Kristīne Ducmane: Rihards Zariņš

Izdevniecības "Neputns" Latvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina grāmata par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju Rihardu Zariņu (1869–1939). Grāmatas autore ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismāte, pētniece Kristīne Ducmane. Sērijas māksliniece – Anta Pence.

"Perfekti pārzinādams daudzās grafikas tehnikas, šo prasmi viņš dāsni dāvāja saviem audzēkņiem Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcā un Valstspapīru spiestuvē. Zariņa talants spoži izpaudās skrupulozi perfektajos naudaszīmju projektos un gatavajās zīmēs, gan Krievijas impērijā, gan starpkaru Latvijas Republikā darinot starptautiski atzītus naudaszīmju šedevrus. Kā virtuozs zīmētājs viņš precizitāti apvienoja ar romantisku fantāzijas lidojumu, ilustrējot latviešu tautas pasakas un tautasdziesmas, tāpat piedalījās satīriskajā žurnālā "Svari", izgatavoja daudz zīmējumu grāmatu vākiem, kā arī radīja ekslibrus, lietišķās un stājgrafikas darbus," raksta Kristīne Ducmane.

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (pats mākslinieks konsekventi lietojis un arī laikabiedri respektējuši šo uzvārda formu) absolvējis Aleksandra Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā, bijis arī viens no pulciņa "Rūķis" dibinātājiem un aktīvs tā biedrs. Pēc studijām, pateicoties saņemtajai Štiglica skolas stipendijai, izglītību papildinājis Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. Atgriežoties Krievijā, Rihards Zariņš sāk darbu Valstspapīru spiestuvē Pēterburgā, kur ar ievērojamiem panākumiem strādā 20 gadus. Pēterburgas posmā uzplauka arī Riharda Zariņa talants grafikas jomā. Šajā laikā top oforta cikls "Ko Latvijas meži šalc". 1919. gadā mākslinieks atgriežas Latvijā, kur izveidoja un līdz 1933. gadam vadīja Latvijas Valstspapīru spiestuvi. Zariņš ir zīmējis metus lielākajai daļai Latvijas Republikas papīra naudaszīmju, tāpat mākslinieks ir metālnaudas autors, par izcilāko uzskatāms 5 latu sudraba monētas dizains. Monēta kļuva par savdabīgu neatkarīgās Latvijas simbolu, akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārdiem runājot, "Riharda Zariņa pieclatnieks ir mūsu monētu pasaules himna".

No 1921. gada līdz 1936. gadam Rihards Zariņš Mākslas akadēmijā vadīja Grafikas meistardarbnīcu.

Par savu lielāko veikumu mākslinieks pats atzina "Latvju rakstus", izdevumu, kam latviešu etnogrāfiskos materiālus viņš bija vācis jau kopš studiju gadiem. No 1926. līdz 1934. gadam Zariņš Mākslas akadēmijā lasīja latviešu ornamenta un etnogrāfijas kursu.

Apjoms: 144 lpp. Cena "Neputna" galerijā: 9 eiro.

Sērija "Latvijas mākslas klasika" ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Katras grāmatas beigās atradīsiet arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības.

Sērijā jau iznākušas grāmatas par Aleksandru Beļcovu, Borisu Bērziņu, Līviju Endzelīnu, Voldemāru Irbi, Jāni Liepiņu, Rūdolfu Pērli, Vilhelmu Purvīti, Kārli Padegu, Jani Rozentālu, Jāni Robertu Tillbergu, Konrādu Ubānu, Teodoru Ūderu, Johanu Valteru, Sigismundu Vidbergu.

Grāmatas var iegādāties "Neputna" galerijā, Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī interneta veikalā www.neputns.lv.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2015. gada 15. maijā, plkst. 6:05

    Gundega Šmite: Sotto voce*

    Anna gulēja plaši atvērtām acīm lielā gultā, zilos palagos, kas krita pār viņu nedaudz ieburzītiem lokiem un svaigi smaržoja... sssš sssš ssšŠ sssš ... pēc pļavas zāles, gaisa un ūdens... ezera ūdens

  • 2013. gada 7. novembrī, plkst. 2:11

    Edvards Hiršs: Veltījums dzejai (1)

    Zinu, esmu tērējis pārāk daudz laika, cildinādams tavu kailo ķermeni svešiniekiem un tenkodams par mīļākajiem, kurus tu nodevi. Esmu tev slepus sekojis tālās pilsētās un redzējis vērienu katrā kustībā, izlikdamies, ka spēju tevi aprakstīt.

  • 2016. gada 17. novembrī, plkst. 5:58

    Gundega Šmite: Scherzando, ma non troppo*

    Pastāvīgā kabatas naudas trūkuma aizkaitināts, K uzbruka kādam pirmklasniekam netālajā bērnu mūzikas skolas pagalmā un pūlējās viņam no rokām izraut vijolīti. Lombardā par tādu var dabūt piķi.

  • 2016. gada 18. martā, plkst. 5:50

    Māra Zālīte: Mamma un Tētis kūrortā (4)

    Reiz, un tas bija pavisam nesen, Mamma un Tētis sajutās tik gauži piekusuši, ka nolēma – jābrauc uz kūrortu atpūsties. Kūrorts ir tāda vieta uz pasaules, kur visi atpūšas.

  • 2013. gada 27. septembrī, plkst. 7:09

    Ieva Viese-Vigula: Siena (15)

    Plauksta, celis, auss, gaiši un tumši mati, dažas ģenitāliju iezīmes – bija skaidrs, ka te sākotnēji patiesi ir bijuši divi ķermeņi, ko lēnām, bet ar neapbruņotu aci saskatāmā tempā sevī uzsūca siena.



Kultūras Ministrija
vkkf