Edvards Treimanis-Zvārgulis: 150 epitafu jeb kapuzrakstu

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis Edvarda Treimaņa-Zvārguļa "150 epitafu jeb kapuzrakstu".

Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu veido 150 latviešu rakstniekiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem veltīti piemiņas panti, kuri rakstīti 20. gadsimta 30. gadu beigās. Epitāfiju adresātu vidū ir gan Edvarda Treimaņa-Zvārguļa priekšteči, kuru nenovērtējamais ieguldījums latviešu kultūras vēsturē cildināts – Kristofors Fīrekers, Ernsts Gliks, Gothards Frīdrihs Stenders, Garlībs Merķelis –, gan arī Edvarda Treimaņa-Zvārguļa laikabiedri, kuru vairums epitāfiju tapšanas laikā vēl ir dzīvi vai dzejnieku pārdzīvo: Rainis, Aspazija, Kārlis Dziļleja, Ernests Brastiņš, Hilda Vīka, Jānis Ziemeļnieks, Elīna Zālīte, Jānis Medenis, Eriks Ādamsons, Veronika Strēlerte un citi. Edvards Treimanis-Zvārgulis droši un atklāti iestājas par taisnības cīnītājiem, izciliem kultūras cilvēkiem, bet kategoriskus un asus spriedumus velta brīvā vārda apspiedējiem, diletantiem mākslā un literatūrā. Krājums atdzīvina latviešu literatūras vēsturi, ļaujot nojaust par pretrunām, konfliktiem vai aizvainojumu, kas neizbēgami pastāv jebkura laikmeta liecinieku starpā.

Izdevums sagatavots pēc Rakstniecības un mūzikas muzejā un Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzimtas arhīvā pieejamā manuskripta. Edvards Treimanis-Zvārgulis 1938. gadā izveidojis manuskriptu uz atsevišķām neliela izmēra (12,5×18,5 cm) lapiņām, pievienojot tobrīd zināmos personu dzīves datus. Krājuma sastādītāji precizējuši dzīves datus personām, kurām tie nav minēti dzejnieka atstātajā manuskriptā, kā arī katrai epitafijai devuši komentāru, lai sniegtu īsu personības un tās darbu raksturojumu, vietumis skaidrojot nianses, kas tekstā izceltas. Šajā izdevumā atlasīti un apkopoti 150 piemiņas panti, kas veltīti personībām, kuru vārdi ir pazīstami mūsdienu lasītājam, kā arī dažiem mazāk zināmiem kultūras vai sabiedriskajiem darbiniekiem.

Izdevums veltīts dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 150. gadskārtai.

Sastādītāji: Eva Eglāja-Kristsone, Signe Raudive, Kārlis Vērdiņš. Mākslinieks: Mārtiņš Zutis. Apjoms: 182 lpp.

Grāmatu var iegādāties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (Mūkusalas ielā 3, Rīgā; tālr. 67229017, e-pasts litfom@lza.lv) par apgāda cenu – 3 eiro, kā arī Latvijas lielākajās grāmatnīcās.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2016. gada 18. novembrī, plkst. 6:08

    Dainis Deigelis: Mēs sen necenšamies (2)

    Krāšņajos lāpu gājienos, skaistajās svinībās opernamā
    izcilo tenoru balsīm dzied, muguras pieliecis,
    mazākais ļaunums.

  • 2012. gada 14. decembrī, plkst. 8:12

    Jolanta Sermā: Šņākuļosim silti (21)

    Izskatījās, ka līs, pār Akmens tiltu pārlaidās melnu kovārņu bars un ietina pilsētu miglā. Neskatoties uz drēgnumu un miskastes atmosfēru, cilvēki, satinušies savos segmēteļos, brida uz darbu, skolu, brida pretī savai dienai.

  • 2015. gada 16. janvārī, plkst. 6:01

    Gints Dreimanis: Māksla ir pilnīgs štrunts (1)

    mēs staigājam līdz kļūstam par daļu no pilsētas arhitektūras mūsu vārdiem vairs nav lielo burtu tie klejos apkārt uzrakstīti uz garām braucošajām vēja karietēm

  • 2014. gada 28. martā, plkst. 1:49

    Inga Pizāne: Atmiņu nogulsnes (5)

    Paņēmusi līdzi savu dzelteno pidžamu ar Viniju Pūku, es skaidri liku manīt, ka nekam nopietnam neesmu gatava. Bet tavus pieskārienus uz savas muguras es joprojām atceros – tie dzīvo uz manas ādas.

  • 2012. gada 10. augustā, plkst. 8:08

    Andris Ogriņš: Es mīlu melnā objektīva sastindzinātos ziedus (67)

    sasieti mezglos vajāšanas mānijas pārņemtā vēja gali paliek turpat kā mūsu žestus neiepazinušās rokas klēpjos mēmie sejas balsti koki un necilie krūmāji bez ziediem



Kultūras Ministrija
vkkf