Runājot skaidru valodu (3. daļa)

2006. gada 3. jūlijā, plkst. 16:32

komentāri (48)

• pēdējais rakstītājs 15.07.06 18:12

  ...vienīgais kā patiesi uz to būtu jāskatās ir ticība, jo bez šīs mums nekā cita arī nav. Nu tad liekam punktu. Jo es par ticību runāt nevēlos - uzskatu to par kruķiem, kas nepieciešami garīgiem invalīdiem, lai cīnītos ar bezpalīdzības un personiskās niecības sajūtu (sk. Freida kopoto rakstu 21. sējumu). Par nacionālo ideju - otra tēma, par ko es atsakos runāt, jo XXI. gs. man tā vienkārši vairs nešķiet būtiska. Tev vajadzēja piedzimt vācijā kādus gadiņus 80 atpakaļ, kad šī ideja bija ļoti populāra. Viss. Punkts.

• ēēē 15.07.06 18:58

  pēdējais rakstītājs mēģina savu retoriku uzdot par zināšanām un sapratni. Smiekli nāk. Patiešām - viss un punkts. Un uz redzēšanos.

• janis 16.07.06 13:05

  kolidz lietas klust interesantas visi pieliek punktu. Miiljais pedejais rakstitaj, ari TU tici , tikai tas shoreiz esi tu pats, kam tu tici, vai kaut kas ko tu dari ..tā jau nu vairs nav ne mana ne mūsu problema vai uzstadijums. Starp citu apzinoties šīs bezpalidzibas un niecibas sajūtas cilvēki parasti ar tām necīnās bet valda pār tām. Tas tā no elementārās psiholoģijas. Kruķi ir mums visiem, jo esam atbrīvoti? no baiļu pilnās instinktīvās programmas, kas tad nu darbina dzivnieku pasauli. Un vēl. Freids jau nu ir tikpat novecoojis, kā nacionalā ideja. Atmet freida kruķus. Nacionālā ideja , patiesi , musu paaudzei ir tukšs vārds, arī man. Bet, lai korekti palūkotos, piemēram uz kritikas norisēm, piemēram r-eiropā, šo aspekti NEDRĪKST ignorēt. Tie kritiķi, kas būtu ar kādu svaigāku elpu vēl īsti nav savos brieduma gados un ir grūto tos vēl novaktēt un ir jābūt dziļi mākslas iekšienē lai par tādiem uzzinātu, vai arī jāizlasa viss jaunākais - neiespejami. Ja kādam ir kas svaigs šajā sakarā, tad lūdzu dalīties. Un vēl. Freids jau nu ir tikpat novecoojis, kā nacionalā ideja. Atmet freida kruķus.

• janis 16.07.06 13:14

  Precizējot. Ir atseviški kritiķi, arī manis minētie, kuri gan respektē šo nacionāllo/reģionālo aspektu tajā pat laikā tomēr visai koretki un poetiski spēj to arī ignorēt. Savukārt atsevišķos reģionos pastāv ļoti izteikta vietējās skolas-u īpaša kritikas uzmanība ( loģiski:---) ). Tātad Par globalizāciju un "absolūtām vērtībām" un intelektuāli absolūtām kritiķu pieejām runāt vēl ir savus 50 100 gadus par agru. Man domāt, ka nekas tāds nenotiks. Drīzāk izkristalizēsies augšminēto subkultūru pieredžu akcentēšana un norobežošanās. Radīsies jaunas grupas...

• 16.07.06 15:48

  jou

• 24.07.06 16:18

  oi jee

• 12.02.08 8:56

• Pēteris Karlovs 29.06.09 16:26

  Es nepiekrītu, ka māksla nav vajadzīga, jo kas tad aizpildīs tukšumu
  ap cilvēci, ko rada zinātne, ja ne māksla.
  Un domāju, ka māksla ar laiku nomainīs arī reliģiju (jas).

• 1-20
• 21-40
• 41-60

Piedalies diskusijā: