Egils Lukjanskis: Rēta akmenī

Latviešu romānists Egils Lukjanskis (1937–2008) 6. janvārī svinētu astoņdesmit gadu jubileju, un par godu šim notikumam izdevniecība "Lauku Avīze" laidusi klajā grāmatu "Rēta akmenī", kurā apkopoti divi romāni – "Rēta akmenī" un "Krievu leitnanta mīļākā".

Abi grāmatā iekļautie Egila Lukjanska romāni visai spilgti atklāj līdzību ar sengrieķu traģēdijām: sakāpinātas kaislības, monolīti raksturi, vispārcilvēcisku tēmu tvērums viena vai pāris cilvēku attiecību risinājumā. Tieši antīkajai pasaulei raksturīgais vēriens, kādu ikdienā mēs nelabprāt piedzīvotu, arī ir galvenais rakstnieka pievilkšanas spēka avots.

Kopš sava pirmā stāstu krājuma "Izvēle" iznākšanas 1967. gadā Lukjanskis rakstīja aizgūtnēm, reizēm viņam iznāca pat divi romāni gadā, īpaši ražīgos gados – trīs. Nebūs pārspīlēts apzīmējums "ražīgākais autors latviešu pēckara literatūrā", kā Lukjanski nodēvējis kolēģis un laikabiedrs Ēriks Hānbergs. Turklāt Lukjanskis, kura dzīvē nepārvērtējama nozīme bija stilam, visus savus romānus līdz pat pēdējam sarakstīja, burtiski katru dienu ar pildspalvu rokās sēžoties pie baltas papīra lapas, – ar datoru strādāt rakstnieks prata, taču literāriem darbiem atzina to par nelietojamu.

Vienā no savas grāmatas pēcvārdiem Egils Lukjanskis teicis: "Dzīvē parasti cenšos būt jautrs, vienkāršs, atklāts, asprātīgs, liels runātājs, humora pilns un komunikabls cilvēks, taču kaut ko uzrakstīt kaut vai tikai ar nelielu humora vai ironijas pieskaņu nekādi nespēju. Vienmēr kaut kā iznāk savu grāmatu personāžus iesaistīt dramatiskās vai pat ļoti traģiskās dzīves situācijās, kas no viņiem prasa lielu gan garīgā, gan fiziskā spēka piepūli, lai ar cieņu un godu no šīm situācijām izkļūtu, neaptraipot savu sirdsapziņu."

Rakstnieka un izdevniecības "Lauku Avīze" sadarbībā izdotas 17 grāmatas – viena izlases grāmata,  divas grāmatas, kurās apkopoti divi autora darbi,  un 14 romāni klajā nākuši sērijā "Lata romāns".

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2015. gada 24. jūlijā, plkst. 6:07

    Linards Kalniņš: Kristofera un Lidijas kāzas (5)

    Kopenhāgenas lidostā ierados agri no rīta, koferī – uzvalks un labas paziņas Gabrielas uztamborētas hiperboliskās plaknes.

  • 2014. gada 4. decembrī, plkst. 8:12

    Anna Auziņa: Rozā sunītis (1)

    Lai iegūtu savā īpašumā tādu sunīti, vajadzēja ar diviem metieniem pilnībā nogāzt skārda bundžu piramīdu. Īsti nesapratu, cik reižu tas jāizdara, taču bija pilnīgi skaidrs, ka Kate to nepaveiks, arī es vai Toms ne.

  • 2012. gada 16. novembrī, plkst. 8:11

    Amanda Aizpuriete: Padošanās (65)

    Tā es beidzos starp tukšiem likteņiem ar kāpostlapu kompresi ap roku sadauzītu gāžot pa ģīmi zaglīgam slimnīcas sanitāram kurš tomēr pamanījās ievākt manus 30 jūdas grašus

  • 2015. gada 23. oktobrī, plkst. 6:30

    Didzis Melbiksis: Okupants Fredis (1)

    Fredis skatījās uz Paulu un prātoja, vai Pauls arī viņu uzskata par okupantu. Viņš bija noskaidrojis, ka ar šo vārdu apzīmē kādu, kurš nelikumīgi apmetas svešā teritorijā un cenšas uzspiest pamatiedzīvotājiem savus noteikumus.

  • 2016. gada 19. februārī, plkst. 6:06

    Penelope: Stopkadrs

    Mani sauc Rasma. Ar uzsvaru uz pēdējo zilbi. Nu, gandrīz kā Rasmā. Līdzīgi kā Leilā un citi austrumu sieviešu vārdi. Vispār jau mani nesauc Rasma. Tas ir mans nom de guerre.



Kultūras Ministrija
vkkf