Nosaukums: Izrādes sabiedrība
Autors: Gijs Debors
Gads: 2017
Izdevējs: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
 
 
Grāmatas
09.11.2017

Izrādes sabiedrība

Komentē
0

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izdevis franču teorētiķa un filozofa Gija Debora grāmatu "Izrādes sabiedrība", ko uzskata par vienu no nozīmīgākajiem kapitālisma sabiedrības kritikas darbiem.

Gijs Debors (1931-1994) bija franču teorētiķis, rakstnieks, kino režisors, situacionistu kustības un domubiedru grupas "Situationist International" viens no dibinātājiem. Debora "Izrādes sabiedrība" pirmo reizi tika publicēts 1967. gadā, izklāstot situacionisma teorijas pamatnostādnes, piedāvājot "izrādes sabiedrības" konceptu. Ar terminu "izrāde" Debors definē sabiedrības sistēmu, kuras sabiedrisko domu un estētiskās kategorijas veido kapitālisms, masu informācijas avoti un valsts pārvaldes sistēma, kas darbojas saskaņā ar informācijas telpu. Šis darbs tiek uzskatīts par kanonisku vērtību pasaules kritiskās domas evolūcijā un ir viens no nozīmīgākajiem teorētiskajiem sacerējumiem, kas kritiski izskata moderno kapitālisma sabiedrību un tās atkarību no mediju radītās realitātes. 

Latvijas Laikmetīgā mākslas centra "Tulkojumu sērija" jau kopš pirmā izdevuma 2005. gadā, mērķtiecīgi veidota, lai latviešu valodā padarītu pieejamus pasaulē zīmīgus sacerējumus. Šogad izdevumu klāsts papildināts ar Gija Debora sacerējumu "Izrādes sabiedrība" ("La Société du spectacle"). Tulkojumu no franču valodas veikusi Astra Skrabāne, izdevuma redaktors Arurs Hansons, bet izdevuma pēcvārdu sarakstījis rakstnieks un vēsturnieks Kirils Kobrins.

Kirils Korbrins par "Izrādes sabiedrību" raksta šādi: ""La société du spectacle" ir lieliska grāmata, lai lasītājs man piedod nezinātnisko toni. To var aprīt vienā vakarā vai arī virzīties uz priekšu lēnām, sagremojot tēzi pēc tēzes. /../ Starp citu, grāmata diezgan daudz izskaidro, kā un kāpēc šobrīd brūk pasaule, kuru radījuši "sešdesmit astotā gada cilvēki".

Gija Debora "Izrādes sabiedrības" grāmatas atvēršanu ievadīs Denisa Hanova lekcija, kur viņš Debora paustās nostādnes attiecinās ar Latvijā vērojamajām sabiedriskajām norisēm: "Debora "Izrādes sabiedrība" Latvijā ir nokavēti saņemts vēstījums par to, kā kopš 90. gadu sākuma postpadomju sabiedrība, tiecoties pēc demokrātijas, iestrēga politiskās kultūras vienkāršošanā. Ienaidnieka tēla atdzīvināšana, tautu solidaritātes noliegšana un indivīdu vainošana pie tirgus ekonomikas pataloģijām, kas notiek it kā viņu kļūdu dēļ, kuras viņi paši nemaz neapzinās un, iespējams, patiesībā nemaz nepieļauj. Vienlaikus, mediju veidotā politiskās izklaides kultūra aizņemas līdzekļus no fentezī seriāla arsenāla, attālinot sabiedrību no teksta kultūras, tātad no intelektuālas tekstuālas pašrefleksijas. Savukārt procesi, kas Debora tekstā tiek aprakstīti kā kultūras vienkāršošana, Latvijā izpaužas kā globalizācijas veicināta ksenofobiska romantiskā nacionālisma loģika. Tiek attīstīta "mēs’’ kopiena kā mediju veidota populisma projekcija. Uz šī fona norisinās demokrātiskas kultūras sairšana, pierunājot politisko ķermeni - pilsoni iemigt, gaidot otro vai divpadsmito sezonu."

Tulkojums izdots Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sērijas "Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumi" ietvaros. Grāmatas atvēršanas pasākums norisināsies piektdien, 17. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā Alberta ielā 13. Notikumu ievadīs kulturologs Deniss Hanovs ar lekciju "Debora "viesizrāde" Latvijā. Demokrātijas krīzes performatīvie aspekti".

Līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs "Tulkojumu sērijas" ietvaros izdevis: Valters Benjamins "Iluminācijas", Volfgangs Velšs "Estētikas robežceļi", Rolāns Barts "Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju", Moriss Merlo – Pontī "Acs un gars", Žans Fransuā Liotārs "Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām", Sūzena Sontāga "Par fotogrāfiju", Teodors Adorno un Mihails Horkheimers "Apgaismības dialektika", Nikolā Burjo "Attiecību estētika", Boriss Grois "Komunisma Pēcvārds" un "Mākslas spēks", Mišels Fuko "Šī nav pīpe".

Grāmatas pieejamas Latvijas Laikmetīgā mākslas centra birojā Alberta ielā 13, ka arī grāmatnīcās Latvijā.

Gija Debora grāmata "Izrādes sabiedrība" izdota ar Valsts Kultūrkapitāla, Francijas institūta un Francijas Nacionālā Grāmatu centra (CNL) atbalstu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā SURVIVL KIT, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, Manifesta, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0