Janīna Kursīte: Zīmju valoda: latviešu žesti

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā iznākusi literatūrzinātnieces prof. Janīnas Kursītes grāmata "Zīmju valoda: latviešu žesti", kurā, balstoties uz folkloras, daiļliteratūras, memuāru un mūsdienu interviju avotiem, detalizēti aplūkota latviešu neverbālā jeb žestu valoda. Atsevišķa grāmatas nodaļa veltīta Latvijas politiķu žestu valodai.

Grāmatas autore Janīna Kursīte skaidro: "Žesti – īsi vai gari aprakstīti – ir gan latviešu folkloras tekstos, daiļliteratūrā, gan dokumentārajā literatūrā. Tomēr lielākoties tā ir jau vēsture, ko var raksturot ar vārdiem "tā reiz bija". Vienlaikus, rakstot šo grāmatu, gribējās sasaistīt pagātni ar tagadni, sniedzot priekšstatu, kā tas ir mūsdienās. Te noderēja gan personiskie vērojumi, gan fotogrāfiska ķermeņa valodas izpausmju fiksēšana vairāku gadu garumā. Taču ar to vien nebija pietiekami. Apbrīnojami atsaucīgi bija ekspedīcijās un citos izziņas braucienos sastaptie vai tīmeklī, arī telefoniski uzrunātie latvieši gan Latvijas novados, gan ārpus tās (Īrijā, ASV, Turcijā u. c.), kā arī Latviju labi iepazinušie cittautieši (somi, japāņi, lietuvieši, arābi), par ko viņiem visiem esmu ļoti pateicīga."

Somi ir pamanījuši, ka latvietis, stūrējot mašīnu, ne tikai sarunājas, bet ik pa laikam paskatās uz blakussēdētāju, sarunā labprāt iesaistot arī rokas. Gan somi, gan turki ir pārsteigti, ka latvieši bieži skatoties viens otram acīs. Arābi ievērojuši, ka latvieši mēdz staigāt ar drūmu sejas izteiksmi – laikam tāpēc, ka "Latvijā bieži tumšs". Lietuviešu skatījumā latvieši izvairās no apskaušanās un bučošanās publiski. Braucot sabiedriskajā transportā, latvieši cenšas iekārtoties tā, ka blakusvieta paliek brīva. Pārlieku fizisku tuvošanos otram – nepazīstamam vai mazpazīstamam cilvēkam – latvietis uzskata par uzbāšanos. Kāda ir latviešu ķermeņa valoda tās izpausmēs, kādi žesti tiek lietoti un ko tie nozīmē – par to ir šī grāmata.

Janīnas Kursītes "Zīmju valoda: latviešu žesti" ir pirmā grāmata LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas sērijā "Latvijas gadu gredzeni literatūrā". Šobrīd sagatavošanā Silvijas Radzobes "Kosmopolītu lieta un A. Čaks", kā arī Ievas Kalniņas "Latviešu vēsturiskais romāns: pagātne un tagadne".

Janīna Kursīte ir LU profesore, autore grāmatām par latviešu folkloru, literatūru un valodu. Kopš 1999. gada kopā ar studentiem veic lauka pētījumus folkloras ekspedīcijās Latvijas novados, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, Polijā, Vācijā, arī pie ārzemju latviešiem u.c., meklējot baltu tradicionālās kultūras liecības.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2014. gada 17. oktobrī, plkst. 6:10

    Sandra Vensko: Stikla starpstacija

    aiziet garām sieviete pa blakussliedēm baltiem cimdiem ādas zābakos lūpās cigarete no sulas sarkanuma aizdegta īd pārmija nozūd paralēlē citā vilciens stikla matiem plīvojot

  • 2012. gada 2. martā, plkst. 9:03

    Ivars Šteinbergs: Dzejoļi (22)

    kad logs sasitīs plaukstas, tu aizmigsi. tikmēr debesis sabiezēs melnas. kā magnēts. un šonakt attālināsies, liekot tevi beidzot mierā.

  • 2014. gada 8. augustā, plkst. 6:08

    Elvīra Bloma: Sieviete parastā (5)

    Es sieviete parastā, man jādzer, tikai kur dabūt naudu, lūk, redzat, kā maza alga glābj manas aknas, lūk, redzat, es ēdu tikai saknes, lūk, redzat, sieviete parastā nevar cigaretes atļauties, viņa reibst un pārtiek no gaisa.

  • 2013. gada 5. aprīlī, plkst. 7:04

    Anita Mileika: Mājās es nerakstu dzeju (11)

    mūsu lūpu kaktiņos kalsns nogurums un rūgtums pārvētīsies radioaktīvā smaidā un pēkšņi silta svaiga saindēta maize no tavām gliemežvāku plaukstām kā putnu kāsis no tālām svešām zemēm izslīdēs tava saldā apjomīgā mute tik ilgi gaidītā

  • 2015. gada 27. jūnijā, plkst. 6:06

    Jānis Tomašs: atver prātu līdz kliņķim

    skolas laikā man nepatika skriešana ne acu galā nevarēju ciest riņķot pa stadiona orbītu kā krītoša komēta tu tikai nepārproti mani es nebiju vājš



Kultūras Ministrija
vkkf