Notikums
11
Okt
18:00

Seminārs-diskusija "Kas ir ortodoksālais marksisms?"

Komentē
0
Atgādināt

Ceturtdien, 11. oktobrī, plkst. 18:00 grāmatnīcā-bārā "Bolderāja" Rīgas Stradiņa universitātes lektora Normunda Kozlova vadīts seminārs-diskusija "Kas ir ortodoksālais marksisms?" Ieeja bez maksas.

Semināta pieteikumā rakstīts: "Runājot par metodi- ortodoksālā marksisma doktrīna (piem. D.Lukāčs), atšķirībā no tā postmodernām variācijām (F.Džeimisons, Ž.Bodrijārs), uzsverot brīvības no ekonomiskā spiediena izraisītās nepieciešamības nozīmi nepāriet pie rotaļīgās atbrīvošanās arī no jēgas (kas, šajā gadījumā, ir pašpietiekama kolektīvas solidaritātes radīta identitāte nevis tikai ārēji referenciāla nolieguma forma attiecībā pret buržuāzisko meinstrīmu kā kontr-kultūras gadījumā)- tādējādi paliekot teleoloģiskos "apgaismības projekta"(J.Hābermāss) rāmjos: "Pats par sevi saprotams, ka jebkāda īstenības izziņa izriet no faktiem. Jautājums vien tajā, kāds dzīves dotums un kādā metodoloģiskā sasaistē ir pelnījis to, lai taptu ņemts vērā izziņai nozīmīga fakta kvalitātē. Aprobežotais empīrisms, protams, apstrīd, ka fakti vispār sākotnēji top par faktiem tikai pēc tādas metodoloģiskas apstrādes, kura tiek veikta atšķirīgi atkarībā no izziņas mērķa. Tas tic, ka spēs atrast katrā dotumā, katrā statistiskā rādījumā, katrā ekonomiskās dzīves factum brutum svarīgu tam faktu. Pie tam tas neņem vērā, ka pats vienkāršākais uzskaitījums, visvienkāršākā "faktu" virknēšana bez kādiem komentāriem jau ir "interpretācija": pat šajā gadījumā fakti tiek aptverti izejot no kādas teorijas, kādas metodes, tie tiek izņemti no tās dzīvīgās sasaistes, kurā sākotnēji ir atradušies, un tiek ienesti teorētiskā sasaistē. Izglītotākie oportūnisti, neraugoties uz viņu instinktīvo un dziļo riebumu pret teoriju, to necik neapstrīd. Taču viņi atsaucas uz dabaszinātņu metodi, uz to veidu, kādā šajās zinātnēs ar novērojuma, abstrahēšanās, eksperimenta utt. palīdzību tiek izpētīti "tīrie" fakti un tiek atklātas to savstarpējās sasaistes. Un viņi pretstata dialektiskās metodes varmācīgajām konstrukcijām šādu izziņas ideālu.

Šī metode sākumā šķiet uzpērkoša kā sekas tam, ka pašai kapitālistiskai attīstībai piemīt tendence tādas sabiedrības struktūras radīšanai, kas visnotaļ un visnotaļ atbilst tādiem izskatīšanas veidiem. Taču, lai nenonāktu tādā veidā producētas sabiedriskās šķietamības ietekmē, lai aiz šīs šķietamības iespētu saredzēt būtību, mums tieši šeit jau un tieši tāpēc nepieciešama ir dialektiskā metode. Jo taču dabas zinātņu "tīrie" fakti iznāk gaismā, kad dzīves kaut kādas parādības patiesi vai domās tiek novietotas vidē, kurā to likumsakarības var tapt izpētītas bez traucējumiem no citu parādību puses. Šis process vēl padziļinās ar to, ka parādības pielīdzinās savai tīri kvantitatīvai, skaitliskai un skaitlisku savstarpēju attiecību izteiksmes būtībai. Tikai oportūnisti visu laiku palaiž garām skatam to, ka kapitālisma būtība tieši tajā slēpjas, lai producētu parādības tādā veidā. Markss apskatot darbu visnotaļ pārliecinoši apraksta tamlīdzīgu "abstrakcijas procesu" dzīvē, taču viņš nepiemirst tik pat pārliecinoši uzstāt, ka runa šeit iet par vēsturisku kapitālistiskās sabiedrības īpatnību."

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0