Ludmila Neimiševa: Darbnīca "Baltars"

Apgāda "Neputns" sērijā "Latvijas mākslas klasika" iznākusi grāmata par porcelāna apgleznošanas darbnīcu "Baltars", kas mākslas vēsturē pazīstama kā vieta, kur laikposmā no 1925. līdz 1928. gadam tika radīti izcili mākslas darbi, kuru nozīme vispārējā Eiropas mākslas kopsakarā ir acīmredzama un laika gaitā nav zudusi. Grāmatas autore ir mākslas zinātniece Ludmila Neimiševa. Sērijas māksliniece – Anta Pence.

Darbnīcas izveidotāji un tās vadošie mākslinieki bija Aleksandra Beļcova, Romans Suta, Sigismunds Vidbergs. Kompozīcijas veidojuši arī Erasts Šveics, Lūcija Kuršinska un citi mākslinieki. Savukārt mākslinieku izstrādātos apgleznojumu metus materiālā realizēja meistars Dmitrijs Abrosimovs. "Baltara" izstrādājumus var pazīt pēc darbnīcas zīmes (melns, brūns, sarkans vai zaļš trīsstūris ar uzrakstu pa perimetru "Baltars Rīga").

"1925. gada 1. februārī tika oficiāli reģistrēta Mākslinieciskās rūpniecības un mākslas popularizēšanas sabiedrība "Baltars" (no latīņu "ars Baltica" – Baltijas māksla), par tās vadītāju kļuva Sigismunds Vidbergs. Ar šo nosaukumu autori uzsvēra savu radošo ideju sasaisti ar konkrētu vietu un tautu, ar šajā zemē gadsimtiem saglabātām tradīcijām un skaistuma izpratni," stāsta Ludmila Neimiševa.

Panākumus un atzinību "Baltars" guva jau tajā pašā 1925. gadā slavenajā Starptautiskajā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē Parīzē, kur kategorijā "Keramikas māksla un keramikas rūpniecība" zelta medaļas apbalvojumu saņēma Sigismunds Vidbergs un darbnīca "Baltars" (Dmitrija Abrosimova tehniskais izpildījums), bronzas medaļu – Romans Suta. 1925. gadā Lāčplēša ielas 23. namā, kurā jau atradās darbnīca, tika atvērts arī salons "Baltars", ko greznoja pirmais nacionāli konstruktīvā stilā veidotais interjers.

Laikposms no 1925. līdz 1927. gadam kļuva par ražīgāko "Baltara" pastāvēšanas īsajā vēsturē – divos gados mākslinieki apgleznoja vairāk nekā 300 priekšmetu. Tomēr, saskatoties ar materiālām grūtībām, 1928. gadā darbnīca oficiāli pārstāja eksistēt.

Vērtējot "Baltara" darbību šodienas acīm, Ludmila Neimiševa norāda: "Mākslas porcelāns izraisa neapšaubāmu interesi gan kā brīnišķīgs gleznotāju un grafiķu jaunrades piemērs dekoratīvās mākslas jomā, gan kā veiksmīga pieredze aktuālo tendenču – klasiskā modernisma un Art Déco stilistikas izmantošanā, atspoguļojot savu laikmetu un tā estētiskos ideālus. (..) Darbnīcas "Baltars" mantojums ir neatņemama Latvijas kultūras kanona sastāvdaļa, un tas mūsdienās uztverams kā latviešu klasiskā modernisma ieguldījums pasaules 20. gadsimta mākslas vēsturē."

Sērija „Latvijas mākslas klasika" ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Katras grāmatas beigās atradīsiet arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības.

Sērijā jau iznākušas grāmatas par Aleksandru Beļcovu, Borisu Bērziņu, Līviju Endzelīnu, Voldemāru Irbi, Jāni Liepiņu, Rūdolfu Pērli, Vilhelmu Purvīti, Kārli Padegu, Jani Rozentālu, Jāni Robertu Tillbergu, Konrādu Ubānu, Teodoru Ūderu, Johanu Valteru, Sigismundu Vidbergu, Rihardu Zarriņu.

Grāmatas var iegādāties „Neputna" galerijā Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī interneta veikalā www.neputns.lv.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2015. gada 13. martā, plkst. 0:03

    Dace Vīgante: Barankas (5)

    Viesiem, protams, bija līdz tašiņas ar gardumiem. Pārsvarā kūkas, cepumi, zupas burciņas, vārīti cīsiņi, šprotes, ledenes. Mamma mazliet kaunīgi sniedza man barankas un atvainojās, ka vairāk naudas neesot bijis.

  • 2016. gada 15. aprīlī, plkst. 4:22

    Penelope : Audriņi (6)

    Tu esi kādreiz pie konveijera stāvējis? Paņem detaļu, pagriez skrūvīti, noliec detaļu. Ņem nākamo. Tādu pašu. Un tā no rīta līdz vakaram. Piecas dienas nedēļā, divdesmit divas dienas mēnesī. Tu saproti, ko es cenšos pateikt? Es par laulības dzīvi, ķipa, tā pati shēma.

  • 2016. gada 8. septembrī, plkst. 14:57

    Nene Giorgadze: Uz robežas

    Vīrietis piesardzīgi atgriež krānu.
    Ūdens vietā tas izdod tvaikus
    (iespējams, tā ir sievas dvēsele, viņš domā).

  • 2016. gada 25. martā, plkst. 6:51

    Agnese Krivade: Kaut arī es staigāju tumšā ielejā (4)

    – Brisele tagad ir vampīru pilsēta, – viņa teica par iespaidiem, ko bija guvusi ceļā no darba, pilsētā ar paaugstinātu terora trauksmi, kuras dēļ bija slēgts metro, skolas un kafejnīcas.

  • 2013. gada 17. aprīlī, plkst. 7:04

    Dmitrijs Vodeņņikovs: Rūnas (2)

    Toties es – neredzu nekādas vīzijas, man nav, ko jums stāstīt, viss, kas man ir, – raupjas un grīļīgas domas, un, kaut esmu tikai liecinieks, nevis patēvs tavs un ne māte, es ņemu tevi (piemēram, pēdējo) rokās un baroju tev lielās brūkleņogas.



Kultūras Ministrija
vkkf