MonaCherie

    MonaCherie

    Patīk: mūzika, māksla, kultūra
    Nepatīk: nejauki cilvēki

  • *** (2)

    2012. gada 13. maijā, plkst. 23:50

    Man sirdī rūgtums, kā stikla lauska plaukstā.
    Jo zaudēju 13.gs aizpurvotā kara laukā.
    Man sirdī skābums, kā sarūgušā pienā.
    Kaut piena nemaz tajā laikā nebija.

    Man sirdī kniebums no sētmalas gružiem;
    Un arī riebums, kā arī rūgtums un vilšanās.
    Nav rožu dārzs.Nav Ēdenes dārzs. Nav.
    Nav enģeļu ar oreolu, ar pienbaltiem spārniem.

    Man sirdī rūgtums kā stikla lauska mugurā.
    Tevis žēl, jo manis vairs nebūs tuvumā.
    Klusums un mans atspīdums tavā tukšumā;
    Ko ieliku atmiņu aizšūtā atmiņu maisiņā.

    /Mona Cherie/ 13.05.2012.
  • Dullā Lulla (2)

    2012. gada 4. februārī, plkst. 17:43

    Reiz manā sapnī ielūkojās mēness;
    Tas gaidot sauli, tik viltīgu, lietus lāsi nes.
    "Pasmaidi, bērns, tava zvaigzne ārā mirdz!"
    Skats ārā pa logu tik ātrs, atmiņām pilns.

    Dzintarzelta cirtas un sūnu zaļās acis;
    Zelta vērts smaids, kas siltumā virmot sācis.
    Pie debesīm mana zvaigzne ar lietu kopā ir;
    Lai arī tikai sapņos savā segā tas mani ietin.

    Ar siltumu sirdī es laižos uz miegu;
    Mani kāds skauj, tik saltu un liegu.
    Es atveru acis un ieraugu sapņu cirtas;
    Pielecu kājās un apķeros kā virves tītas.

    Strauji sāku dīdīties, manī kaut kas klejo;
    Es spirinos, ārdos un vārtos kā dulla;
    Es nosviežu segu un pieaušos kājās;
    Tas tikai sapnis un esmu viena pati mājās.

    /Mona Cherie/
    22.01.2012.
  • Je veux être avec toi. (4)

    2012. gada 22. janvārī, plkst. 23:27

    Mani vilināja tas soliņš pie Eifeļa.
    Mani turp aizvilināja ziedi. Pie viņa tā.
    Mani vilināja siluets, kas sēdēja uz soliņa pie Eifeļa.
    Tā diženā, skaistā, varenā, mistiskā.

    Ziedu miglā tītā būtne mani kārdina.
    Ar mirkļa iespaidiem, veltījumiem dāsniem.
    Eifelis to neaptver un tikai noskatās lejup
    Kā amors, tas vientuļais, salauž manu sirdi trauslo.

    Mani vilināja soliņš tai Eifeļa malā
    Kur skaidrs siluets daiļi un cēli sēž un nelamā
    „Varbūt duetu?” , tas jautā. es nosarkstu...
    Iekožu lūpā, apsēžos tam blakus un mīļi pieglaužos.

    Mani nomedīja uz soliņa Eifeļa malā
    Tad uzveda tā augšā un tad es vairs nejutos kā iespundēta alā
    Brīvība duetā.
    Brīvība un mīlestība, romantika trijatā...

    /Mona Cherie/
    25.11.2011
  • *** (1)

    2012. gada 22. janvārī, plkst. 23:26


    Uz pasaules nav tādas vietas kur nebūs pasaules mala
    Pie katras malas es varu nosēsties un brīvi uzelpot.
    Nedomāt.
    Vienkārši būt.

    Tur nevar nogurt. Nevar zaudēt spēkus.
    Pie katras pasaules malas es redzu ko jaunu.
    Es jūtu ko jauku.
    Es alkstu pēc jauna.

    Pie katras pasaules malas:
    es redzu. es jūtu. es esmu.
    Pie pasaules malas jebkuras laiks paskrien dažādos ātrumos.
    Pie katras pasaules es no jauna iemīlos.
    Iemīlos no jauna.
    Iemīlos tikai vienā.

    /Mona Cherie/
    25.10.2011


  • Mēs aizlavījāmies paši pirmie (0)

    2012. gada 22. janvārī, plkst. 23:25

    tā izvandītā gulta kā izvandīts laiks;
    un tas saulstars logā tik viltīgs kā Tavs smaids.
    tur spogulī puspliks gozējies, apreibinies;
    ar savu tēlu, tikai, mani centies nolaisties.

    tik nevainojams un cēls, es raugos, jau vēls;
    nelaid mani prom un atstāj te uz mūžiem.
    tik drosmīgs un mēms, tevi aizrauj mans tēls;
    tik iekārojams, gribēts, bet nesasniedzams.

    kad esi tuvumā, manāmā tumsa pārtop dienā;
    kaut nejūti pieskārienu ikdienā, es alkstu:
    tavu ķermeni, miesu un garu.
    tavu saikni un velmi tik karstu.

    tā izvandītā gulta tikai manis dēļ.
    aizvadīta nakts, kas sapņos ceļ.
    tu puspliks pie spoguļa tur gories;
    bet es Tavā gultā vārtos, kad pie manis atpakaļ Tu dosies...

    /Mona Cherie/
  • Tu raugies tāltālā... (0)

    2012. gada 22. janvārī, plkst. 23:24

    tu raugies tāltālā tālumā zilā, tur jūrā;
    un aizraujies ar acu skatu tik laistu;
    kaut pārskrien ķermeņa tirpa tik skarba,
    tu raujies pie otra tik steigšus, kā pie nepadarīta darba.

    mēnesnīcas sonāte aiz zilzilajiem nakts logiem;
    pārliek savas daiļās rokas pār sapņos grimušiem mīlniekiem.
    "skauj savas rokas, dārgā", es dzirdu viņa balsi.
    "skat pāri mēness zvaigžņu varavīksnei", es saļimstu tik saldi.

    es peldu pār laimes asaru jūru, tik trauksmainu un bez airiem;
    es sadzirdu balsi, kas kā karte mani nekad neatstāj vienu ar tumsas baili;
    es plivinos riņķī un apkārt, kaut zinu kurp doties;
    es mīlu, radu un ceru...savādāk mans skūpsts pa jūras noteku aizies.

    /Mona Cherie/
    09.01.2012.

Dienas citāts

    "Galds, krēsls, šķīvis ar augļiem un vijole – kas gan vēl cilvēkam ir vajadzīgs pilnai laimei?"

    Alberts Einšteins


Parakstīties uz ¼ Satori jaunumiem