Loids Džounss : Misters Fips

Dienas Grāmata

Image

Loids Džounss (Lloid Jones) ir viens no nozīmīgākajiem Jaunzēlandiešu mūsdienu rakstniekiem.
Par savu septīto grāmatu — romānu Mister Fip (2006) autors 2007. gadā saņēmis Commonwealth Writer’s balvu. 
No angļu valodas tulkojusi Anna Rutmane.

“Nevar izlikties, ka lasi grāmatu. Acis tevi nodod. Tāpat kā tava elpa. Cilvēks, nonācis grāmatas varā, vienkārši aizmirst elpot.” 

Bugenvila (viena no Zālamana salām, Jaungvineja), 20.gs. 80.gadi. Pasaules varenie kārtējo reizi cenšas “pārkārtot” iezemiešu dzīvi pēc saviem ieskatiem. Kad virs salas jau pastāvīgi patrulē armiju helikopteri un arvien regulārāk uzrodas kareivju bandas, tropu salā Bugenvilā ir palicis vairs tikai viens baltais — misters Votss. Bērni viņu dēvē par Plataci. Salā vairs nav neviena, kas pasniegtu bērniem stundas, un misters Votss aizsāk neparastāko skološanu, kādu var iedomāties, — viņš lasa bērniem grāmatu “Lielās cerības”, ko sarakstījis “viņa draugs misters Dikenss”.

Drīz vien Dikensa varonis Fips mazās Matildas acīs ir kļuvis par īstu cilvēku un aizsākas viņas mūža nozīmīgākā draudzība. Taču Matilda nav vienīgā, kas noticējusi Fipam. Un nemieru pilnajā salā iztēlei var būt bīstamas sekas.

“Lielās cerības” maina Matildu, nostiprinot viņā morāles izjūtu, taču apkaime, kurā grāmata tiek lasīta, maina paša teksta saturu. Nonācis aci pret aci ar valdības karavīriem un dumpiniekiem, misters Votss, stāstīdams par misteru Fipu, kļūst par “pēdējo dienu” Šeherazādi. [..] Džounsa nesatricināmā ticība, ka grāmata spēj ne vien radīt pārmaiņas, bet arī sniegt mierinājumu, ir šī neparastā romāna galvenā vērtība.

Guardian

Bugenvilas atspoguļojums un apraksts par to, kā baltie cilvēki neiedomājamos veidos ietekmējuši iezemiešu dzīvi, pārliecina — lāgiem aizmirstas, ka lasi romānu, nevis personiskas atmiņas.

Globe&Mail

Dienas citāts

    Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais.  Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lieais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neļaut sevi pieķert zādzībā.

    Garlībs Merķelis "Latvieši", 1796


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem