Kristīne Ducmane: Rihards Zariņš

Izdevniecības "Neputns" Latvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina grāmata par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju Rihardu Zariņu (1869–1939). Grāmatas autore ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismāte, pētniece Kristīne Ducmane. Sērijas māksliniece – Anta Pence.

"Perfekti pārzinādams daudzās grafikas tehnikas, šo prasmi viņš dāsni dāvāja saviem audzēkņiem Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcā un Valstspapīru spiestuvē. Zariņa talants spoži izpaudās skrupulozi perfektajos naudaszīmju projektos un gatavajās zīmēs, gan Krievijas impērijā, gan starpkaru Latvijas Republikā darinot starptautiski atzītus naudaszīmju šedevrus. Kā virtuozs zīmētājs viņš precizitāti apvienoja ar romantisku fantāzijas lidojumu, ilustrējot latviešu tautas pasakas un tautasdziesmas, tāpat piedalījās satīriskajā žurnālā "Svari", izgatavoja daudz zīmējumu grāmatu vākiem, kā arī radīja ekslibrus, lietišķās un stājgrafikas darbus," raksta Kristīne Ducmane.

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (pats mākslinieks konsekventi lietojis un arī laikabiedri respektējuši šo uzvārda formu) absolvējis Aleksandra Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā, bijis arī viens no pulciņa "Rūķis" dibinātājiem un aktīvs tā biedrs. Pēc studijām, pateicoties saņemtajai Štiglica skolas stipendijai, izglītību papildinājis Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. Atgriežoties Krievijā, Rihards Zariņš sāk darbu Valstspapīru spiestuvē Pēterburgā, kur ar ievērojamiem panākumiem strādā 20 gadus. Pēterburgas posmā uzplauka arī Riharda Zariņa talants grafikas jomā. Šajā laikā top oforta cikls "Ko Latvijas meži šalc". 1919. gadā mākslinieks atgriežas Latvijā, kur izveidoja un līdz 1933. gadam vadīja Latvijas Valstspapīru spiestuvi. Zariņš ir zīmējis metus lielākajai daļai Latvijas Republikas papīra naudaszīmju, tāpat mākslinieks ir metālnaudas autors, par izcilāko uzskatāms 5 latu sudraba monētas dizains. Monēta kļuva par savdabīgu neatkarīgās Latvijas simbolu, akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārdiem runājot, "Riharda Zariņa pieclatnieks ir mūsu monētu pasaules himna".

No 1921. gada līdz 1936. gadam Rihards Zariņš Mākslas akadēmijā vadīja Grafikas meistardarbnīcu.

Par savu lielāko veikumu mākslinieks pats atzina "Latvju rakstus", izdevumu, kam latviešu etnogrāfiskos materiālus viņš bija vācis jau kopš studiju gadiem. No 1926. līdz 1934. gadam Zariņš Mākslas akadēmijā lasīja latviešu ornamenta un etnogrāfijas kursu.

Apjoms: 144 lpp. Cena "Neputna" galerijā: 9 eiro.

Sērija "Latvijas mākslas klasika" ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Katras grāmatas beigās atradīsiet arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības.

Sērijā jau iznākušas grāmatas par Aleksandru Beļcovu, Borisu Bērziņu, Līviju Endzelīnu, Voldemāru Irbi, Jāni Liepiņu, Rūdolfu Pērli, Vilhelmu Purvīti, Kārli Padegu, Jani Rozentālu, Jāni Robertu Tillbergu, Konrādu Ubānu, Teodoru Ūderu, Johanu Valteru, Sigismundu Vidbergu.

Grāmatas var iegādāties "Neputna" galerijā, Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī interneta veikalā www.neputns.lv.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 5. decembrī, plkst. 6:12

    Inga Pizāne: Krūze (2)

    Par tiem, kas guļ, viņai pārdomas neraisījās, jo viņa zināja, cik pati ir laimīga un bezrūpīga, kad guļ. Pašai gan miegs nenāca ne tuvu. Turklāt viņa zināja, ka gulētiešana tāpat nozīmēs vārtīšanos viens pret vienu ar savām domām vismaz stundu, ja ne ilgāk.

  • 2013. gada 18. janvārī, plkst. 8:01

    Kristaps Vecgrāvis: Maķedonijas kumīns un Spartas baziliks (6)

    Melns putns no nākotnes zara uzmanīgi vēro manus sapņus un ik pa laikam ieķērcas spalgi, plēšot šķēpelēs šo mirkli, kas šūts tikai ar maniem un taviem vārajiem vārdiem.

  • 2013. gada 15. februārī, plkst. 1:17

    Andris Ogriņš: Mans draugs raksta romānu (30)

    Es, drūmi tērgādams, raku dobes, lai kaut ko iestādītu. Neskatoties uz manu ikgadējo centību, ziemās mēs allaž ciešam badu. Bet šis apsēdās lotosa pozā un mēģināja iesakņoties, un būtu jau izdevies, ja mana lāpsta svaigās saknītes nenocirstu.

  • 2012. gada 28. jūnijā, plkst. 8:06

    Aivars Eipurs: Zemestrīce zābakā (44)

    Es ēdu un ēdu, it īpaši vakaros, un kļuvu resnāks un resnāks. Pilnīgi piekrītu Kārlim Streipam, kurš reiz izteicās, ka nemaz nav jābūt naudīgam, lai kļūtu resns – tāds var palikt arī no kartupeļiem.

  • 2012. gada 13. jūlijā, plkst. 9:07

    Vilis Kasims: Svītrojumi (6)

    Svītrojumu noteikumi ir vienkārši: ņemu dzejoli, izsvītroju liekos vārdus un burtus, izsvītroju atstarpes, varbūt pielieku kādu pieturzīmi – un "jauns" dzejolis gatavs.



Kultūras Ministrija
vkkf