Ceļā uz latviešu tautu

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā jaunu grāmatu "Ceļā uz latviešu tautu", kas veltīta latviešu etniskās vēstures problemātikai.

Šis darbs ir viens no noslēdzošiem posmiem muzeja jau 1996. gadā aizsāktajam projektam "Latviešu saknes", kura ietvaros tika skaidrota latviešu etniskā vēsture, veidojot izstāžu, publikāciju, konferenču un citu pasākumu ciklu par kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem, vendiem un lībiešiem – etniskām grupām, kurām saplūstot izveidojās latviešu tauta.

Latviešu tautas veidošanās ir sarežģīta un maz aplūkota tēma Latvijas vēsturē, ar salīdzinoši daudz neatbildētiem jautājumiem, kas skar latviešu etnoģenēzes priekšnosacījumus, apstākļus un gaitu. Par tautu tiek uzlūkota vēsturiski izveidojusies cilvēku kopa, ko raksturo saistība ar noteiktu teritoriju (tēvzemi), kopienas nosaukums un valoda, kopīgas ar vēsturi saistītas atmiņas, savdabīgi kultūras elementi (tradīcijas, apģērbs, rotas, keramika u.c.), vienotības apziņa, kas aptver vairākus nozīmīgus sabiedrības sektorus.

Grāmatā "Ceļā uz latviešu tautu" akcentēti un plašāk aplūkoti latviešu etnisko identitāti raksturojoši aspekti, kas skar teritoriju, dzīvesveidu, materiālo kultūru, tradīcijas un valodu. Problēmas raksturošanai izmantota daudzveidīga avotu bāze – rakstītie avoti, valodniecības dati, kartogrāfiskais materiāls u.c. Galvenais akcents likts uz arheoloģiskajām liecībām, kas lielā mērā atspoguļo apskatāmā perioda iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru un ļauj izsekot pārmaiņām, kas skāra vairākas dzīves jomas.

Publikācija izdota muzeja populārzinātnisko darbu sērijā, kurā jau iepriekš izdotas grāmatas par kuršiem, zemgaļiem, sēļiem un citām sentautām.

Grāmata "Ceļā uz latviešu tautu" ir LNVM Arheoloģijas departamenta speciālistu Jāņa Cigļa, Baibas Dumpes, Ilzes Mālkalnietes, Baibas Vaskas, Iritas Žeieres un Vitolda Muižnieka (arī grāmatas sastādītājs un izstādes kurators), kopīgs darbs, kurā izklāstīta latviešu tautas veidošanās vēsturei 2015. un 2016. gadā LNVM eksponētās izstādes tematika.

Grāmatas atvēršana notiks 11. janvārī plkst. 15:00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās, Brīvības bulvārī 32.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2015. gada 23. janvārī, plkst. 6:01

    Agnija Kazuša: Mana interneta dzīve (1)

    "Tiksiet galā vai vajag palīdzību?" bibliotekāre noprasa, kad grasos sēsties. Tas nu gan mani nedaudz aizvaino. Tikai tāpēc, ka esmu cienījamā vecumā, vajag tūlīt pieņemt, ka neko nejēdzu.

  • 2016. gada 14. oktobrī, plkst. 5:32

    Vilis Lācītis: Švabraka aizbiedēšana (1)

    Vienreiz Resnajam piesējās sievas māsīca, lai paņem viņas sešpadsmitgadīgo švabraku pa vasaru brigādē. Antra ir sievišķis ar stipru dvēseli, uzņēmības ziņā var droši teikt – sieviete buldozers.

  • 2014. gada 15. septembrī, plkst. 15:32

    Tadeušs Dombrovskis: Visskoesnezinu (3)

    Nakts vilciens kā bobsleja kamanas nesas pa ziemas trasi, lejā, miega mēness spožuma zeltīta, dus bezvārda pilsētiņa, kurā es pirmoreiz pieskāros A. krūtīm, nebūdams īsti drošs, vai viņa tā nedabūs bērnu.

  • 2012. gada 24. februārī, plkst. 9:02

    Inga Gaile: Veča, vecmāmiņa, pareizi, nepareizi (12)

    Šis ir stāsts par to, kā no vecmāmiņas rokas manējā ietecēja maza, sīciņa, gandrīz neredzama dzijtiņa, kas mani izveda no purva.

  • 2013. gada 24. decembrī, plkst. 8:12

    Sabīne Košeļeva: Pelmeņi (2)

    Es taču bērnībā vienmēr pamanīju, ka tās ūsas ir atlīmējušās, ka no mēteļapakšas ārā rēgojas džinsu bikses un ka Ziemassvētku vecītis ož pēc cilvēka.