Narekas Grigors: Žēlabu grāmata

Apgādā "Jumava" iznākusi armēņu mūka un dzejnieka Narekas Grigora "Žēlabu grāmata", ko latviski tulkojusi Valda Salmiņa.

"Pirms tūkstoš gadiem Armēnijas Narekā dzīvoja garīdznieks un dzejnieks Grigors, un kalpoja Dievam, savai kristīgai tautai un armēņu valodai. 2015. gadā patālajā Romā pāvests Francisks viņu piepulcināja "Baznīcas skolotāju" pulkam. Sīvās savstarpējās "ieskaites" starp ķeceriem "monofizītiem" un mums "diofizītiem" jeb halkedoniešiem nu pieder pagātnei: zvans! Vai Dievs būtu visiem jau izlicis atzīmes? Nē ― viņam mūsu trokšņainā diskusija šķitusies nebūtiska. Dzejnieks tika aicināts izsacīt kaut ko no tā, ko nevar pateikt viņa Radītājs. Dievs ir visvarens, tāpēc nevar pateikt: "Es nevaru!" Dievs neies liekuļot, sak "Es nožēloju!" Šaubas pieder tam, kas tikai vēl top (mācītājs Taivāns teiktu "jau top!"). Varbūt tādēļ esam ― lai nostaigātu dievišķās Tapšanas ceļu?" Dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš

"Katrai armēņu ģimenei pieder divas grāmatas: Bībele un 10. gs. armēņu mūka un dzejnieka Narekas Grigora "Žēlabu grāmata". Gadsimtu gaitā "Nareka", kā armēņi parasti dēvē šo grāmatu, ir tikusi ne vien lasīta, bet arī bijīgi skūpstīta, glabāta ne vien grāmatu plauktā, bet arī pagalvī. Paaudžu paaudzēm lasītāji šo grāmatu ir ne vien sapratuši, bet arī izjutuši, ne vien augsti vērtējuši, bet arī godājuši. "Žēlabu grāmata" ir armēņu dzejas dižākais sasniegums, kurā cilvēks runā ar Dievu, grāmata, kurā cilvēks tuvojass dievišķajam, un Dievs ― cilvēciskajam. Un tomēr "Žēlabu grāmatas" galvenais varonis ir cilvēks, saprātīga būtne, kas domā, spriež, jūt un cieš, cilvēks ar saviem priekšstatiem, šaubām, cerībām, sapņiem un ideāliem. Nerekas Grigora nemirstīgo darbu var salīdzināt ar dzidru, neizsīkstošu avotu, kas spēj bezgalīgi dzesēt slāpes, ja vien mēs spējam atvērtu sirdi uztvert un izprast tajā iekļauto vēstījumu." Armēnijas Republikas vēstnieks Tigrans Mkrtčjans

"Tautai, kura ar savām acīm ik dienas glāsta Ararata kalnu, domas allaž ir pievērstas visgrūtāk sasniedzamajām virsotnēm.  Armēņu kultūras augstos ētiskos un estētiskos ideālus jau tālā senatnē ir veidojuši tādi garīgie līderi kā alfabēta izgudrotājs valdnieks Mesrops Maštocs un priesteris Narekas Grigors, kuru par Svēto ir darījusi cilvēcības un Visuma saskaņas likumu atminēšanas spēja. Ja "Jeremijas raudu dziesma" Vecajā Derībā pauž sāpes un izmisumu par ciešanu pilno cilvēka likteni, tad Narekas Grigora "Žēlabu grāmata" himniski apliecinošā formā cildina dzīvi un ikvienā tās acumirklī ļauj saskatīt Dieva universālo pilnību." Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2012. gada 16. novembrī, plkst. 8:11

    Amanda Aizpuriete: Padošanās (65)

    Tā es beidzos starp tukšiem likteņiem ar kāpostlapu kompresi ap roku sadauzītu gāžot pa ģīmi zaglīgam slimnīcas sanitāram kurš tomēr pamanījās ievākt manus 30 jūdas grašus

  • 2015. gada 23. oktobrī, plkst. 11:10

    Edgars Sondors: Dzejas slams (3)

    Šī gada 8. septembrī Dzejas dienu ietvaros Kultūras un tautas mākslas centrā "Ritums" notika dzejas slams jaunajiem dzejniekiem "Brīva vieta Tavai dzejai". Piedāvājam iepazīties ar slama uzvarētāja Edgara Sondora dzejoļiem.

  • 2014. gada 9. decembrī, plkst. 23:12

    Andrejs Rodionovs: Domas par to, kā izbeigt šo dzīvi

    Skaistule narkomāne un garkājaina Jau turpat gadu dzīvo kopā ar mani. Pirms tam viņai bija muzikants slavens, Pilnīgi notornējies reiveris – draņķis. Zinu, viņa nekrāpj mani, es ceru.

  • 2014. gada 6. janvārī, plkst. 7:01

    Olga Stepanova: Atvadas. Nekrologs (4)

    Netālu atrodas dīķis, pilns ar ūdensrozēm. Uz vienas atpūšas uzpūties krupis. Ēna pēkšņi izjauc tā mieru, spiežot ienirt ūdenī, lai paslēptos. Virs dīķa lido stārķis – ar rīkstīti knābī. Stārķis lido uz savu jaunveidoto ligzdu.

  • 2012. gada 5. decembrī, plkst. 6:57

    Dace Šteinberga: Divpadsmit kraukļi (24)

    Istabas vidū uz gara ozolkoka galda pretī vienādām gaļas bļodām sēdēja divpadsmit vienādi kraukļi. Satvēra gaļas gabalu knābī, pameta gaisā, atvēra knābi platāk un norija.



Kultūras Ministrija
vkkf