Kad gulbis gaisā paceļas ar vienu spārnu vēzienu,
Un baznīctornī pulkstenis ar zvaniem noslēdz svētdienu,
Un kalendāram tā kā rudens kokam nokrīt lapiņa,
Un rūķīši lej asaras uz Sniegbaltītes kapiņa,
Kā juvelieris zeltu Kungs uz zoba provē laikmetu,
Un Brodska poētisko liecību par to es aizmetu,
Jo tā ir laikmetīga tik ar krāšņo vārsmu datumu,
Bet tajās laiks uz priekšu iet ar ormaņratu ātrumu.
Un liekas, ne no sava vīra, bet no baisā Nerona
Pils izskrienot, ar lietussargu stāv Kareņina uz perona,
Bet Tolstojs neizsauca Ātrās palīdzības brigādi,
Jo ļoti aizņemts bija, aprakstīdams Bonaparta izjādi
To, kurā viņa zirgs pa kurmju rakumiem kā arumu
Trauc pretī diližansam, kas ved Puškinu uz Azrumu.
Vai mākslā „bija”, „ir” un „būs” – viens punkts uz laika vektora,
Kā tēli mūsu galvās vienādi ir Hams ar Hektoru.
Un lietu pasaulē no datora līdz dāmu vēdekļiem
Vis pareizāki uzskati par cilvēkiem ir sēdekļiem!
10.07.2008.
Kad gulbis gaisā paceļas ar vienu spārnu vēzienu,
Un baznīctornī pulkstenis ar zvaniem noslēdz svētdienu,
Un kalendāram tā kā kokam rudenī krīt lapiņa,
Un rūķīši lej asaras uz Sniegbaltītes kapiņa,
Kā juvelieris zeltu Kungs uz zoba provē laikmetu,
Un Brodska liecību par to es projām aizmetu,
Jo tā ir laikmetīga tik ar vārsmojumu datumu,
Bet tajos laiks uz priekšu iet ar diližansa ātrumu.
Un liekas, ne no sava vīra, bet no baisā Nerona
Pils izskrienot, Kareņina kā sāls stabs stāv uz perona,
Bet Tolstojs nesteidz izsaukt Ātrās palīdzības brigādi,
Jo ļoti aizņemts, aprakstīdams Bonaparta izjādi
To, kurā viņa zirgs pa kurmju rakumiem kā arumu
Jāj pretī ekipāžai, kas ved Puškinu uz Azrumu…
Jā, mākslā „bija”, „ir” un „būs” – viens punkts uz laika vektora,
Kā tēli mūsu galvās neatšķiras Hams no Hektora,
Un lietu pasaulē no datoriem līdz dāmu vēdekļiem
Vismaldīgākie uzskati par cilvēkiem ir sēdekļiem!
10.07.2008.
Ta dzejoļa oriģināls izskatās!
jancis 12.09.07 14:14
dala kas komente pasi raksta murgus un tapec skauz ja ir meistari
saharins 10.07.08 7:39
Mazliet par mākslu
Kad gulbis gaisā paceļas ar vienu spārnu vēzienu,
Un baznīctornī pulkstenis ar zvaniem noslēdz svētdienu,
Un kalendāram tā kā rudens kokam nokrīt lapiņa,
Un rūķīši lej asaras uz Sniegbaltītes kapiņa,
Kā juvelieris zeltu Kungs uz zoba provē laikmetu,
Un Brodska poētisko liecību par to es aizmetu,
Jo tā ir laikmetīga tik ar krāšņo vārsmu datumu,
Bet tajās laiks uz priekšu iet ar ormaņratu ātrumu.
Un liekas, ne no sava vīra, bet no baisā Nerona
Pils izskrienot, ar lietussargu stāv Kareņina uz perona,
Bet Tolstojs neizsauca Ātrās palīdzības brigādi,
Jo ļoti aizņemts bija, aprakstīdams Bonaparta izjādi
To, kurā viņa zirgs pa kurmju rakumiem kā arumu
Trauc pretī diližansam, kas ved Puškinu uz Azrumu.
Vai mākslā „bija”, „ir” un „būs” – viens punkts uz laika vektora,
Kā tēli mūsu galvās vienādi ir Hams ar Hektoru.
Un lietu pasaulē no datora līdz dāmu vēdekļiem
Vis pareizāki uzskati par cilvēkiem ir sēdekļiem!
10.07.2008.
saharins 11.07.08 13:35
Mazliet par mākslu
Kad gulbis gaisā paceļas ar vienu spārnu vēzienu,
Un baznīctornī pulkstenis ar zvaniem noslēdz svētdienu,
Un kalendāram tā kā kokam rudenī krīt lapiņa,
Un rūķīši lej asaras uz Sniegbaltītes kapiņa,
Kā juvelieris zeltu Kungs uz zoba provē laikmetu,
Un Brodska liecību par to es projām aizmetu,
Jo tā ir laikmetīga tik ar vārsmojumu datumu,
Bet tajos laiks uz priekšu iet ar diližansa ātrumu.
Un liekas, ne no sava vīra, bet no baisā Nerona
Pils izskrienot, Kareņina kā sāls stabs stāv uz perona,
Bet Tolstojs nesteidz izsaukt Ātrās palīdzības brigādi,
Jo ļoti aizņemts, aprakstīdams Bonaparta izjādi
To, kurā viņa zirgs pa kurmju rakumiem kā arumu
Jāj pretī ekipāžai, kas ved Puškinu uz Azrumu…
Jā, mākslā „bija”, „ir” un „būs” – viens punkts uz laika vektora,
Kā tēli mūsu galvās neatšķiras Hams no Hektora,
Un lietu pasaulē no datoriem līdz dāmu vēdekļiem
Vismaldīgākie uzskati par cilvēkiem ir sēdekļiem!
10.07.2008.
Ta dzejoļa oriģināls izskatās!
untranslated > saharins 03.01.11 20:39
Labais! :)