Anete Konste: Plikpauris (8)

  • Naba  

    2017. gada 10. februārī, plkst. 9:58

    Gribu būt lietas kursā par jaunāko latviešu prozā, bet diemžēl tikai ar milzīgām mokām izlasīju šo gabalu līdz beigām. Kādam tiešām tas liekas interesanti? Aizraujoši? Oriģināli?

  • Anda Baklane 1 > Naba  

    2017. gada 10. februārī, plkst. 11:06

    Šis stāsts tika lasīts prozas lasījumos; priekšā lasīšanas pasākumiem ir savi spēles noteikumi, stāsta iedarbība ir cita, ja tas tiek lasīts pie sevis vienatnē. Viena no tipiskām publisko lasījumu tendencēm ir, ka nereti stāsti ir komiski, tuvojoties stand-up žanram.

    Arī šī stāsta gadījumā, domājams, visu izšķir tas, vai sakrīt autora un klausītāja humora izjūta. Man personīgi šis stāsts šķiet diezgan smieklīgs. Patīk, kā tas mēģina uzkonstruēt tādu kā hipsterīgu psiholoģiju. Izklausās drusku bērnišķīgi, bet, no otras puses, kaut kur raksturīgi divām pēdējām paaudzēm - mēs esam bēbji. Bēbji zinātnieki, bēbji Saeimas locekļi.

    Patīk šī stāsta sīkās psihol. nianses - mīmikas, žest, frāzes, pietiekami trāpīgi, emocionāli. Patīk pati stāsta ideja, atrisinājums man bija negaidīts, piešķīra papildu dimensiju tam, kas varēja būt vienkārši situāciju komēdijas pekstiņš.

    Laikam to sapratu tieši šajos prozas lasījumos, ka daļa no tiem latviešu rakstniekiem, kas man pašlaik šķiet sirdij tuvākie, ļoti slikti raksta, bezmaz neprot runāt, bet vienalga, mani vismaz interesē, ko viņi teiks. Citi runā daiļi, bet nav nekādas vēlēšanās klausīties.

  • zīļuks  

    2017. gada 10. februārī, plkst. 13:47

    Pēdējā laikā Satori galīgi vairs netur līmeni. Šeit vairs nav ko lasīt...padomājiet par to!!!

  • dzimmijs13  

    2017. gada 10. februārī, plkst. 19:50

    Ai, nu liekaties mierā, cienījamie komentētāji kritiķi, ir taču labi! Normāls humoristisks stāstiņš... un ja padomā, nemaz ne tik nenopietns. Visām skrūvītēm jābūt vienādām. Arī vizuāli.

  • Dainis Deigelis  

    2017. gada 10. februārī, plkst. 20:31

    Manuprāt feins satīriska humora pilns stāsts. Kāda vaina, ja kādreiz var tā nenopietni par nopietno...

  • Arvis Kolmanis  

    2017. gada 12. februārī, plkst. 12:26

    Literatūrkritiķa pērle: "daļa no tiem latviešu rakstniekiem, kas man pašlaik šķiet sirdij tuvākie, ļoti slikti raksta"

  • Anda Baklane 1  

    2017. gada 15. februārī, plkst. 15:24

    Arvi, toties domā vai nojauš viņi ļoti labi :D

  • Vladis Spāre > Anda Baklāne  

    2017. gada 16. februārī, plkst. 10:26

    Ja Jums tie, kas "ļoti slikti raksta" šķiet "sirdij tuvākie", tad tas parāda, kādā dūkstī ir latviešu literatūras kritika. Viena bēdu ieleja...

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem
Kultūras Ministrija vkkf

Dienas citāts

  • Tas ir reāls murgs – kādu rītu pamosties un saprast, ka tavi klasesbiedri ir tie, kas šobrīd vada valsti.

    Kurts Vonnegūts

Iesakām

  • 2014. gada 7. jūlijā, plkst. 6:07

    Pauls Bankovskis: Pat zaļajai vārnai skaidrs (13)

    Pievērsiet uzmanību, ka neviens no šiem argumentiem – pagrabi, odi, skaistums, meliorācija, velotakas, sēņošana – nav "par mežu". Tie visi ir "par cilvēkiem" un cilvēku iedomātajiem meža "pienākumiem".

  • 2015. gada 22. aprīlī, plkst. 6:04

    Ivars Krasts: Es varu būt kā atbalss

    Jaunajā Rīgas teātrī Māras Ķimeles iestudētajā izrādē "Aspazija. Personīgi" Ivars Krasts tēlo Raini jaunībā. Mēs tikāmies ar Ivaru, lai parunātu par to, kā iespējams saprast Raini, un to, ko aktierim nozīmē dzīvot uz skatuves.

  • 2012. gada 7. novembrī, plkst. 9:11

    Jūlija Dibovska: Rēzus neitrāls (9)

    Izskatās, ka krājuma koncepcijas pamatā ir samērā uzstājīga fanošana par modernismu tā formālajā, virsslāņa līmenī – uz grāmatas vāka kubisma/ekspresionisma pārstāvja Paula Klē darbs "Virves dejotājs".

  • 2015. gada 23. martā, plkst. 6:03

    Māris Zanders: Tu neesi mūsējais

    Mēs neesam pacietīgi – mēs esam inerti, un tas nav tas pats, kas "pacietīgums". Bet, protams, pašiem ērtāk uzskatīt sevi par pacietīgiem...

  • 2016. gada 8. septembrī, plkst. 14:46

    Sigurbjerga Trosta meita: Manas krūtis (1)

    impulsīvi, pierietot piena, pilot, nu vidēji dikti, nu strupi apraujot, izjusti, secīgi, līksmi, mundri, dikti, nu ne tik ātri, nu tīksmi, nu marša tempā

  • 2015. gada 16. oktobrī, plkst. 6:15

    Helga Tormane: Trips

    Ar Loti ir tā, ka tas ir multiplikāciju tēls, arī grāmatas sarakstītas, bērniem ļoti patīk. Lote pati ir tā kā suns, suņu meitene, citi ir kaķi, spāres – visādi dzīvnieki cilvēku drēbēs.

  • 2013. gada 21. jūnijā, plkst. 0:06

    "Satori" aptauja: Izlaiduma dziesmu izlase (1)

    Šajā izšķirošajā brīdī vienmēr ieskanas kāda dziesma – simboliska, banāla, iedvesmojoša vai salkana, citiem vārdiem sakot, izlaiduma pirmais un pēdējais valsis, jaunības himna un jautro entuziastu maršs.

  • 2013. gada 16. maijā, plkst. 7:05

    Valters Sīlis: Dzīve ir fantastiska pieredze (3)

    "Manuprāt, par visām šausmām jābūt informētam. Tev ir pašam izvēle, kā ar to tikt galā. Galu galā - kur mēs novilksim robežu? Bērns nedrīkst zināt, ka notiek karš tajā brīdi, kad tas notiek?"