Ieva Skrebele: Kuram būs lemt par priekamājām? (19)

  • Emīlija Fērija  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 8:42

    Aš tik garu nespēj izlasīt, bet es kā cilvēks no sfairas varu teikt, ka svarīgs ir valsts apmaksāts veselības nodrošinājums.

    Lai dāmas var vismaz reizi mēnesī pārbaudīties par valsts naudu profilaktiski.

  • Arturs Prieditis  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 10:26

    Citāts: "Kā par brīnumu – klusē tikai viena grupa, proti, paši seksuālo pakalpojumu sniedzēji. Teorētiski tieši prostitūtas ir vienīgie cilvēki, kuriem būtu jābūt tiesībām izlemt, kādus likumus viņas vēlas." Tā var teikt tikai pilnīgs idiots un sociālais nelietis, kas neko nesajēdz no sabiedribas tikumības formēšanas mehānismiem. Satori.lv atkal ir palaidis deģenerāta murgojumu.

  • Janis Freimanis  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 12:33

    āmen!

  • LL > Arturs Priedītis  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 13:46

    Sociāla nelieša-deģenerāta murgojums man savukārt šķiet frāze "sabiedrības tikumības formēšanas mehānisms".

  • dzimmijs13  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 14:24

    Jā, abstrahējoties no "Latvijā jāievieš Jaunzēlandes modelis", jo nav nekādas jēgas steigā formulēt viedokli - reizēm nākas aizdomāties, kāpēc ielas meitas, vai prostitūtas darbu uztveram ar nicinājumu, savukārt izlūka, vai spiega darbu atkal esam romantizējuši bezmaz vai kā "cēli bruņniecisku". Mūsu uztvere.

  • prosperity  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 14:28

    Nav vairs nozīmes vai tie ir NA vai Baznīca, vai modernie feministi, vai vēl kāds, moralizēšana un aizliegšana ir gandrīz katram mīļākā metode. Un prostitūcijā beidzot vienu puritānisms saticies ar otru frigiditāti.

  • Arturs Prieditis > LL u.c.  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 15:08

    Kā tas pieņemts latviešu viepļu populācijā, stulbuma un lamāšanās autors anonīms. Grūti saprast, kāpēc latviešu mēsli ir tik gļēvi? Par latviešu deģenerātiem var runāt arī savā vārdā, neslēpjoties krūmos ar piečurātām biksēm. Faktiski par latviešu deģenerātiem ir jārunā atklāti, nesaudzīgi, droši, assi, bez terminoloģiskās laipošanas, ja vēlamies vēl kaut ko saglabāt latviešu vispārējā pagrimuma ērā.

  • Gatis Saulevičs  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 15:11

    Liels paldies autorei par rakstu, korekts un ļoti saprātīgs vēstījums.

  • LL > Arturs Priedītis  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 15:48

    Mani lietotājvārda dati ir mani inciāļi un publiskais darba e-pasts - mana identitāte ir pieejama ikvienam divu klikšķu laikā. Īpašu jaunu lietotājvārdu katrai komentēšanas reizei nebiju iedomājusies, ka jāuztaisa, lai paaugstinātu diskusijas kvalitāti ar cilvēku, kurš pats piesauc stulbumu un lamāšanos attiecībā uz komentāru, kurā... citēti viņa paša vārdi. Es domāju, ka Jums taisnība - Jūs ļoti labi ilustrējat "latviešu vispārējā pagrimuma ēru": ļaunumu, paštaisnumu, izplūdušu lozungveida domāšanu ("tikumības formēšanas mehānisms"), agresivitāti. Ir gluži saprotami, ka pagrimušai morālei neinteresē nevienas sabiedrības grupas labklājība, kas nav tieši saistīta ar Jums. Mani gan nudien izbrīna vēlme ar to publiski lepoties. Jēdziena "tikums" pamatnozīme ir "krietnums". Šī raksta kontekstā tikumu pārstāv raksta autore, kas izvērsti iztirzā problēmu, kurai līdz šim nav pievērsta uzmanība, jo prostitūtas pārstāv stigmatizētu profesiju, nedibina arodbiedrības un neiet protesta mītiņos, līdz ar to viņas būtu jāaizstāv pārējai sabiedrības daļai. Paldies viņai par iniciatīvu.

  • martell > autorei  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 16:26

    Paldies. Skarbi un patiesi. Es tomēr gribu pieķerties pie priekšpēdējās rindiņas. Neko nenosodot, tikai konstatējot.
    Franči saka tā: Pat skaistākā sieviete spēj sniegt jums tikai to, kas viņai ir. Ja prostitūciju uzskata tikai par darbu, atmetot grūti definējamo ētikas komponenti, tad atsūkāšana par 2000eur Grīziņkalnā ir karjeras apogeja. Un tas ir interpretācijas jautājums. Tāpat kā zemeņu lasītājam, advokātam vai basketbolistam. Jebkurā profesijā var atrast rīcību, kas iekļaujas likuma rāmjos, bet ir morāli apšaubāma. Tātad, ja kopienā sāk valdīt uzskats, ka viss, ko likums neaizliedz (un var tikt interpretēts), var tikt tirgots un ir atkarīgs tikai no cenas, tad ar laiku pazudīs morāles atskaites punkti un gan personiski gan valstiski kopiena nonāks pie situācijas, ka būs jāsūkā pie aizvien zemākas samaksas un pie aizvien sarūkošas klientu izvēles. Mans uzskats ir, ka principialitātei ir svarīga nozīme. Nepārdoties kā prostitūtai principā. Neliekuļojiet - izņemot augstākā plaukta eskortu (un pat arī ne to), meitenēm pārāk lielas izvēles tiesības netiek dotas. Var jau teikt, ka, piemēram, arhitekts arī ir prostitūta, jo izpilda klienta vēlmes, taču no morāles viedokļa mēs visi labi saprotam, ka tā ir tikai vārdu spēle.
    Un otrkārt - higiēna. Cilvēki daudzas reizes ir nonākuši strupceļā ne jau tāpēc, ka bordeļi būtu slikti, bet gan tāpēc, ka sekas ir ļoti nepatīkamas, ļoti dārgas un dažkārt ļoti letālas. Un nevajag stāstīt, ka ir 21.gadsimts un prezervatīvs ir tikpat pašsaprotams kā aifons un sekss ir prasta parīvēšanās ar ādiņām.

  • martell > autorei  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 16:32

    ... priekšpēdējās rindkopas ...

  • Buuu  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 22:03

    Es īsti nesaprotu, kādēļ raksta autore uzskata, ka ir kompetentāka spriest par prostitūtu darba apstākļiem Latvijā, nekā jau pieminētie sociālie darbinieki vai nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas, iespējams, savā ikdienā daudz drīzāk saskaras ar cilvēkiem, kas ar šo jomu nodarbojas, un redz kopainu, nevis balstās stereotipos no seriāla the secret diary of a call girl.
    1. Ja mēs skatāmies LV normatīvo regulējumu prostitūcija ir dekriminalizēta un pēc būtības nekas neliedz šīm personām maksāt nodokļus VID par saimnieciskās darbības veikšanu un rūpēties par savu sociālo nodrošinātību. Vai kāds to dara? Ļoti šaubos.
    2. Kādēļ ir aizliegts sutenerisms? Tādēļ, ka, pastāvot pakļautības attiecībām, pieaug cilvēku tirdzniecības riski. Principā katrā reidā lieliskajos, legālajos priekanamos atrodas cilvēku tirdzniecības upuri, kurus iestādes vadītājs "nav pamanījis". Skat, piemēram, šeit: http://www.spiegel.de/international/germany/human-trafficking-persists-despite-legality-of-prostitution-in-germany-a-902533-3.html
    Attiecīgi, protams, no malas šie valsts noteiktie ierobežojumi var izskatīties aizbildnieciski, taču ne jau morāles apsvērumi ir to pamatā (kā gribas domāt autorei), bet gan centieni pēc iespējas vērsties pret cilvēku tirdzniecību.
    3. Vienīgi varu piekrist autorei, ka valstij nudien nav pamata noteikt vecuma ierobežojumu 25+. Bet tas arī aptuveni viss, un es nesaprotu, par ko cilvēki fano šajā rakstā.

  • Circus Maximus > :)  

    2016. gada 13. decembrī, plkst. 23:29

    Atcerēsimies vienu klasisku teicienu. Ja cilvēks jaunībā nav revolucionārs, viņam nav sirds. Ja uz vecumu viņš nekļūst konservatīvs, viņam nav prāta. Un tagad aizdomāsimies, kāpēc tā. Vai uz vecumu visi jaunie un drosmīgie kļūst garīgi kūtri? Nē, tā nav.. Lielākoties, tie, kas bija radoši jaunībā, ir radoši arī vecumā. Ir cita lieta. Dzīves pieredze akumulējas. Un kādā brīdī cilvēks saprot, ka aiz 99% procentiem jaunu, drosmīgu, nestandarta ideju patiesībā stāv tikai un vienīgi kārtējais vairāk vai mazāk cinisks uzmetiens. T.i., teju visas revolucionārās idejas tiek (un ir tikušas) sludinātas ar mēŗķi kādam kaut ko atņemt, izblēdīt, nokrāpt. Ja ne īstermiņā, tad ilgtermiņā. Ja ne tieši, tad netieši. Un sociālliberālisms šai ziņā šai ziņā nav ne labāks, ne sliktāks par daudziem citiem -ismiem, kas ik pa brīdim ir taisījuši savus uznācienus. Ar revolucionāriem piedāvājumiem vienā rokā un debesu mannas solījumiem otrā. Mēs jaunu pasauli sev celsim...nu, jūs jau ziniet, kas tālāk...Un ar ko tas parasti beidzas. Sabiedrība ir kā pulksteņa mehānisms. Tiesa, sūdīgs. Neprecīzs, dārgs, nelietderīgs. Bet pat visštruntīgāko pulksteni saprātīgs cilvēks nelabo ar āmuru. Ja nu vienīgi jaunības maksimālisma uzplūdos.
    Kāds tam visam sakars ar autores rakstu? Šobrīd varbūt teju nekāds. Bet ja autore pēc ceturtdaļgadsimta pati pārlasīs gan rakstu, gan komentārus, varbūt tad sakarība liksies skaidrāka.
    P.S. Gandrīz visam rakstā minētajam formāli un teorētiski var piekrist. Bet reālā dzīve ir reālā dzīve...

  • avral  

    2016. gada 14. decembrī, plkst. 11:17

    Labāks par citiem Ievas rakstiem, manuprāt; mazāk naidpilns, žultains, saprot, kas ir liberālisms, utt. Viedoklim lielā mērā piekrītu.

    Bet pēdējo rindkopu nevajadzēja, un tas, ka kāds kaut ko būtu prasījis komentāros, nav arguments. Lepnā nostāja "ar prieku pastrādātu Grīziņkalnā, ja par to maksātu labāk nekā manā profesijā" sašaurina publikācijas vispārinošo, lielāku taisnīgumu un līdztiesību meklējošo vēstījumu. Ko tik neizdarīsi, ja labi samaksās, ne?

  • Kulturkukas > Kulturasindustrija.lv  

    2016. gada 14. decembrī, plkst. 12:10

    Citējot: "..labos apstākļos (liela alga, droši darba apstākļi) es varētu arī pastrādāt. Bet pašlaik Latvijā attiecīgo apstākļu nav, līdz ar to mani neinteresē iespēja strādāt par prostitūtu šajā valstī..." / Un "saceļas" retorisks jautājums: bet kurā valstī interesētu?

  • Daina Vītola  

    2016. gada 14. decembrī, plkst. 15:17

    Un neviena vārda par nodokļiem ?! Valdība varētu iz'veidot kārtējo pētījumu un darba grupu...jo šis jau tiešām ir sektors, kurš varētu papildināt budžetu. Vien kā te atkal tās slodzes aprēķinās...

  • ckzs  

    2016. gada 19. decembrī, plkst. 16:04

    Ļoti labs raksts. Vienmēr priecē I. Skrebeles tīrā forma, nespekulatīvie argumenti un atteikšanās no dalības feministiskajā upurnaratīvā, kur vainīgs ir kaut kāds nepārvarams maskulinitātes monstrs, kas terorizē viegli ievainojamās sievietes, saucot tās par resnām un citādi traucējot dzīvot. Autore pierāda, ka ir iespējams dzīvot tādu dzīvi, kādu sieviete pati izvēlas, ja vien tavs mērķis tiešam ir autnomija, nevis sievietes-upures dzīvesveids kā nolemtība. Tieši šāds feminisms ir vajadzīgs, kaut gan tas nemaz nav feminisms, bet gan ceļš uz sevi kā pašprojektu, atbilstoši savam pasaules redzējumam, neatkarīgi no dzimuma.

  • malva  

    2016. gada 29. decembrī, plkst. 21:01

    Ak, Ieva, Ieva, priecīgā meita! Ko Jūs te esat sabuldurējusi!? Ja par seksu var rakstīt tik gari un tik maz pateikt, tad citādāk Jums nevar pajautāt. Nevar tarkšķēt par seksu, apejot galveno - bērnus, un apejot tēva un mātes lomu bērnam. Jo visi seksi agri vai vēlu beidzas ar bērnu. Ja vien aiz negausības pēc seksa jau nav piemeklējusi ālavība. Arī prostitūtām. JAU pilna pasaule ir ar negribētiem bērniem, un prostitūtu ciešanas, par ko te tāds cepiens, salīdzinot ar bērnu ciešanām, ierodoties šai pasaulē negribētiem, ir pupu mizas. Vārdam ``priekamāja`` ir sinonīms ``maukumāja``, un cilvēcei (un Jums arī) vajadzētu cepties par likumiem, kas nodrošina katram un ikvienam iztikas iespējas bez šīm mājām. Es esmu ornitologs - pa laikam pavēroju tiešraides no ērgļu vai stārķu ligzdām. Tur ar seksu viss ir kārtībā. Bērni dzimst un vecāki aprūpē bērnus. Un vienā mierā iztiek bez maukumājām.

  • Martas tante  

    2017. gada 21. janvārī, plkst. 1:21

    Autore, kas sevi piesaka kā loģiski un secīgi domājošu būtni, laikam jau apzināti izlaiž pirmo loģisku spriedumu ķēdītes soli, uzreiz ķeroties pie apgalvojumiem, ka prostitūcija ir cienījama nodarbe, kas pelnījusi valsts protekciju.
    Bet uz kāda panara, piedodiet?

    Kur vilksim robežu starp profesiju un noziedzīgu nodarbi?

    Zaglis, slepkava, reketieris, narkodīleris, prostitūta, suteners, maiznieks.
    Nav šaubu, ka pēc visu minēto pakalpojumu sniedzējiem ir pieprasījums. Bet vai sabiedrībai/valstij visus šos pakalpojumus būtu jānodrošina?

Piedalies diskusijā

Lai komentētu, lūdzu, autorizējieties!
Reģistrēties  |  Aizmirsu paroli
Ienāc ar
FB Twitter


Parakstīties uz Satori jaunumiem

Dienas citāts

  • Laba izglītība nav tas, ko tu esi iemācījies, un pat ne tas, ko tu zini. Laba izglītība ir spēja atšķirt to, ko tu zini, no tā, ko tu nezini.

    Anatols Franss

Iesakām

  • 2016. gada 17. oktobrī, plkst. 5:11

    Māris Zanders: Valsts budžets un svētku mielasts "Mērnieku laikos" (4)

    Lai gan parasti valsts budžeta projekti tiek apspriesti un vērtēti, izmantojot ekonomiskas vai sociālas kategorijas, 2017. gada budžeta kontekstā gluži negaidīti pavīd iezīmes tam, kā lēmumu pieņēmēji Latvijā saprot kultūras lomu.

  • 2016. gada 2. februārī, plkst. 6:34

    Kārlis Krūmiņš: Mēs skatījāmies uz Andrievu Niedru

    Pagājušā gada decembrī "Dirty Deal Teatro" pirmizrādi piedzīvoja Valtera Sīļa izrāde "Andrievs Niedra", kurā galveno lomu tēlo izrādes dramaturgs Kārlis Krūmiņš.

  • 2017. gada 11. janvārī, plkst. 6:16

    Anete Konste: Sekss, jautrība un Raiņa kopotie raksti (1)

    Recenzija par Andreja Ēķa filmu "Svingeri".

  • 2013. gada 6. februārī, plkst. 7:01

    Evija Trofimova: Kautrības paradokss (4)

    Sociālā fobija, intraverta personība, trauksmaina vai izvairīga personība, hiperaktivitātes sindroms un uzmanības deficīts – visticamāk, šīs garīgās novirzes radījis ķīmiska balansa trūkums mūsu smadzenēs, kas novēršams ar medikamentu palīdzību.

  • 2016. gada 19. augustā, plkst. 5:47

    Harijs Vagrants: Tā pati saule, tās pašas debesis

    nostājos uz Pafosas ceļa un atminos mājas
    tās liekas tik neizskaidrojami tālu –
    pēc rieta spriežot – kaut kur pār labo plecu – uz ziemeļiem

  • 2015. gada 21. augustā, plkst. 6:08

    Vilis Lācītis: Bitilāsana jeb govs poza (6)

    Nevajadzēja jaukt brendiju ar vīnu, nevajadzēja. Zināja taču. Var iet no vājākā uz stiprāko, bet nekad otrādi. Tagad nu sēdi un mokies. Resnais iestrebj vēl minerālīti cerībā, ka paliks labāk. Sūdīgi, bet ko lai dara?

  • 2013. gada 14. augustā, plkst. 8:08

    Luīze Pastore: Māksla garlaikoties (3)

    Pretstatā tam, ka garlaikošanās tiek uzskatīta par šaušalīgu, nevēlamu bubuli, no kura pēc iespējas ātrāk būtu jātiek vaļā, bērnam tā var kļūt par priekšnosacījumu, lai sāktu attīstīties iztēle.

  • 2015. gada 12. jūnijā, plkst. 6:06

    Satori diskusija: Par mazākumtautību skolu audzēkņiem (7)

    Piecu mēnešu garumā pētniece Māra Laizāne veica socioloģisku pētījumu, noskaidrojot mazākumtautību skolu skolēnu viedokli par sabiedrībā ilgstoši pastāvošajiem stereotipiem, kas skar viņu piederības sajūtu Latvijai.



Kultūras Ministrija
vkkf