Egils Lukjanskis: Rēta akmenī

Latviešu romānists Egils Lukjanskis (1937–2008) 6. janvārī svinētu astoņdesmit gadu jubileju, un par godu šim notikumam izdevniecība "Lauku Avīze" laidusi klajā grāmatu "Rēta akmenī", kurā apkopoti divi romāni – "Rēta akmenī" un "Krievu leitnanta mīļākā".

Abi grāmatā iekļautie Egila Lukjanska romāni visai spilgti atklāj līdzību ar sengrieķu traģēdijām: sakāpinātas kaislības, monolīti raksturi, vispārcilvēcisku tēmu tvērums viena vai pāris cilvēku attiecību risinājumā. Tieši antīkajai pasaulei raksturīgais vēriens, kādu ikdienā mēs nelabprāt piedzīvotu, arī ir galvenais rakstnieka pievilkšanas spēka avots.

Kopš sava pirmā stāstu krājuma "Izvēle" iznākšanas 1967. gadā Lukjanskis rakstīja aizgūtnēm, reizēm viņam iznāca pat divi romāni gadā, īpaši ražīgos gados – trīs. Nebūs pārspīlēts apzīmējums "ražīgākais autors latviešu pēckara literatūrā", kā Lukjanski nodēvējis kolēģis un laikabiedrs Ēriks Hānbergs. Turklāt Lukjanskis, kura dzīvē nepārvērtējama nozīme bija stilam, visus savus romānus līdz pat pēdējam sarakstīja, burtiski katru dienu ar pildspalvu rokās sēžoties pie baltas papīra lapas, – ar datoru strādāt rakstnieks prata, taču literāriem darbiem atzina to par nelietojamu.

Vienā no savas grāmatas pēcvārdiem Egils Lukjanskis teicis: "Dzīvē parasti cenšos būt jautrs, vienkāršs, atklāts, asprātīgs, liels runātājs, humora pilns un komunikabls cilvēks, taču kaut ko uzrakstīt kaut vai tikai ar nelielu humora vai ironijas pieskaņu nekādi nespēju. Vienmēr kaut kā iznāk savu grāmatu personāžus iesaistīt dramatiskās vai pat ļoti traģiskās dzīves situācijās, kas no viņiem prasa lielu gan garīgā, gan fiziskā spēka piepūli, lai ar cieņu un godu no šīm situācijām izkļūtu, neaptraipot savu sirdsapziņu."

Rakstnieka un izdevniecības "Lauku Avīze" sadarbībā izdotas 17 grāmatas – viena izlases grāmata,  divas grāmatas, kurās apkopoti divi autora darbi,  un 14 romāni klajā nākuši sērijā "Lata romāns".

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 19. martā, plkst. 3:03

    AK: Mēles melš II (1)

    Dons bija maksimālists, un viņam vajadzēja klasiķi. Tikai dzīvu. Gūglējot par reliģiju vēsturi, viņš bija uzdūries tādam Uldim Bērziņam, kurš zina daudz valodu un tulkojot Korānu. Par to, kā atrast Bērziņu, Dons apvaicājās vairākiem nejauši satiktiem kolēģiem...

  • 2016. gada 21. oktobrī, plkst. 5:58

    E. F. Kuks: Mans dārzs

    tu man dod vīnogu ķekaru es tev sēkliņas
    uzsauc man dzērienu un es par tevi sarakstīšu tekstiņu
    es tev varu iedot ibumetīnu un pudeli ūdens ja ieteiksi filmu

  • 2014. gada 17. oktobrī, plkst. 6:10

    Sandra Vensko: Stikla starpstacija

    aiziet garām sieviete pa blakussliedēm baltiem cimdiem ādas zābakos lūpās cigarete no sulas sarkanuma aizdegta īd pārmija nozūd paralēlē citā vilciens stikla matiem plīvojot

  • 2012. gada 3. augustā, plkst. 8:08

    Anna Auziņa: Turpmāk es iešu uz visiem karuseļiem (38)

    mēs pielakāmies tik maigi kā kaķēni vakara pienu mēs atpakaļ nācām pa lietu un gulējām palagos zilos un mazliet ņurkstējām miegā un tecējām akvareļos

  • 2014. gada 28. februārī, plkst. 7:02

    Sabīne Košeļeva: Sirdsapziņas plūsma

    Esmu apmetusi jau divus viķerus apkārt tā sauktajam dievnamam, cenšoties atsvabināties no bērnības atmiņām un uzaudzētajam aizspriedumu slānim, no kura tāpat nav nekādas jēgas, drīzāk otrādi.



Kultūras Ministrija
vkkf