka mums visu informāciju kontrolē vecenes, feministes un geji kopā ar saviem aizstāvjiem. Bet man, cilvēkam no tautas, muti aizvērt nevar.

  • 2012. gada 10. februārī, plkst. 10:02

    Mārcis Bokmanis: Ivana nāve (9)

    Tas šķiet biedējošāk par nāvi – apzināties, ka šo ikdienas nenozīmīgo sīkumu dēļ es nodzīvošu kaut kādu svešu, muļķīgu un negribētu dzīvi.



Kultūras Ministrija
vkkf