Apgādā "Zvaigzne ABC" iznākusi Žaka De Dekēra grāmata "Vāgners. Dzīvesstāsts".
"Es iznīcināšu noteikto kārtību, kas nošķir darbu no prieka, kas pārvērš prieku par grēku un darbu par slogu, kas vienus padara nožēlojamus nabadzībā un citus – pārpilnībā."
Rihards Vāgners (1813–1883) – mākslinieks, kurš spēj izraisīt reizē naidu un dievināšanu, spilgta personība, par kuru tik daudz sarakstīts un kura vairāk nekā divus gadsimtus pēc nākšanas pasaulē joprojām mūs fascinē un izraisa interesi.
Šajā grāmatā tās autors Žaks De Dekērs necenšas kliedēt mītus, bet mēģina atspoguļot Vāgnera vētraino dzīvi uz vispārējā vēsturisko notikumu un politisko intrigu fona, viņa mākslinieka ceļu, kas nelīdzinās nevienam citam. Žaks De Dekērs, rūpīgi izstudējis komponista dzīves gājumu, iepazīstina mūs ar viņa draugiem un ienaidniekiem, ar sievietēm, kuras Vāgnera dzīvē spēlējušas nozīmīgu lomu, atbalstījušas un iedvesmojušas, ar daudzām slavenībām, kas lielākā vai mazākā mērā saistītas ar komponistu, proti, ar Bavārijas karali Ludvigu II, Ferencu Listu, Frīdrihu Nīči u.c. Tāpat pieminēts arī Vāgnera Rīgas periods.
No franču valodas tulkojusi Inese Pētersone.
Žaks De Dekērs, mūsdienu beļģu rakstnieks, esejists, tulkotājs un kritiķis, dzimis Briselē 1945. gadā. No agras jaunības jūsmojis par teātri. Ievēlēts par Beļģijas karaliskās Literatūras akadēmijas locekli un pastāvīgo sekretāru, Akadēmijas izdotā žurnāla Marginales galvenais redaktors, arī Briseles Konservatorijas teātra un kino vēstures pasniedzējs. Ž. De Dekērs ir vairāku romānu, monogrāfiju un lugu autors. Nacionālajā teātrī 2002. gadā varēja skatīt Žaka De Dekēra lugu "Magnolija". Viņa noveles iekļautas beļģu noveles antoloģijā (Karogs, 2009. gada, 11. nr.)
Žaks De Dekērs raksta ne tikai noveles un romānus, bet arī lugas, kas izrādītas pat Austrālijā. Viņš ir tulkojis un adaptējis Šekspīru un Tomu Stopardu, Kleistu un Šnicleru, Boto Štrausu un Hugo Klausu, kā arī Vudiju Allenu.
0