Anšlavs Eglītis. Cilvēks grib spēlēt. Viktora Hausmaņa sastādījums un apceres

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā iznākusi grāmata "Anšlavs Eglītis. Cilvēks grib spēlēt. Viktora Hausmaņa sastādījums un apceres".

Anšlavs Eglītis (1906–1993) ir viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem, kura prozas un dramaturģijas darbi – "Līgavu mednieki", "Maestro", "Homo novus", "Kazanovas mētelis", "Bezkaunīgie veči" un daudzi citi – ir nozīmīga latviešu kultūras daļa. Viņa lugas iestudētas gan trimdas latviešu teātros, gan profesionālajos un amatierteātros Latvijā.

Literatūras un teātra zinātnieks Viktors Hausmanis jau vairākus gadu desmitus nodarbojas ar Anšlava Eglīša daiļrades izpēti. Šoreiz lasītājiem tiek piedāvāts Eglīša lugu krājums, kas papildināts ar plašām apcerēm par šo lugu tapšanu un iestudēšanas vēsturi. Grāmatā apkopotas lugas: "Labāki cilvēki", "Kazanovas mētelis", "Sandra", "Māris un Baiba", "Cilvēks grib spēlēt", "Pēc kaut kā cēla, nezināma".

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 27. decembrī, plkst. 1:12

    Jūlijs Gugoļevs: Bet ne par to runa (1)

    Desmit dienas uz korķa viņš bija, gan vienatnē dzēra, gan kompānijā, līdz pēkšņi tam sanāca saskaitīt pēc pudelēm tām, ko nesasita, ka nodzerts ir, šīm dienām ritot, viss, kas dienējot nopelnīts.

  • 2015. gada 16. novembrī, plkst. 5:52

    Pauls Bankovskis: Miglā, rudenī, automašīnā

    Rīta agrumā savus mīļos biju droši nogādājis lidostā, viņi aizlidoja uz rudenīgo Parīzi, kur, kā vēstīja laika ziņas, vēl vienmēr valdīja atvasara.

  • 2012. gada 26. decembrī, plkst. 12:12

    Rolands Eliņš: Grāmata (2)

    Atrodiet grāmatu, kura nelīdzinātos nevienai citai. Es vēlos lasīt stāstu un just, kā vārdi plūst un aizrauj mani, līdzīgi kā upe rauj smiltis un dators rauj pusaudžus. Šim stāstam jābūt unikālam, taču reizē arī aizkustinošam. Vai spēsiet atrast tādu grāmatu?

  • 2014. gada 1. augustā, plkst. 7:08

    Agrita Grīnvalde: Mijkrēšļa pelēkais zvērs (2)

    Mēs skrienam pa šaurām un savādām takām, peldus šķērsojam upi. Viss aizvien vairāk kā sapnis, kā šķitums. Jau drīz vairs nepazīstu savas rokas.

  • 2013. gada 15. maijā, plkst. 7:05

    Armands Znotiņš: Alise (4)

    Durvis vēlreiz pavērās, un vilciena kupejā ienāca kaķis. Pēc izskata gluži parasts zvēriņš ar spīdošu melnu spalvu, melni baltiem plankumiem otrpus mugurai un baltām ķepām. "Sveicināti," Kerols teica. "Sveicināti," kaķis atbildēja.



Kultūras Ministrija
vkkf