Janīna Kursīte: Zīmju valoda: latviešu žesti

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā iznākusi literatūrzinātnieces prof. Janīnas Kursītes grāmata "Zīmju valoda: latviešu žesti", kurā, balstoties uz folkloras, daiļliteratūras, memuāru un mūsdienu interviju avotiem, detalizēti aplūkota latviešu neverbālā jeb žestu valoda. Atsevišķa grāmatas nodaļa veltīta Latvijas politiķu žestu valodai.

Grāmatas autore Janīna Kursīte skaidro: "Žesti – īsi vai gari aprakstīti – ir gan latviešu folkloras tekstos, daiļliteratūrā, gan dokumentārajā literatūrā. Tomēr lielākoties tā ir jau vēsture, ko var raksturot ar vārdiem "tā reiz bija". Vienlaikus, rakstot šo grāmatu, gribējās sasaistīt pagātni ar tagadni, sniedzot priekšstatu, kā tas ir mūsdienās. Te noderēja gan personiskie vērojumi, gan fotogrāfiska ķermeņa valodas izpausmju fiksēšana vairāku gadu garumā. Taču ar to vien nebija pietiekami. Apbrīnojami atsaucīgi bija ekspedīcijās un citos izziņas braucienos sastaptie vai tīmeklī, arī telefoniski uzrunātie latvieši gan Latvijas novados, gan ārpus tās (Īrijā, ASV, Turcijā u. c.), kā arī Latviju labi iepazinušie cittautieši (somi, japāņi, lietuvieši, arābi), par ko viņiem visiem esmu ļoti pateicīga."

Somi ir pamanījuši, ka latvietis, stūrējot mašīnu, ne tikai sarunājas, bet ik pa laikam paskatās uz blakussēdētāju, sarunā labprāt iesaistot arī rokas. Gan somi, gan turki ir pārsteigti, ka latvieši bieži skatoties viens otram acīs. Arābi ievērojuši, ka latvieši mēdz staigāt ar drūmu sejas izteiksmi – laikam tāpēc, ka "Latvijā bieži tumšs". Lietuviešu skatījumā latvieši izvairās no apskaušanās un bučošanās publiski. Braucot sabiedriskajā transportā, latvieši cenšas iekārtoties tā, ka blakusvieta paliek brīva. Pārlieku fizisku tuvošanos otram – nepazīstamam vai mazpazīstamam cilvēkam – latvietis uzskata par uzbāšanos. Kāda ir latviešu ķermeņa valoda tās izpausmēs, kādi žesti tiek lietoti un ko tie nozīmē – par to ir šī grāmata.

Janīnas Kursītes "Zīmju valoda: latviešu žesti" ir pirmā grāmata LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas sērijā "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Šobrīd sagatavošanā Silvijas Radzobes "Kosmopolītu lieta un A. Čaks", kā arī Ievas Kalniņas "Latviešu vēsturiskais romāns: pagātne un tagadne".

Janīna Kursīte ir LU profesore, autore grāmatām par latviešu folkloru, literatūru un valodu. Kopš 1999. gada kopā ar studentiem veic lauka pētījumus folkloras ekspedīcijās Latvijas novados, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, Polijā, Vācijā, arī pie ārzemju latviešiem u.c., meklējot baltu tradicionālās kultūras liecības.

Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Iesakām

  • 2014. gada 13. jūnijā, plkst. 6:06

    Guntis Kursišs: Piekopju cinismu (4)

    Patīk intīmi uzlūkot svešus cilvēkus, tos, kuriem acis kā spuldzītes, spožas un izdeg. tiem, kuriem ar skrūvgriezi uzgriežamais mugurkauls, mati kā lietus – caur tiem grūti redzēt.

  • 2012. gada 5. decembrī, plkst. 6:57

    Dace Šteinberga: Divpadsmit kraukļi (24)

    Istabas vidū uz gara ozolkoka galda pretī vienādām gaļas bļodām sēdēja divpadsmit vienādi kraukļi. Satvēra gaļas gabalu knābī, pameta gaisā, atvēra knābi platāk un norija.

  • 2013. gada 5. jūlijā, plkst. 8:07

    Arvis Viguls: Es zaudēšu (24)

    Un kādēļ vakarā, kad aukla pagalmā paliek tukša, man jādomā – cik kreklu es nonēsāšu, cik zeķu un bikšu, cik kurpju noplēsīšu, līdz pienāks arī mana pēdējā veļas diena, kad mani noģērbs un nomazgās, un noguldīs smagā koka skapī?

  • 2015. gada 18. decembrī, plkst. 6:28

    Anna Dzintare: Klusums bez tevis (1)

    Pie galdiņiem sēž cilvēki kā vientuļie vilki katrs gaida savu pilnmēnesi kas uzausīs glāzē kad tā būs tukša

  • 2013. gada 22. februārī, plkst. 8:02

    Jana Egle: Bet miers ar tevi mīļā (8)

    Naktīs kad tevis nav blakus viņa kā zaķis nedroši iemieg atvērtiem plakstiem acis kalst un smaragda zibšņi no nevienādajām zīlītēm tukšas istabas pelēkzaļos nospiedumus uz tīklenes atstāj