Dženifera Klementa: Lūgšanas par nolaupītajām

Apgādā "Zvaigzne ABC" iznākusi amerikāņu-meksikāņu rakstnieces Dženiferas Klementas romāns "Lūgšanas par nolaupītajām", ko no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Rakstnieces, žurnālistes un starptautiskā "PEN" kluba pašreizējās prezidentes Dženiferas Klementas romāna "Lūgšanas par nolaupītajām" galvenā varone Leididī un viņas draudzenes dzīvo kalnu ciematiņā netālu no Akapulko – Meksikas reģionā, kur visa vara pieder narkokarteļiem. Te, kalnos, likumus raksta vīri melnos džipos un ciematu iedzīvotāji var tikai paklausīt. Vai mirt.

Kalnu ciematos dzīvo tikai sievietes un bērni, savukārt vīrieši vai nu strādā karteļiem, vai meklē laimi ASV. Sievietes zina – ja ģimenē aug glīta meitene, drīz vien viņai ieradīsies pakaļ. Tāpēc šeit "dzimst" tikai zēni. Par spīti izmisīgajām viltībām un pat tam, ka meitenes slēpjas zemē izraktās bedrēs, tikko neizbēgamās pārvērtības ir notikušas, gaidāma arī nelūgtā melno vīru vizīte. Tā no ciematiņa pazūd Paula, skaistākā no meitenēm. Tā pazūd friziere. Pazūd citas. Leididī paveicas – ar draudzenes brāļa gādību viņa dabū kalpones darbu kādā bagātā ģimenē Akapulko, bet tad notiek kas neparedzams.

Romāns "Lūgšanas par nolaupītajām" tulkots vairāk nekā 30 valodās, mēnešiem ilgi noturējies "New York Times" un citu ietekmīgu izdevumu bestselleru sarakstu augšgalā, kā arī apbalvots ar daudzām literārām balvām.

Pieejama arī e-grāmata.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 22. augustā, plkst. 3:08

    Gunta Šnipke: Te, tur un citur (3)

    Un patiesībā līdz beidzamam tu esi pelnījusi es gribu lai tev iedod zirgu bez laužņiem bez iemauktiem nepītām krēpēm neseglotu vienalgkādā krāsā lai tev iedod zirgu bez robežām izrunāties

  • 2012. gada 17. jūlijā, plkst. 8:20

    Kārlis Vērdiņš: Esamība nosaka apziņu (47)

    Biedri manu apziņu piesūcināja līdz ūkai, diskrēti mācīdami: tev nebūs laist sevī mīlas opiju vai jūsmot par kaut ko tādu, ko nevar apskatīt, satvert un nolobīt.

  • 2017. gada 17. februārī, plkst. 5:15

    Penelope : Bresta

    Viņš saprata, ka atkal ir izdarījis kaut ko nepareizu. Kā pirmajā klasē, kad, neatliekamas vajadzības spiests, bija iešmaucis pačurāt meiteņu tualetē, kur viņu pieķēra trīs agresīvi noskaņotas trešklasnieces...

  • 2012. gada 3. augustā, plkst. 8:08

    Anna Auziņa: Turpmāk es iešu uz visiem karuseļiem (38)

    mēs pielakāmies tik maigi kā kaķēni vakara pienu mēs atpakaļ nācām pa lietu un gulējām palagos zilos un mazliet ņurkstējām miegā un tecējām akvareļos

  • 2012. gada 28. jūnijā, plkst. 8:06

    Aivars Eipurs: Zemestrīce zābakā (44)

    Es ēdu un ēdu, it īpaši vakaros, un kļuvu resnāks un resnāks. Pilnīgi piekrītu Kārlim Streipam, kurš reiz izteicās, ka nemaz nav jābūt naudīgam, lai kļūtu resns – tāds var palikt arī no kartupeļiem.



Kultūras Ministrija
vkkf