Andra Manfelde: Virsnieku sievas

Apgāda "Dienas Grāmata" vēsturisko romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iznācis Andras Manfeldes romāns "Virsnieku sievas", kas stāsta par Liepājas pilsētas daļu Karostu 70. gados.

"Stiprs un skaudrs darbs. Proza, kas svētīgi atgādina, cik tā ir atšķirīga matērija no vēsturisku pārstāstu treļliem. Vizualitāte, tēlu un simbolu gudrās proporcijas ļauj skatīties visdrūmākajos eksistences mārkos kā akās. Ticot autores patiesumam, iespējams nonākt pat padomju armijas virsnieku sievu dvēselēs, neiejūdzoties ideoloģiskās sakās." Gundega Repše

"Pagājušā gadsimta 70. gadi, Liepāja, PSRS rietumu robeža. Dzīve divās pasaulēs, kuras savieno izgriežams tilts ar caurlaides posteni, pa vidu — karakuģu un zemūdeņu ceļš. Militāristi un civilisti, krievi un latvieši, savējie un svešie. Dzīve, ko mānīgi viegli pavairot ar melnbaltām plakātu klišejām, bet apaudzēt ar siltu, sajūtās un nozīmēs elpojošu cilvēcisku būtību spēj vien Dievs, māte un rakstnieka talants." Vents Zvaigzne

"Lai vai kas šai pasaulē notiktu, man šķiet, ka Andra Manfelde to tvertu no mīlestības skatpunkta. Protams, tas iekļauj arī dzimteni un mājas, bet Andras sirds pirmkārt un galvenokārt atveras viņas svētajai trīsvienībai: sievietei, vīrietim un viņu turpinājumam — bērnam. Šī mīlestība romānā ir klātesoša ik rindā." Gundega Blumberga

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis. Grāmata tapusi un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 6. janvārī, plkst. 7:01

    Olga Stepanova: Atvadas. Nekrologs (4)

    Netālu atrodas dīķis, pilns ar ūdensrozēm. Uz vienas atpūšas uzpūties krupis. Ēna pēkšņi izjauc tā mieru, spiežot ienirt ūdenī, lai paslēptos. Virs dīķa lido stārķis – ar rīkstīti knābī. Stārķis lido uz savu jaunveidoto ligzdu.

  • 2016. gada 15. janvārī, plkst. 6:25

    E. F. Kuks: Vairs nekādas aukstas tehnikas nebūs (2)

    nogriez radiatoru
    izģērbies
    apēd remdenu piparkūku
    par vēlu kaut ko lietas labā darīt

  • 2014. gada 1. augustā, plkst. 7:08

    Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs (2)

    Mēs skrienam pa šaurām un savādām takām, peldus šķērsojam upi. Viss aizvien vairāk kā sapnis, kā šķitums. Jau drīz vairs nepazīstu savas rokas.

  • 2014. gada 10. oktobrī, plkst. 5:10

    Jānis Tomašs: Es esmu tējkannas snīpis (1)

    es esmu uz ielas atņemts mobilais telefons pēc stundas man izņems iekšas izraus SIM karti sirdi izdzēsīs atmiņu un atkal viss sāksies no gala

  • 2012. gada 2. jūnijā, plkst. 10:06

    Ilmārs Šlāpins: Kad tu aizej (13)

    Te esmu es, bet te – cits priekšmets. Cits cilvēks. Daudz cilvēku. Cilvēku pūlis. Gājēji uz ielas, un tevis nav to vidū. Es skatos uz garām ejošajiem cilvēkiem un neko neredzu. Es neredzu tevi.



Kultūras Ministrija
vkkf