Sanija

  • Augšā vai apakšā (0)

    2014. gada 16. oktobrī, plkst. 13:26

    Sajust kastani kabatā
    gluds
    dabas perfekcija
    spied uz tā
    ciets
    tā dabas vara
    un varenība
    neizjaucamā kārtība
    visatļautība tiks atmaksāta
    ar vērienu
    un vilni
    neaizsargātos pasargās
    pagātnes darbi
    nedarbi nē
    labie darbi
    katram sava vieta
    pēc tam
    šķirotavā
    pa labi vai pa kreisi
    augsā vai apakšā
    un tālāk atkal trepes
    jaunā virzienā
    jaunā dzīvē
    ar jaunu karmu
    un uzdevumu!
  • Saules tērps (0)

    2014. gada 19. jūnijā, plkst. 13:24

    Starp tumšajiem mūriem
    Vakara krēslā
    Iemirdzējās viņa
    Pavērās plaši gaiteņi
    Iedegās gaismas
    Viņas acu spozmē
    Bija saskatāms viņš
    Viņa smaids un flirts
    Saule turēja savu kleitu
    rokās
    Skriedama pa kāpnēm lejā
    Tumsā viņa satika viņu
    Saules dievu
    Viņš tur stāvēja, kā saukts
    ar domām sasaukts
    Jo vajadzēja novilkt
    Saules sakarsēto apvalku
    Mūzika sāka jau pieklust
    Salūts beidzies
    Tikai maza gaismas strēle
    Apspīdēja viņus
    Saule pagrieza viņam muguru
    Viņš lēni vilka ar saviem
    Maigajiem zeltītiem pirkstiem
    pār viņas porcelāna ādu
    Līdz nonāca līdz galam,
    Kur sākās rāvējslēdzējs
    un āķi
    neskaitāmi āķi
    Domas pie katra kavējās
    Un rāvējslēdzējs bremzējās
    Tas velk tik tālu, cik var
    aizvilkt.
    Kaut kur ir beigas.
    Arī kaislei ir beigas.
    Tikai tās vēl ir priekšā!
  • Mežones gēns (0)

    2014. gada 26. februārī, plkst. 17:23

    Sievišķībā ietērpjos
    Pielīdzinos citām
    Saules vaigs silda vaigu
    Kreiso
    Bārbeles sprauc ārā
    Sarkano krāsu
    Rudmate arī
    Tas viņas būtībā.
    Interesanti gēni ir viņā
    Virspusējas pesimistes un
    Dziļa optimista grauds.
    Tas iesējies netīšām,
    Audzis kā mežonis
    Un kļuvis laimīgs, jo
    Visapkārt brīvības
    Garša.
    Brīvība un patiesība
    Vada ceļā.
    Boss palīdz un lutina,
    Mīl un kutina.
  • Mani (0)

    2013. gada 28. martā, plkst. 14:42

    Dvīņa daba nav vienkārša
    Ja no 1 puses
    es gribētu būt brīva
    brīva no šīs sajūtas
    no ilgām
    Bet no otras puses
    tā dod man smīniņu
    Arī spēku
    Manuprāt
    Jā, tas auglis
    Tiešam būtu salds
    Iedod saldmi
    Un atkal tas vēders
    Neiemieg
    Tāds žirgts tas
    sārtās lūpas
    un vaidziņi
    Iedvesmo
    Uz mīlu?
    Vēlētos tikai balsi
    Ziņu, ka domas
    ir pareizajā vietā
    Nu ne gluži pareizajā,
    bet manī, ap mani,
    manu dvēseli un acīm
    auru un garu
    Enerģiju
    Sūtu fluīdus
    Tā uzsprāgstošā vēlme vēl nav
    Nepietiek spēka?
    Pietrūxt.
  • Zāģis (0)

    2013. gada 1. martā, plkst. 10:16

    Spēcīgs griezums
    Iegriezt ar zobiem
    Un atplēst ādu virs sirds
    Ieķerties un
    Iezāģēt kā haizivij
    Zāģēt ilgi līdz
    Divās daļās sadalās
    Atkrīt gabals
    Beigts guļ
    Jāatrod spēks piecelties
    Izvairīties no
    Soļiem, kas tiek
    Ik sekundi mīti!
    Ātri aizlaisties un
    Nonākt saudzīgās
    Rokās, maigās
    Rokās, kas to
    Izliek saulītē
    Sasildīties un
    Sadzīt
    Zeme atvērās
    Līdz aizai nomesties
    Cik tālu
    Vēl?
    Cik centimetru
    Velk aiz rokas
    IEVELK
    Klususms
    Ilgs klusums
    No Mī uz Pī
    Koma
    Caurums neaizlāpāms
    Dzīves nobrukušais
    Ceļš, aizas mala
    Jāiet atpakaļ
    Līdz krustojumam
    Zem ķieģeļa
    Atpakaļgaitā
    Ar ieskrējienu
    Atdurties un
    Palikt
    Pavisam.
  • Magnēts (0)

    2013. gada 20. februārī, plkst. 16:14

    Vai Tu esi mans magnēts?
    Nepiepildītās sajūtas
    Klusi cerētas
    Pavisam klusi
    Nomodā
    Un ne tikai
    Cerības ir pārāk spēcīgas
    Mēdz uzplaixnīt
    Uz mirkli
    Vai arī pārtapt
    Ugunsgrēkā
    Velk, ļoti velk
    Bet kas tieši
    Saulains laiks
    Sirds sitas ārā
    Ceļās uz augšu
    Paceļas un vēro
    Meklē
    Neatlaidīgi
    Bet mulsums
    Smīniņš
    Kautrīgums, kad
    īstenība atnākusi
    Un paņēmusi Tevi
    Savādāk.
    Labāk domās!
    Domāsies.
  • Gaisma (0)

    2013. gada 12. februārī, plkst. 13:54

    Manu dvēseli samīļo mūzika
    No drauga rokas
    Draugi slīd no rokām
    Arī biedri
    Visus turēt pie
    Stipras žilkas?
    Cīnīsies?
    Nu es arī!
    Cik izturīgs ir āķis?
    Tik cik ticība
    Gudrības gūtās
    Neielekt pārāk dziļi
    Lai nesākas
    Klaustrofobija
    Tā vieglāk
    Pavisam viegli
    Tikai pirkstu galiem
    Aizskart
    Maigos plecus un
    Krūtis divas, un
    Ne vairāk
    Ja vairāk, tad mazāk
    Cīņa turpinās
    Karš arī
    Neizdzīvos neviens
    Daži baudīs
    Daži tikai buksēs
    Baudu tie paši sagandē
    Viņi pat neredz, ka
    gaisma tepat
    degungalā
    ar to pietiek, lai
    tuvplāns gaišs
    Kurš noklāj to, tas
    Paliek tāds
    Gaisma ir tepat
  • Dzirksteles (0)

    2013. gada 11. februārī, plkst. 14:13

    Spēle ar dzirkstelēm
    No tālienes varētu likties
    Kā spēle ar dimantiem
    Mirdz tālumā
    Tuvumā tikai punktiņi
    Karstie punkti
    Pa vienam
    Dažādās vietās
    Iededzina pēdas
    Mikroskopiskas
    Kas veido plašumu
    Beigu beigās
    Kur būs beigas?
    Tās būs tikai uz papīra
    Tikai un vienīgi
    Mikroskopisku burtu
    Attēlos
    Un rāmjos
    Tās ir tikai dzirksteles
    Uzlejot degvīnu
    Tās noteikti pārvērstos
    Zilās liesmās
    Aizdegtos
    Viss izdegtu
    Arī palielā rādiusā
    Viss izplēnētu pavisam!
    Turēsimies pie dzirkstelēm
    Tās jauki zaigo
    Un berze pastiprina
    Tās
    Metāls pret metālu
    Akmens pret akmeni
    Jo mēs taču būtībā
    Tādi esam
    Cieti ieciklējušies
    Sevī un
    Viens otrā
    Ieberzušies!
    (Jāgaida lielais
    akmens, kas spētu
    Nošķirt)
    Vienīgi tas palīdzētu!
  • Grūdiens (0)

    2013. gada 6. februārī, plkst. 17:29

    Bija tik mierīgi
    Septiņsimt divdesmit stundas
    Vibrācijas neietekmēja
    Necēla trauksmi
    Bet tā atgriezās
    Iedegās
    Mazs grūdiens pārtapa
    Lavīnā kalnup un
    Augšup
    Patiesībā ja nebūtu
    1 grūdiena nebūtu arī
    pretgrūdiena
    Drīzak gan tur
    ir āķis
    divi āķi
    Slīdoši
    Virves galā, kas
    Velk atpakaļ
    Uz pareizo pusi.
  • Iespēja (0)

    2012. gada 29. jūnijā, plkst. 14:06

    Pie apvāršņa viss
    Lielie baltie,
    Ķermeņi,
    Mazie pelēkie,
    Ķermeņi
    Un tikai
    Vienreiz izdevās
    Liktenīgi
    Nebūt ne
    Apjukums
    Sirds ne-vietā
    Iekšā ārā
    Acis prom
    Ātrumā garām
    Mazliet piepacelta
    Un stundu nekāda
    Nu kā tā var?
    Neizmantots
    Palaists
    Ieeļļots un
    Palaists caur abām rokām
    Stulbi!
    Piesist
    Tikt nobrauk[ā]tai
    Ar efektu
    Specefektu
    Iespaidīgi
    Un guļoša
    Vai sēdoša
    Sēdoša un
    Aizvesta pavisam
    Prom uz
    Vidzemi
    Kur gaišs un krēmīgs.
  • Tu pats (0)

    2012. gada 1. jūnijā, plkst. 17:16

    Mazliet no kuces
    Domās kucīte
    Darbos egoiste
    Viss līmenī
    Tu un tikai Tu
    Sajūti sevi
    Ne visas emocijas
    ir gana stipras
    No malas
    mēdz būt stiprākas
    Rāmītī ietērptās
    Bet tās ir kā
    dzīves dzīslas
    satur visu kopā
    lai saturs spēcīgs
    Tikai Tu dzīvo
    Tavs Es
    Tava sāpe ir tikai Tava
    Asaras var līt Tev blakus
    Un no Tevis arī,
    Bet rēta paliks Tevī
    Aizaugusi vaga
    Ļoti jūtīga
    Pārlieku jutīga
    Kutīgo vēderu
    Sajūti Tu pats
    PATS
  • [Anti]klasika (1)

    2012. gada 10. maijā, plkst. 18:03

    Ja Tev vajag klasiku
    Ņem Klasiku
    Tikai nesūdzies
    Pēcāk
    Ooo, tikai klusē
    Paklusē
    Klusums dziedē
    BAĀ
    Vai kā gribas palamāties
    Nesapratne
    Spīts
    Kā darva
    Pilieni daudz
    Par daudz
    Ja Tev nevajag mani
    Tieši tādu
    Tad arī man nevajag
    Drūma nepatīk
    Pa gaisu arī ne
    A zem zemes?
    Hāā...
    Nu tad izvēlies
    Es varu būt tikai viena
    un forša
    kūlīga
    īpaša
    Un es domāju, ka tāpēc
    Tev mani vajadzēja
    Izrādās, ka ne!
    Nu tad sēdi un
    Saplūsti, ar savu kārtību
    Es saplūdīšu ar savu
    dzīvi, savu prieku
    un saviem sapņiem!
  • Ar mutīti (1)

    2012. gada 31. martā, plkst. 19:38

    Ar mutīti pret zemi
    Nolikta
    Saprata viņa
    Apklusa
    Bet tad atkal nāca paisums
    klusums, pauze
    izpalika
    Un atkal mutīte
    Uz mutītes
    Uz brīdi
    Tas tā pārdomām
    Sajūtas nevajadzīgās
    Pasaka pilnīgi visu
    Bet realitāte ir cita
    Vismaz 2 realitātes
    Varbūt dvīņi vainīgi
    Viens pret otru pagriezušies!
    Un abi forši
    Piedod asumu
    Asumu vajag visu mūžu
    noturēt
    Citādi dzīve
    dzīve bez sāls
    Ārā spļaujams
    Samačkāts
    Saskalots
    Izšķīdusi putra!
    Pieberam vairāk
    lai briestoša un
    Burbuļojoša tā!
    Lai dzīvo!
    Dzīvesprieks!
  • Mizā (0)

    2012. gada 31. martā, plkst. 19:32

    Viss ir tik skaidrs
    Vājums? Prāta uzvara?
    Jā, neesam mēs bērni
    Vienkārši pārāk tuvu
    Kokiem
    Attiecības tādas!
    Esmu pie tā!
    Nekad aiz!
    Viņš ir aiz!
    Mēdz būt!
    Bet tad atkal koks pa vidu
    Miza pārņēmusi prātu
    Bieza miza!
    Urbies!
    Tālāk par dobumu netikt
    Arī ne pa’ sirdi tālāk!
    Bet visas labās vielas
    ir mizā!
    Tajā ir visa dzīvība, rētas,
    Robustums.
    Ieskaties plaisā,
    tā momentā aizaug
    Momentā!
    Bet dobums pilns noslēpumu!
    Daudzi no tiem vēlas izlauzties
    Bet iesprūst mizā
    Veras ciet...
  • ARī CITA (0)

    2011. gada 13. decembrī, plkst. 14:45

    Varbūt arī kāda cita
    Ēterā lidinās
    Vēl vairāk, daudz vairāk
    Un tad tikai no sajūtām
    Pie kuras pieķerties
    Nostāties
    Līdz brīdim
    Nostabilizēties
    Vai var nebūtībā pazust
    Tā vienkārši
    Tad gan trūxt fizikas
    Nav jau nekāda viela
    Kaut kas gaisīgāks gan
    Palaists augšā
    Izplatīts un vēlāk
    Atkal saķerts!
    Citā sirdī
    Smaida kaktiņa
    Piesaulītē!
    Apdedzināties
    No brīva prāta
    Pakļāvīgi!
    Lai labās atmiņās glabājās!
    Bet kam tas rūp!
    Tas nedrīkst rūpēt!
    Parāk daudz zīmju
    Parāk daudz
    Sakritību
    Velk atvarā!
    Lecam līdzi!
    Varbūt ir tā vērts?
    Tikai ja tūlīt spļauj ārā
    Nekas vairs nepaliek,
    Pat ne slapja vieta!
    Nožēlojami
  • Pretī (0)

    2011. gada 12. novembrī, plkst. 19:29

    Kaut kam tuvojamies
    Pārāk tuvu
    Draudīgi
    Magnētiskais lauks
    Arvien šaurāks
    Paliek šaubīgāks
    Slīdošs
    pretējā virzienā
    Pretīm
    Trīsas
    Nepārvaramas
    Aizmirstībā nenoliekamas
    Neatsveramas
    Ļaunas,nedomājošas
    Iznīcinošas, pārdrošas
    Ārprātīgi...
    Bet tik dabistiski
    Masu psihoziskas
    Neatgriezeniskas
    Postošas
    Un nāvējošas!
    BŪS!
  • Kur ir medus (1)

    2011. gada 31. oktobrī, plkst. 9:30

    Medus
    Pa vienu līst iekšā
    Pa otru ausi ārā
    Prasās pēc vēl
    Un tiiiiiik dzeltens tas
    Kā rudenī tērpies parks!
    Tas pats, kuram garām
    Eju ik dienas
    Saules pieliets
    Kontrastainām kājām
    Robustām
    Maigi iestiepjoties galotnēs
    Dodot tām stabilitāti
    Drošību un izturību!
    Kur ir medus?
    Sacukurojies īsti neder
    Gribās lipīgu
    Zeltaini plūstošu un liegu
    Lai nosēžās dziļi
    Starp abiem uztveres orgāniem
    Citādi kailums
    Nāks un paņems
    Pārņems līdz pavasarim
    Mani miegā
    Mani salā
    Mani tukšumā
    Un krēslā.
  • Ilūzija (2)

    2011. gada 26. oktobrī, plkst. 14:41

    Kaut kāda migliņa
    Skaidra migliņa
    It kā viss
    Tālāk tikai gluds
    Acis uz leju un pa kreisi
    Uzacis uz vidu
    Vienam zeķes
    Citam nagi
    Vēl kādam krūtis & apakša
    Smaržu vilnī iepeldināta
    Un aizvilkta
    Ievilkta skapī
    Brīvprātīgā atļauja
    Līdz robežai
    Tikai zināmai robežai
    Man zināmai!
    Krīt karotes
    Un tikuntā uz gludas virsmas
    Labi, ka rudens
    Ievieš krāsas
    Ievieš ilūziju
    Lai saule neizbeidzas
    Nekad, nevienam
    Nemūžam!
  • 20 minūtes (0)

    2011. gada 7. oktobrī, plkst. 10:14

    Divas nedēļas nākotnē
    Tu atnāci
    Tev vajadzēja tikai vienu
    20 minūtes no manis
    Tikai divdesmit minūtes
    Varbūt, ka ar piecpadsmit pietiktu
    Mēs stāvējām lejā
    Pieklusinātajā gaismā
    Šaurajā priekšnamā
    Tu mēģināji mani pierunāt
    Aizbraukt Tev līdz’
    Tikai uz brītiņu
    Un tad es varētu atgriezties
    Pie visiem, pie savējiem
    Tu mani gandrīz vai
    nelaidi
    Plaukstas pieplakušas sienai
    Vēlme tik stipra
    Tuvums tik tuvs
    Pavedināšanas iespaidā
    Iespaids liels un dziļš
    Un man tas tā patika
    Un turpinājums palika neturpināts
    Beigas atvērtas
    Acis arī!
  • Lai paliek tā (0)

    2011. gada 29. septembrī, plkst. 12:50

    Sakari pārklājās
    Pār ēteru
    Kautrīgās acīs tas rādās
    Nevarība
    Nevaļība
    Mūžam slēpts un noslēpts
    Aktīvā pasivitāte
    Valda un virmo
    Nebeidzami un
    Patīkami
    Bet arī vairāk nevajag
    Lai paliek tā īpaši
    Neaizskarami
    Ar noilgumu
    Sliktākiem laikiem
    Postošiem laikiem
    Kad vairs nekā nav
    Un jāsāk viss no jauna
    Bet dvēsele paliek
    Tā mūžam dzīves
    alkstoša un
    Neizsīkstoša