Narekas Grigors: Žēlabu grāmata

Apgādā "Jumava" iznākusi armēņu mūka un dzejnieka Narekas Grigora "Žēlabu grāmata", ko latviski tulkojusi Valda Salmiņa.

"Pirms tūkstoš gadiem Armēnijas Narekā dzīvoja garīdznieks un dzejnieks Grigors, un kalpoja Dievam, savai kristīgai tautai un armēņu valodai. 2015. gadā patālajā Romā pāvests Francisks viņu piepulcināja "Baznīcas skolotāju" pulkam. Sīvās savstarpējās "ieskaites" starp ķeceriem "monofizītiem" un mums "diofizītiem" jeb halkedoniešiem nu pieder pagātnei: zvans! Vai Dievs būtu visiem jau izlicis atzīmes? Nē ― viņam mūsu trokšņainā diskusija šķitusies nebūtiska. Dzejnieks tika aicināts izsacīt kaut ko no tā, ko nevar pateikt viņa Radītājs. Dievs ir visvarens, tāpēc nevar pateikt: "Es nevaru!" Dievs neies liekuļot, sak "Es nožēloju!" Šaubas pieder tam, kas tikai vēl top (mācītājs Taivāns teiktu "jau top!"). Varbūt tādēļ esam ― lai nostaigātu dievišķās Tapšanas ceļu?" Dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš

"Katrai armēņu ģimenei pieder divas grāmatas: Bībele un 10. gs. armēņu mūka un dzejnieka Narekas Grigora "Žēlabu grāmata". Gadsimtu gaitā "Nareka", kā armēņi parasti dēvē šo grāmatu, ir tikusi ne vien lasīta, bet arī bijīgi skūpstīta, glabāta ne vien grāmatu plauktā, bet arī pagalvī. Paaudžu paaudzēm lasītāji šo grāmatu ir ne vien sapratuši, bet arī izjutuši, ne vien augsti vērtējuši, bet arī godājuši. "Žēlabu grāmata" ir armēņu dzejas dižākais sasniegums, kurā cilvēks runā ar Dievu, grāmata, kurā cilvēks tuvojass dievišķajam, un Dievs ― cilvēciskajam. Un tomēr "Žēlabu grāmatas" galvenais varonis ir cilvēks, saprātīga būtne, kas domā, spriež, jūt un cieš, cilvēks ar saviem priekšstatiem, šaubām, cerībām, sapņiem un ideāliem. Nerekas Grigora nemirstīgo darbu var salīdzināt ar dzidru, neizsīkstošu avotu, kas spēj bezgalīgi dzesēt slāpes, ja vien mēs spējam atvērtu sirdi uztvert un izprast tajā iekļauto vēstījumu." Armēnijas Republikas vēstnieks Tigrans Mkrtčjans

"Tautai, kura ar savām acīm ik dienas glāsta Ararata kalnu, domas allaž ir pievērstas visgrūtāk sasniedzamajām virsotnēm.  Armēņu kultūras augstos ētiskos un estētiskos ideālus jau tālā senatnē ir veidojuši tādi garīgie līderi kā alfabēta izgudrotājs valdnieks Mesrops Maštocs un priesteris Narekas Grigors, kuru par Svēto ir darījusi cilvēcības un Visuma saskaņas likumu atminēšanas spēja. Ja "Jeremijas raudu dziesma" Vecajā Derībā pauž sāpes un izmisumu par ciešanu pilno cilvēka likteni, tad Narekas Grigora "Žēlabu grāmata" himniski apliecinošā formā cildina dzīvi un ikvienā tās acumirklī ļauj saskatīt Dieva universālo pilnību." Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 13. jūnijā, plkst. 6:06

    Ruta Štelmahere: Viņas diena

    No mākoņiem smalki maltiem tinkšķ tinas lītavu diegi rīts tamborē mežģīnes vieglas kad uzklāj tu galdautu baltu vējš pēkšņi tev blūzīti burza rau kafija izlīst uz galda bet suns saplēš gurķu burku.

  • 2015. gada 3. janvārī, plkst. 0:01

    Kārlis Krūmiņš: Kara piezīmes (3)

    Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

  • 2015. gada 16. oktobrī, plkst. 6:15

    Helga Tormane: Trips

    Ar Loti ir tā, ka tas ir multiplikāciju tēls, arī grāmatas sarakstītas, bērniem ļoti patīk. Lote pati ir tā kā suns, suņu meitene, citi ir kaķi, spāres – visādi dzīvnieki cilvēku drēbēs.

  • 2014. gada 28. novembrī, plkst. 6:11

    Penelope : Soliņš (3)

    Tas bija tas pats soliņš. Protams, ieaudzis zālē un gružos. Grantētā celiņa vietā palikusi vairs tikai taciņa nekoptajā zālājā. Toreiz netālu no soliņa stāvēja koka kaste ar smiltīm un dažādiem sētnieka darbarīkiem.

  • 2013. gada 11. oktobrī, plkst. 7:10

    Arnis Mincenhofs: Tikai viens solis līdz mājām (5)

    Tava pulsa raksts ieaudies manī kā sāļā vēja jūra, un šai telpā mēs dzīvojam, kad pietrūkst čukstu un šis gadalaiks atkal ir sācis smaržot pēc trūdiem. Tad arī es ieaužos tevī un sadzenu asnus.



Kultūras Ministrija
vkkf