Edvards Treimanis-Zvārgulis: 150 epitafu jeb kapuzrakstu

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis Edvarda Treimaņa-Zvārguļa "150 epitafu jeb kapuzrakstu".

Dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa epitāfiju krājumu veido 150 latviešu rakstniekiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem veltīti piemiņas panti, kuri rakstīti 20. gadsimta 30. gadu beigās. Epitāfiju adresātu vidū ir gan Edvarda Treimaņa-Zvārguļa priekšteči, kuru nenovērtējamais ieguldījums latviešu kultūras vēsturē cildināts – Kristofors Fīrekers, Ernsts Gliks, Gothards Frīdrihs Stenders, Garlībs Merķelis –, gan arī Edvarda Treimaņa-Zvārguļa laikabiedri, kuru vairums epitāfiju tapšanas laikā vēl ir dzīvi vai dzejnieku pārdzīvo: Rainis, Aspazija, Kārlis Dziļleja, Ernests Brastiņš, Hilda Vīka, Jānis Ziemeļnieks, Elīna Zālīte, Jānis Medenis, Eriks Ādamsons, Veronika Strēlerte un citi. Edvards Treimanis-Zvārgulis droši un atklāti iestājas par taisnības cīnītājiem, izciliem kultūras cilvēkiem, bet kategoriskus un asus spriedumus velta brīvā vārda apspiedējiem, diletantiem mākslā un literatūrā. Krājums atdzīvina latviešu literatūras vēsturi, ļaujot nojaust par pretrunām, konfliktiem vai aizvainojumu, kas neizbēgami pastāv jebkura laikmeta liecinieku starpā.

Izdevums sagatavots pēc Rakstniecības un mūzikas muzejā un Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dzimtas arhīvā pieejamā manuskripta. Edvards Treimanis-Zvārgulis 1938. gadā izveidojis manuskriptu uz atsevišķām neliela izmēra (12,5×18,5 cm) lapiņām, pievienojot tobrīd zināmos personu dzīves datus. Krājuma sastādītāji precizējuši dzīves datus personām, kurām tie nav minēti dzejnieka atstātajā manuskriptā, kā arī katrai epitafijai devuši komentāru, lai sniegtu īsu personības un tās darbu raksturojumu, vietumis skaidrojot nianses, kas tekstā izceltas. Šajā izdevumā atlasīti un apkopoti 150 piemiņas panti, kas veltīti personībām, kuru vārdi ir pazīstami mūsdienu lasītājam, kā arī dažiem mazāk zināmiem kultūras vai sabiedriskajiem darbiniekiem.

Izdevums veltīts dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa 150. gadskārtai.

Sastādītāji: Eva Eglāja-Kristsone, Signe Raudive, Kārlis Vērdiņš. Mākslinieks: Mārtiņš Zutis. Apjoms: 182 lpp.

Grāmatu var iegādāties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (Mūkusalas ielā 3, Rīgā; tālr. 67229017, e-pasts litfom@lza.lv) par apgāda cenu – 3 eiro, kā arī Latvijas lielākajās grāmatnīcās.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2015. gada 25. septembrī, plkst. 6:09

    Kristiāna Kārkliņa: Atpakaļgaita (1)

    Arlabunakti, Lielie un Mīļie!
    Arlabunakti, Mazie un Sarūgušie!
    Arlabunakti, tālumā rietošā resnā Pasaule, Arlabunakti!

  • 2014. gada 19. septembrī, plkst. 7:09

    Vilis Lācītis: Bukālā administrācija (2)

    Josta vaļā, man izdodas arī atvilkt rāvējslēdzēju un kaut kā pa gabaliņam vien novilkt smagās ādas bikses profesoram līdz ceļiem, atklājot zili balti strīpainas apakšbikses.

  • 2013. gada 15. februārī, plkst. 1:17

    Andris Ogriņš: Mans draugs raksta romānu (30)

    Es, drūmi tērgādams, raku dobes, lai kaut ko iestādītu. Neskatoties uz manu ikgadējo centību, ziemās mēs allaž ciešam badu. Bet šis apsēdās lotosa pozā un mēģināja iesakņoties, un būtu jau izdevies, ja mana lāpsta svaigās saknītes nenocirstu.

  • 2014. gada 27. decembrī, plkst. 1:12

    Marija Gaļina: Kādēļ tu neguli? (2)

    Ak, cik gan saldi, kad Visumu bužina Ar borta ugunīm, tumsā tikt meklētam. Visgodīgāk – svilpītē iesvilpt un piepūst vesti... Cilvēciņš skumīgi ieklausās – lūk, tūlīt, lūk...

  • 2013. gada 22. janvārī, plkst. 7:01

    Jānis Šipkēvics: Kā šipkēvics bargā tenkas lasīja (26)

    Pārbraucis mājās, šipkēvics ķērās pie bargā riharda tenkām, jo nesen bija dzēris kopā ar daci jaunupi bargo, kas, izrādās, nav nekādā sakarā ar šito bargo. bet tas nekas. dragūnu nolēma lasīt, kad nākamnedēļ pie klavierēm sēdēs, skums un dziedās falsetā.