Vizma Belševica: Tās dullās Paulīnes dēļ

Apgādā "Zvaigzne ABC" iznācis rakstnieces Vizmas Belševicas stāstu krājums "Tās dullās Paulīnes dēļ".

""Tu saki? Cik tev pašai to matu, ja man trīs? Četri, vai? Mēs nopirksim parūkas. Baltas un sprogainas. Un rokās baltus cimdus." Leģendārais sauciens "Tu saki?" daudziem lasītājiem droši vien skan Lilitas Bērziņas balsī, kas iespiedusies atmiņā no Vijas Beinertes filmas "Tās dullās Paulīnes dēļ". Vizma Belševica stāstā par Paulīni – sirmgalvi, kā mūsdienās varētu sacīt, "ar vīziju" – sasmīdina ikvienu mazliet melna humora cienītāju ar trāpīgas ironijas piesātinātu komismu. Stāstu krājuma varones – gan dullā Paulīne ("Tās dullās Paulīnes dēļ"), gan šiverīgā Burbeķīša ("Burbeķīša"), gan apsviedīgā Marta ("Nelaime mājās"), gan citas – spēj atrast veidu, kā nemanot likt pasmieties par it kā visnotaļ nopietnām sadzīves situācijām. Ja savulaik bērnībā šķita, ka Vizmas proza aprobežojas ar "Billi" jeb stāstu par laiku, "kad vecāmāte bija maziņa", tad šobrīd jāsaka, ka priekšstats nekādi nebūtu pilnīgs bez stāstu krājumiņa, kas laiku pa laikam tiek izņemts no plaukta pārlasīšanai. Jaunajā izdevumā Paulīne atkal, māsas vārdiem sakot, "pucējas uz velna paraušanu" un ir gatava satikties gan ar tiem lasītājiem, kas viņu jau pazīst, gan arī tiem, kas vēl tikai iepazīs." Ieva Elsberga, Vizmas Belševicas mazmeita.

Parakstīties uz Satori jaunumiem

Iesakām

  • 2015. gada 30. janvārī, plkst. 6:01

    E. F. Kuks: Polipropilepifānijas (2)

    Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks, Grēki steidz prom, un man šķiet, ka es smiešos, Jo bez grēkiem es jūtos, kā darbs jūtas piecos, Grēks sienas nost, un es kļūstu jo smagāks.

  • 2016. gada 25. novembrī, plkst. 5:51

    Iveta Rezauska: Akrostihs Latvijai. No A līdz Z (1)

    radošā rakstainā rosinošā romantiskā rakstošā rāmā rimtinātā rātā skaistā saulainā sirsnīgā suminātā skaustā skubinātā sportiskā sāpinātā spundētā stiprā sirmā sarkanbaltsarkanā

  • 2016. gada 4. novembrī, plkst. 7:28

    Jānis Elsbergs: Otrā cēliena beigas (4)

    ar Dievu, dzimtene,
    es neesmu tavs dēls,
    vien iereibis
    un apsāpējies tēls.

  • 2014. gada 15. septembrī, plkst. 6:09

    Petrs Borkovecs: Ainavā iejūgtā mirdzošā upe

    Kliedz svilpe. Nodreb lampas. Tumsa. Logos kā veci, iedzelteni foto mūsu sejas. Klēpjos tiek iedalītas kārtis, ausīs kādai dāmai spīd auskari kā divas jašmas krēpas.

  • 2014. gada 11. aprīlī, plkst. 7:04

    Ilmārs Šlāpins: Nepareizie dzīvesstāsti (6)

    Ādolfs grūbu putru neieredzēja vairāk par visu pasaulē, tāpēc centās to nobīdīt nost no šķīvja un paslēpt zem galdauta. Mamma to vienmēr pamanīja un dusmojās: "Āfrikā bērni mirst badā, bet tu te ņergājies kā tāds!"



Kultūras Ministrija
vkkf