-
Virpuļa galaktika. (7)
2012. gada 19. martā, plkst. 19:00
Divas zvaigznes vientuļi spīguļo
Pār manu virpuļa galaktiku,
Nespēdamas nedz nokrist lejā,
Nedz izspēlēt kādu jaunu triku.
Divas zvaigznes, tikai divas,
Gaismu izdala duetā.
Tāpat es jūtos kopā ar tevi -
Kā iemesta vienā kamerā.
Tu kā zvaigzne, es tev blakus
Ar savu cerību nenokrist.
Bet tu man vienmēr to pašu saki -
Zvaigznes jau nekad nenomirst.
Vien sadalās
Drupačās simts.
Pāriet citā
Galaktikā. -
Liesma. Zeme. Es. (0)
2012. gada 18. martā, plkst. 18:12
Pasaule aizdegta krāsainās liesmās,
Kas neapstājoties blāvi dziest.
Bet, vai man ir jāatrod tas spēks,
Lai varu liesmās sevi sviest?
Septiņos miljardos ugunsgrēku
Smalki šī pasaule sevī gruzd.
Un mans liesmas uzdevums svarīgs -
Starp šīm liesmām nepazust.
Es lēni sāku pieņemt to sevī,
Ka man jābūt tai, kuru dedzinās
Šajā Zemes sakurtā sārtā,
Lai kāds nepaliek neziņā.
Katra liesma ar savu čalu,
Katra ar savu noslēpumu.
Un tu laikam esi muļķis,
Ja tam neredzi iznākumu. -
Fantāzija. (0)
2012. gada 18. martā, plkst. 8:56
Fantāzijas kā melni putni
Slīd pa apziņas apvāršņiem,
Dreifē pa maniem debešiem,
Bet nicīgi nedodas rokās.
Fantāzija kā saldākais ābols,
Dārzā neatļautākais auglis,
Pinās domās kā iesācējs Mauglis.
Bet, vai to tveršu - tas Dieva rokās. -
Virsraksti. (0)
2012. gada 17. martā, plkst. 13:48
Noņemiet virsrakstus no cilvēku sejām,
No dzeltenām lapām un modes slejām,
Par to, kurš ko ēda un norija,
Kurš kuru krāpa, sita un mocīja.
Noņemiet virsrakstus no manām acīm,
Pārāk daudz kliedzoša jau ir sacīts.
Starp citu, vārdi stulbs, resns, un tievs
Ir zīmogs, nevis īsts pavediens.
Noņemiet virsrakstus nost no šīs Zemes,
Mēs nespējam sadzīvot pat zem debess.
Kā mums būs sarūmēties starp zvaigznēm,
Ja virsraksti ir viss,
Ko mēs saucam par raizēm? -
Saules rasa. (0)
2012. gada 16. martā, plkst. 10:24
Mās,
Jau atkal vakars klāt
Mūs uz bērēm aicināt.
Mās,
Saule jau atkal mirst
Vakaros reizes apmēram simts.
Mās,
Saule mirst uzsprāgstot,
Glīti pārejot lāsumos.
Mās,
Zvaigznes ir saules rasa.
Tā atbildi tu,
Ja kāds prasa. -
Dvēseles mīlestība. (0)
2012. gada 14. martā, plkst. 21:36
Es piedzimu skaista. Piedzimu skaista.
No auga sulas caur sakni laista.
Kā tulpe reiz tvīka no mana vaiga,
Un visa pasaule apkārt kaisa...
Laimīga esmu no dvēs'les un sirds,
Kura sniegbaltā mākonī mirdz.
Ja laimīga būšu, būt laimīgai mirt.
Manas auga saknes tev nenocirst.
Esmu īsta no kaula līdz ādai,
Līdz sāpei savai, mūžu krātai.
Un pat nekļūstot iztirzātai
Es palikšu īsta līdz savai ādai. -
Rutīnas džungļos. (0)
2012. gada 14. martā, plkst. 19:07
Katru rītu es dzeru zāļu tēju.
Šorīt es tasi nepielēju.
Un pat putni par mani smejas,
Bet slēpjos aiz savas sejas.
Es slēpjos viegli pelēkās dienās,
Bet baidos iegrimt rutīnas sienās,
Kas mani pelēki ieskauj ik rītu
Tik pelēcīgu un saburzītu.
Rutīna viegli atnāks un stāvēs.
Rutīna nervus neizārstēs.
Tāpēc es šorīt neeju uz tēju -
Es baidos ieraudzīt savu
Patieso seju. -
Peļķainais ceļš. (0)
2012. gada 14. martā, plkst. 7:51
Pastaigāt basām kājām
Pa svaigi peļķainu ceļu.
Vienkārši iet un sajust.
Nejautāt, kur lai eju.
Iet uz izmērīt dzīvi
Sava garuma soļiem.
Pārkāpt tumšām peļķēm,
Uzmīt ceļmalas oļiem.
Tikai neskaties citur,
Nelūko pagātnē.
Nelūko arī gaisos
Vai savā nākotnē.
Tad var gadīties uzkāpt
Uz svešam mērīta ceļa.
Un var gadīties iekrist
Dubļos ar paša seju.
Šodienai nevajag uzkāpt
Mīņājoties pa gaisiem.
Neej pa peļķainu ceļu
Izraustītiem laikiem. -
Rožu valsis. (0)
2012. gada 13. martā, plkst. 18:59
Tā uzplaukst roze no rīta
Ar reibinošu smaržu.
Tā plaukst rozes vien rītos
Un atstāj ērkšķu garšu.
Rozes ir spēcīgi ziedi,
Ne visi var tās nolauzt.
Ir pieeja arī viņām -
No ziedlapām rasu notraus!
Tādas rozes ir retums
Mūsdienu jauktajās pļavās.
Tikai nolaužot ragus,
Tu rozi paņemsi skavās.
Tikai pārvarot sevi
Rozē pārdzimsi tu.
Viss cilvēces ziedu princips -
Kaut rozē pārdzimtu! -
Zaļums un smagums. (0)
2012. gada 13. martā, plkst. 17:16
Tik viegli pārslīd roka
Pār zaļu, svaigu zāli.
Tie torņi mums ir tāli,
Tie dūmi aizkūp projām.
Tik liegi zaļo asni
Manā tropu dārzā.
Tā vien gribas tikt ārā
Un pastaigāt pa rasu.
Tik vieglas mākoņu ripas
Manās acīs krīt.
Mēģina aizdarīt.
Pret acu logiem sitas.
Bet pilsētas smagums
Tik sadūmots nāk klātu.
Kaut viņš šodien stātu.
Kaut tas smagums
Nekad nenāktu. -
Pusi. (0)
2012. gada 13. martā, plkst. 13:21
Nekā es dzīvē neesmu taupījusi -
Ne savai māsai bērnību laupījusi,
Ne saviem draugiem likumus lasījusi,
Ne ubagam uz ielas santīmus kasījusi.
Nē, es arī dzīvi neesmu taupījusi.
Lai ko darīdama - vienmēr trāpījusi.
Arī asaras es esmu slaucījusi,
Bet viss iet un zied uz labo pusi.
Nekad neesmu naudu skaitījusi -
Labai rokai pusi, kreisai pusi...
Un Dievs redz, kā miegā smaidu klusi.
Bet tas tad, kad būšu aizmigusi. -
Tas ir. (0)
2012. gada 13. martā, plkst. 13:13
Tas neaizgāja tālu,
Tas pienāca tuvu
Apkārt birzij,
Caur siena gubu.
Tas bija bailīgs
Meža dzīvnieks.
Tas bija īpašnieks
Un īrnieks.
Tas bija vieglāks
Par putna spalvu.
Tas mēli saista
Ar karstu alvu.
Tas bija dievišķs
Kā mūsu vienotība.
Un tomēr - tas
Ir mīlestība. -
Nieki liek ziedēt jasmīnam. (0)
2012. gada 13. martā, plkst. 12:22
Pirmās sniegpulkstenītes
Baltas kā mākoņu rikas.
(Tieši vismazākās lietas
Izģērbj dvēseles plikas.)
Ābeļu ziedu smarža,
Ābolu garša man mutē...
(Tu jau zini, šie nieki
Liek man starot un klusēt.)
Vizbules tavās acīs
Laimi krāso tik koši!
Aug mums dvēselēs jasmīns
Saldi un apburoši. -
Pievelk. (0)
2012. gada 13. martā, plkst. 11:06
Harisma pievelk ļaudis,
Jo tie zina, ka harismātiskie
Spēs radīt, ko labu.
Ziedi pievelk bites,
Jo no ziedputekšņiem
Tās radīs medu.
Guns pievelk naktstauriņus,
Jo tie cer reiz uz Sauli
Aizlidot spēt.
Miegs pievelk tādus sliņķus,
Kuri var savu laimi
Nogulēt.
Un tu pievelc mani tā,
Ka nesaprotu - kā
Tu vari neredzēt? -
Dabā. (0)
2012. gada 12. martā, plkst. 19:47
Daba ir kā bērns,
Kuram nekas nav liegts,
Un ir atļauts spēlēt
Līdz dzisīs saules riets.
Daba ir kā saule
Mūsu visu prātos -
Pārāk karsta, lai skartu,
Pārāk spoža, lai krāptos.
Daba ir Jūs un es,
Sīka daļiņa tevis,
Jo citādi tu būtu
Vien pret-dabīgs
Izdzimtenis. -
Aizacots. (0)
2012. gada 12. martā, plkst. 19:41
Es neesmu skumja -
Tikai drūmi smaidu,
Ar acainu skaidu
Un redzīgu baļķi.
Man acīs aug koki
Un citas lietas.
Sniegi un loki,
Un saldkaislas liepas.
Es neesmu skumja,
Tikai ar kokiem
Aizacotiem
Kā lellīte dumja. -
Pūpolos. (0)
2012. gada 12. martā, plkst. 19:32
Paceļu sniegā lūzušu pūpolu.
Atzīmēsim Pūpolu svētdienu!
Domāju - varbūt tevi man nopērt,
Veselību un gar-mūžību vēlēt.
Pūpols pūkojas manās plaukstās,
Pūpols pāriet sniegotās lauskās.
Neviens jau neizprot viņa sāpi -
Kā tu to šorīt nolauzt nāci.
Arī mēs kā pūpoli mazi
Līgojam starp gaisu un nazi,
Kurš to svētdienā nogriezt nāks.
No tāda maza pūpoliņa
Nekas dižs jau
Nesanāks. -
Spēt. (0)
2012. gada 11. martā, plkst. 17:25
Pastāsti man, vai tu to spētu -
Vienu brīd' būt par mīļu bērnu,
Bet jau nākamā nodurties,
Ja kāds mēģinās tuvoties?
Izstāsti gan, vai tu spētu
Noniecināt ko tik svētu -
Nodot savus mīļos, tuvos,
Izmest dzīvi, ko tev neatdos?
Izstāsti man, vai nav vieglāk
Pašam ar galvu neskriet sienā,
Bet ļaut palīdzēt un pat glābt,
Lai negadītos tev nepārnākt?
Tici man, ja es to spēju -
Atgriezties, kad dzīvi smēju -
Arī tu to vari spēt.
Vajadzēs tev jaunu sauli
Reanimēt.
-
Kas ir un kā nav. (0)
2012. gada 11. martā, plkst. 10:54
Greizās sirdīs nav greizsirdības.
Greizsirdība ir griez-sirdība,
Kad viena sirds pret otru sāk griezties,
Pretim savam mērķim tiekties.
Vienaldzība ir atlīdzība
Pēc melojuma izdevīga.
Bet svešiniekam blakus krākšana,
Zini, tā ne vienmēr ir krāpšana.
Un nekad nav vienotības
Tur, kur pastāv ietiepība.
Bet dažreiz pat pārdotas miesas
Izlemj vistaisnākās tiesas.
Un, kamēr kāds murrā kā runcis,
Tam jau sen rokā ir duncis.
Nē, tev viņš neveiks orgānu analīzi.
Tu pārāk ātri pamanīji. -
Ziemeļblāzmu naktīs. (0)
2012. gada 8. martā, plkst. 21:04
Liegi pusnakts čuksti
Ziemeļblāzmas ēnās.
Tā satraucoši klusi
Plūst ledus tēja vēnās.
Vārdi saplūst stopos
Pāri blāzmainiem gaisiem.
Laiks jau savācis zvaigznes
Pilnām saujām un maisiem.
Es eju turpu un šurpu
Pāri tumsnējiem ceļiem.
Šonakt es skaidri jūtos
Kā izpārdota veļiem.
Trīs soļi līdz tirgum,
Pieci līdz Ženēvai.
Varbūt ceļu atlikt
Līdz citai nedēļai.
Anete K.
Patīk: mūzika, dzeja, tetovējumi, kreativitāte, I. Ziedonis
Nepatīk: īgni cilvēki, aizspriedumi
