Nosaukums: Ukrainas krīze: Divgalvainā ērgļa impērijas trieciens
Autors: Alvis Marcinkēvičs
Gads: 2017
Izdevējs: Lasītava
 
 
Grāmatas
30.11.2017

Ukrainas krīze: Divgalvainā ērgļa impērijas trieciens

Komentē
0

Apgādā "Lasītava" iznācis vēsturnieka Alvja Marcinkēviča grāmata "Ukrainas krīze: Divgalvainā ērgļa impērijas trieciens".

Grāmata ir aktuāls pētījums par Ukrainas krīzi, kas aizsākās jau 20. gs. 80. gadu nogalē un joprojām nav beigusies. Pētījumā izmantotas publikācijas Ukrainas, Krievijas un Rietumvalstu presē, analizētas notikumu dalībnieku un aculiecinieku intervijas un atmiņas, Ukrainas varas iestāžu veikto izmeklēšanu materiāli, kā arī jaunākie akadēmiskie pētījumi.

"Kritiski domājošam lasītājam ir tapis oriģināls, aizraujošs, viegli lasāms pētījums par Ukrainas krīzi, kuras sēklas Ukrainas neatkarības pretinieki iesēja jau PSRS sabrukuma periodā, bet kura īstenojās 2013.–2014. gadā un turpinās vēl šodien. Talantīgais jaunās paaudzes vēsturnieks Alvis Marcinkēvičs ir veicis skrupulozu darbu, apkopojot publikācijas Ukrainas, Krievijas un Rietumvalstu presē, analizējot un sintezējot notikumu dalībnieku un aculiecinieku intervijas un atmiņas, Ukrainas varas iestāžu veikto izmeklēšanu materiālus, kā arī kritiski izvērtējot jaunākos akadēmiskos pētījumus – kopā vairāk nekā 300 avotu un literatūras vienību." – Dr. hist. Jānis Taurēns, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors, monogrāfijas „Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā" 3. sējuma autors

"Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes absolvents Alvis Marcinkēvičs ir lauzis vismaz divus stereotipus. Pirmkārt, pretēji valdošajam uzskatam – vēsturniekam jāpēta 50 un vairāk gadus seni notikumi, viņš ir pierādījis, ka vēstures pētniecības metodes un maksimālas objektivitātes princips ir piemērojams pat ne piecus gadus nesenu procesu analīzē. Otrkārt, vēsturnieks nav vairījies skatīties pāri Latvijas robežām Ukrainas virzienā, uzskatāmi apliecinot, ka globalizētajā pasaulē nav iespējams norobežoties, būvēt sienas, jo notiekošais šķietami tālu no Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu telpas var iespaidot un arī iespaido Latviju.

Lasot jaunā pētnieka darbu, rodas alūzijas ar PSRS īstenoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas okupāciju 1939.–1940. gadā, kā arī liek atsaukt atmiņā un nopietni attiekties pret Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumiem, ka PSRS sabrukums bija XX gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa un ka Krievijai nav robežu." – Dr. hist. Aldis Miņins, monogrāfijas „Cīņa par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā 1917.–1920. gadā" autors

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0