Andra Manfelde: Virsnieku sievas

Apgāda "Dienas Grāmata" vēsturisko romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iznācis Andras Manfeldes romāns "Virsnieku sievas", kas stāsta par Liepājas pilsētas daļu Karostu 70. gados.

"Stiprs un skaudrs darbs. Proza, kas svētīgi atgādina, cik tā ir atšķirīga matērija no vēsturisku pārstāstu treļliem. Vizualitāte, tēlu un simbolu gudrās proporcijas ļauj skatīties visdrūmākajos eksistences mārkos kā akās. Ticot autores patiesumam, iespējams nonākt pat padomju armijas virsnieku sievu dvēselēs, neiejūdzoties ideoloģiskās sakās." Gundega Repše

"Pagājušā gadsimta 70. gadi, Liepāja, PSRS rietumu robeža. Dzīve divās pasaulēs, kuras savieno izgriežams tilts ar caurlaides posteni, pa vidu — karakuģu un zemūdeņu ceļš. Militāristi un civilisti, krievi un latvieši, savējie un svešie. Dzīve, ko mānīgi viegli pavairot ar melnbaltām plakātu klišejām, bet apaudzēt ar siltu, sajūtās un nozīmēs elpojošu cilvēcisku būtību spēj vien Dievs, māte un rakstnieka talants." Vents Zvaigzne

"Lai vai kas šai pasaulē notiktu, man šķiet, ka Andra Manfelde to tvertu no mīlestības skatpunkta. Protams, tas iekļauj arī dzimteni un mājas, bet Andras sirds pirmkārt un galvenokārt atveras viņas svētajai trīsvienībai: sievietei, vīrietim un viņu turpinājumam — bērnam. Šī mīlestība romānā ir klātesoša ik rindā." Gundega Blumberga

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis. Grāmata tapusi un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2012. gada 18. oktobrī, plkst. 23:10

    Anita Mileika: Un no kaut kā pārbīstas sirds (23)

    Bet es pa to laiku vēroju upes krastā stāvošu sievieti. Viņa rūpīgi pēta dzelmi, tur viņas klusā brūce. Tās dēļ viņas bērni vairās pie viņas nākt.

  • 2016. gada 8. aprīlī, plkst. 6:04

    Vilis Lācītis: Kāzu brauciens (3)

    Garais kaut ko nikni noīd cauri mašīnas troksnim, taču tanī brīdī buss palecas pret kārtējo bedri, Lisijs rauj, rauj ar atvēzienu, viņa roka slaidā trajektorijā atsitas pret Bārdas degunu, vienlaikus Garais izdod asinis stindzinošu kliedzienu...

  • 2012. gada 10. augustā, plkst. 8:08

    Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

    sasieti mezglos vajāšanas mānijas pārņemtā vēja gali paliek turpat kā mūsu žestus neiepazinušās rokas klēpjos mēmie sejas balsti koki un necilie krūmāji bez ziediem

  • 2014. gada 13. septembrī, plkst. 6:09

    Volha Hapejeva: Mans arkls iestrēdzis

    mana disciplīna necieš sarakstus, plānotājā veiktus glītus ierakstus. mana disciplīna – nepaklausīga spalviņa, kura izjauc kadra statiskumu un uztrauc fotogrāfu

  • 2016. gada 23. februārī, plkst. 6:36

    Jānis Joņevs: Ziemas skola (3)

    Pirmdienās bērniem ir jāiet uz skolu, bet Ralfs un Beāte sēdēja mājās. Jo šajā pirmdienā ārā bija tik auksti, ka uz skolu varēja pavisam legāli neiet. Tagad viņi izmantoja brīvo laiku – skatījās pa logu.