Haralds Matulis: Kas ir maucība?

2004. gada 18. septembrī, plkst. 12:39

komentāri (26)

  • Jānis 29.05.05 19:37

    pola_X, cik viennozīmīgi un truli apgalvojumi, aiz kuriem var aizslēpt jebko un katrā ziņā - nepieļaut patiesības iespēju. Apgalvot, ka stulbums spēj šokēt tikai labilu personību - nu, ko lai saka - līdz tādam apgalvojumam "nado dodumatsja"! Ni, ni, nav tik traki pagaidām. Tas viss ir daudz sarežģītāk. Man domāt, es labāk ticu cilvēkam, kuru konkrētais raksts un tā tēma liekas pretīga, nevis tam, kurš rāmi guļ zaņķī un virpina pseidofilsofiskas domas par to, ka tāda nu reiz esot dzīve. Jo ne jau rupjīga pati par sevi šokē. Šokē tās pretenzija uz mākslu un vēl jo vairāk - uz patiesību, uz "reālo dzīvi". Jo ne jau rupjība ir tas, pret ko jānostājas jebkurā kontekstā. Ni, pret toleranci lietās un jautājumos, kas apšauba cilvēcisko un glorificē jebkuru citu cilvēka (?) izpausmi.

  • Tonis 12.10.05 13:59

    Pisuāram nekad nav bijusi mākslas vērtība, arī tai pirmajā reizē. Tam varbūt bija kāda komunikatīva nozīme, atmodināšanas un salīdzināšanas rosinājuma loma, pasaules izpratnes paplašināšanas patoss, taču tās NAV mākslas kategorijas... Un nostādne - tāda jau tagad tā mode - arī ir amorāla un neauglīga. Pamatprincips visiem sen labi zināms - VAI NU CŪKA DUBĻUS NEATRADĪS?

  • viks 13.11.05 10:32

    es nevēlos lasīt rakstus/darbus,kas pildīti ar šiem vārdiem. nav vajadzības. tomēr uzskatīšu,ka intīms paliek intīms.

  • Liiga 29.08.06 23:09

    Ko mees varam dariit??? Miileet!!! Pasaule labaaka nekljuus...

  • kāds,kuram patīk jāt 27.06.07 12:36

    sekss ir labs

  • kailā 28.03.10 18:48

    Matulis raksta bezjēgā ! Sāku lasīt ar milzīgu interesi - beidzot uzzināšu,kas ir maucība, vai vismaz kādu konkrētu viedokli par izvirzīt[jautājumu, bet nekā. Tikai nervoza karstākartupeļamētāšana. Pirms 10 gadiem sāku strādāt tagadējā darba vietā. Pīzda,bļēdj un dirsa tur ir ikdienišķi komentāri pēc
    nervozas sarunas ar klientu, vai problēmas konstatēšanas. Noskatoties Kolektīvo ledus grāmatas lasīšanu JRT savus bļedj vai mauka jau varu ieskaitīt par akceptējamu ikdienišķu sarunvalodu. Un nevajag izlikties,ka tā nav - tā runā gan mūsu , gan amerikāņu politiķi, gan mūsu , gan nemūsu rakstnieki un mākslinieki.

Piedalies diskusijā:
Komentāru forma

Dienas citāts

    "Galds, krēsls, šķīvis ar augļiem un vijole – kas gan vēl cilvēkam ir vajadzīgs pilnai laimei?"

    Alberts Einšteins


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem