Reps un zelta piecnieks

Gribēju komentēt šo ierakstu, kad tas tikko tika publicēts, taču nebiju noklausījies visus albumus, tāpēc nevarēju komentēt. Ar visiem taustekļiem piekrītu tam, ka "Balzams" ir pāris līmeņus virs pārējā, un ne tikai šogad. Jāpiebilst, ka esmu apkaunojoši maz iegrimis LVHH scēnā un tagad šo kļūdu cenšos labot. Manas īsās pārdomas par albumiem:

Balzams – Es atceros, kā ar savu draugu, kurš man šad tad atsūta kaut ko no LVHH scēnas runāju, un viņš man ieteica Balzamu un es aizņemtībā to saglabāju kā piezīmi un divas nedēļas nenoklausījos. Kaut kad gāju uz skolas radio, un pa ceļam uzliku. Beigu beigās es savu pastaigu izvilku mazliet garāku, lai visu noklausītos vienā rāvienā. Es biju starā un pats stulbākais ir tas, ka šis albums ir tik labs, ka par to ir grūti daudz pateikt. Man kā cilvēkam, kas taisa bītus, ir prieks, ka albums satur gan oldschoolu, gan newschoolu. Prieks, ka ir gan personīgāki gabali, gan konceptu dziesmas. Šis ir tas, kas notiek, kad talants un kaut kas svarīgs, ko pateikt, saskaras ar smagu, smagu darbu. Top dziesma: Zāles

Mesa – Es mīlu popmūziku un, lasot rakstu, viebos pie autora nievām par sterilu mūziku, ko nevar saukt par repu. Implicētā hierarhija, kurā popreps ir kas zemāks, besī ārā. Un tomēr jāpiekrīt, ka kaut kas līdz galam mani neaizsniedz. Manuprāt, albuma augstākajos punktos tas izdara to, kam popmūzika domāta – iegrimst visiem labi pazīstamās bāzes emocijās, un tad ļauj par tām jūsmot. Tas ir tas, kas atšķir labu popu no fillera, kuru var izlaist. Tas ir šī albuma klupšanas akmens – "Durvis vaļā" un "Divas pasaules" es reāli ticu, jo tur klišejas ir tā pop-blieziena, bet tad, kad "Maskas" cenšas izdarīt ko vairāk, tad man neko īsti nedod tas, ka dzīve ir teātris. Taisnība arī, ka varētu būt lipīgāk. Top dziesma: Durvis vaļā

Edavārdi – Man albuma sākums ne pārāk patika. Varbūt tas tāpēc, ka esmu prasīgāks pret latviešu repu, man daudzi Eda pančlaini šķiet hit-or-miss, un brīžiem pārāk pamācoši. Tas nenozīmē, ka pirmā albuma puse ir slikta, bet laikam jau tas, ka pirms visiem pārējiem albumiem biju noklausījies Balzamu mani izlutināja, un man bija grūti šo to novērtēt. Tā nu ar savu patīk-nepatīk tiku līdz "Viss ir sarežģīti", sākot ar ko man patiešām patika visas dziesmas. Ja daļa repa pievilcīguma ir autentiskumā un ticamībā, ko autors nepiešķir "Mesa" albumam, tad albuma vidū es Edavārdiem vienkārši beidzot noticēju un ļāvos tam, ka, jā, reperis kā arhetips ir šī spēcīgā autoritāte, pēc kuras tiecamies. Top dziesma: Būtu Brīvs

Viņa – Atceros, ka tad, kad iznāca pirmā Viņas dziesma, man patiešām nepatika. "Kas tas vispār ir?" Domāju, ka šis EP pierāda, ka es esmu kļūdījies. Šis ir reps interneta laikmetam, stilu un pieeju jaukums labajā ziņā. Manuprāt, Viņai ir laba gaume bītos un ambiciozas ieceres – dziesmas trīs minūtēs iekļauj pārsteidzoši daudz satura un arī muzikālo izmaiņu. Šai ziņā albums, manuprāt, ir veiksmīgāks popreps 2017. gadam nekā Mesas albums. Diemžēl un par laimi šķiet, ka paši teksti ir albuma vājākais punkts – bieži atskaņas šķiet pievilktas, un gluži vienkārši domāju, ka varētu labāk. Uz to arī ceru – ticu, ka būs aizvien labāk, un aptuveni varu saprast, kas ir tā skaņa, tas vaibs, ko Viņa cenšas noķert. Top dziesma: Dzēšgumija

Ozols & Tehnikums –