Dvīņa daba nav vienkārša
Ja no 1 puses
es gribētu būt brīva
brīva no šīs sajūtas
no ilgām
Bet no otras puses
tā dod man smīniņu
Arī spēku
Manuprāt
Jā, tas auglis
Tiešam būtu salds
Iedod saldmi
Un atkal tas vēders
Neiemieg
Tāds žirgts tas
sārtās lūpas
un vaidziņi
Iedvesmo
Uz mīlu?
Vēlētos tikai balsi
Ziņu, ka domas
ir pareizajā vietā
Nu ne gluži pareizajā,
bet manī, ap mani,
manu dvēseli un acīm
auru un garu
Enerģiju
Sūtu fluīdus
Tā uzsprāgstošā vēlme vēl nav
Nepietiek spēka?
Pietrūxt.
Spēcīgs griezums
Iegriezt ar zobiem
Un atplēst ādu virs sirds
Ieķerties un
Iezāģēt kā haizivij
Zāģēt ilgi līdz
Divās daļās sadalās
Atkrīt gabals
Beigts guļ
Jāatrod spēks piecelties
Izvairīties no
Soļiem, kas tiek
Ik sekundi mīti!
Ātri aizlaisties un
Nonākt saudzīgās
Rokās, maigās
Rokās, kas to
Izliek saulītē
Sasildīties un
Sadzīt
Zeme atvērās
Līdz aizai nomesties
Cik tālu
Vēl?
Cik centimetru
Velk aiz rokas
IEVELK
Klususms
Ilgs klusums
No Mī uz Pī
Koma
Caurums neaizlāpāms
Dzīves nobrukušais
Ceļš, aizas mala
Jāiet atpakaļ
Līdz krustojumam
Zem ķieģeļa
Atpakaļgaitā
Ar ieskrējienu
Atdurties un
Palikt
Pavisam.
Vai Tu esi mans magnēts?
Nepiepildītās sajūtas
Klusi cerētas
Pavisam klusi
Nomodā
Un ne tikai
Cerības ir pārāk spēcīgas
Mēdz uzplaixnīt
Uz mirkli
Vai arī pārtapt
Ugunsgrēkā
Velk, ļoti velk
Bet kas tieši
Saulains laiks
Sirds sitas ārā
Ceļās uz augšu
Paceļas un vēro
Meklē
Neatlaidīgi
Bet mulsums
Smīniņš
Kautrīgums, kad
īstenība atnākusi
Un paņēmusi Tevi
Savādāk.
Labāk domās!
Domāsies.
Manu dvēseli samīļo mūzika
No drauga rokas
Draugi slīd no rokām
Arī biedri
Visus turēt pie
Stipras žilkas?
Cīnīsies?
Nu es arī!
Cik izturīgs ir āķis?
Tik cik ticība
Gudrības gūtās
Neielekt pārāk dziļi
Lai nesākas
Klaustrofobija
Tā vieglāk
Pavisam viegli
Tikai pirkstu galiem
Aizskart
Maigos plecus un
Krūtis divas, un
Ne vairāk
Ja vairāk, tad mazāk
Cīņa turpinās
Karš arī
Neizdzīvos neviens
Daži baudīs
Daži tikai buksēs
Baudu tie paši sagandē
Viņi pat neredz, ka
gaisma tepat
degungalā
ar to pietiek, lai
tuvplāns gaišs
Kurš noklāj to, tas
Paliek tāds
Gaisma ir tepat
Spēle ar dzirkstelēm
No tālienes varētu likties
Kā spēle ar dimantiem
Mirdz tālumā
Tuvumā tikai punktiņi
Karstie punkti
Pa vienam
Dažādās vietās
Iededzina pēdas
Mikroskopiskas
Kas veido plašumu
Beigu beigās
Kur būs beigas?
Tās būs tikai uz papīra
Tikai un vienīgi
Mikroskopisku burtu
Attēlos
Un rāmjos
Tās ir tikai dzirksteles
Uzlejot degvīnu
Tās noteikti pārvērstos
Zilās liesmās
Aizdegtos
Viss izdegtu
Arī palielā rādiusā
Viss izplēnētu pavisam!
Turēsimies pie dzirkstelēm
Tās jauki zaigo
Un berze pastiprina
Tās
Metāls pret metālu
Akmens pret akmeni
Jo mēs taču būtībā
Tādi esam
Cieti ieciklējušies
Sevī un
Viens otrā
Ieberzušies!
(Jāgaida lielais
akmens, kas spētu
Nošķirt)
Vienīgi tas palīdzētu!
Bija tik mierīgi
Septiņsimt divdesmit stundas
Vibrācijas neietekmēja
Necēla trauksmi
Bet tā atgriezās
Iedegās
Mazs grūdiens pārtapa
Lavīnā kalnup un
Augšup
Patiesībā ja nebūtu
1 grūdiena nebūtu arī
pretgrūdiena
Drīzak gan tur
ir āķis
divi āķi
Slīdoši
Virves galā, kas
Velk atpakaļ
Uz pareizo pusi.
Pie apvāršņa viss
Lielie baltie,
Ķermeņi,
Mazie pelēkie,
Ķermeņi
Un tikai
Vienreiz izdevās
Liktenīgi
Nebūt ne
Apjukums
Sirds ne-vietā
Iekšā ārā
Acis prom
Ātrumā garām
Mazliet piepacelta
Un stundu nekāda
Nu kā tā var?
Neizmantots
Palaists
Ieeļļots un
Palaists caur abām rokām
Stulbi!
Piesist
Tikt nobrauk[ā]tai
Ar efektu
Specefektu
Iespaidīgi
Un guļoša
Vai sēdoša
Sēdoša un
Aizvesta pavisam
Prom uz
Vidzemi
Kur gaišs un krēmīgs.
Mazliet no kuces
Domās kucīte
Darbos egoiste
Viss līmenī
Tu un tikai Tu
Sajūti sevi
Ne visas emocijas
ir gana stipras
No malas
mēdz būt stiprākas
Rāmītī ietērptās
Bet tās ir kā
dzīves dzīslas
satur visu kopā
lai saturs spēcīgs
Tikai Tu dzīvo
Tavs Es
Tava sāpe ir tikai Tava
Asaras var līt Tev blakus
Un no Tevis arī,
Bet rēta paliks Tevī
Aizaugusi vaga
Ļoti jūtīga
Pārlieku jutīga
Kutīgo vēderu
Sajūti Tu pats
PATS
Ja Tev vajag klasiku
Ņem Klasiku
Tikai nesūdzies
Pēcāk
Ooo, tikai klusē
Paklusē
Klusums dziedē
BAĀ
Vai kā gribas palamāties
Nesapratne
Spīts
Kā darva
Pilieni daudz
Par daudz
Ja Tev nevajag mani
Tieši tādu
Tad arī man nevajag
Drūma nepatīk
Pa gaisu arī ne
A zem zemes?
Hāā...
Nu tad izvēlies
Es varu būt tikai viena
un forša
kūlīga
īpaša
Un es domāju, ka tāpēc
Tev mani vajadzēja
Izrādās, ka ne!
Nu tad sēdi un
Saplūsti, ar savu kārtību
Es saplūdīšu ar savu
dzīvi, savu prieku
un saviem sapņiem!
Ar mutīti pret zemi
Nolikta
Saprata viņa
Apklusa
Bet tad atkal nāca paisums
klusums, pauze
izpalika
Un atkal mutīte
Uz mutītes
Uz brīdi
Tas tā pārdomām
Sajūtas nevajadzīgās
Pasaka pilnīgi visu
Bet realitāte ir cita
Vismaz 2 realitātes
Varbūt dvīņi vainīgi
Viens pret otru pagriezušies!
Un abi forši
Piedod asumu
Asumu vajag visu mūžu
noturēt
Citādi dzīve
dzīve bez sāls
Ārā spļaujams
Samačkāts
Saskalots
Izšķīdusi putra!
Pieberam vairāk
lai briestoša un
Burbuļojoša tā!
Lai dzīvo!
Dzīvesprieks!
Viss ir tik skaidrs
Vājums? Prāta uzvara?
Jā, neesam mēs bērni
Vienkārši pārāk tuvu
Kokiem
Attiecības tādas!
Esmu pie tā!
Nekad aiz!
Viņš ir aiz!
Mēdz būt!
Bet tad atkal koks pa vidu
Miza pārņēmusi prātu
Bieza miza!
Urbies!
Tālāk par dobumu netikt
Arī ne pa’ sirdi tālāk!
Bet visas labās vielas
ir mizā!
Tajā ir visa dzīvība, rētas,
Robustums.
Ieskaties plaisā,
tā momentā aizaug
Momentā!
Bet dobums pilns noslēpumu!
Daudzi no tiem vēlas izlauzties
Bet iesprūst mizā
Veras ciet...
Varbūt arī kāda cita
Ēterā lidinās
Vēl vairāk, daudz vairāk
Un tad tikai no sajūtām
Pie kuras pieķerties
Nostāties
Līdz brīdim
Nostabilizēties
Vai var nebūtībā pazust
Tā vienkārši
Tad gan trūxt fizikas
Nav jau nekāda viela
Kaut kas gaisīgāks gan
Palaists augšā
Izplatīts un vēlāk
Atkal saķerts!
Citā sirdī
Smaida kaktiņa
Piesaulītē!
Apdedzināties
No brīva prāta
Pakļāvīgi!
Lai labās atmiņās glabājās!
Bet kam tas rūp!
Tas nedrīkst rūpēt!
Parāk daudz zīmju
Parāk daudz
Sakritību
Velk atvarā!
Lecam līdzi!
Varbūt ir tā vērts?
Tikai ja tūlīt spļauj ārā
Nekas vairs nepaliek,
Pat ne slapja vieta!
Nožēlojami
Kaut kam tuvojamies
Pārāk tuvu
Draudīgi
Magnētiskais lauks
Arvien šaurāks
Paliek šaubīgāks
Slīdošs
pretējā virzienā
Pretīm
Trīsas
Nepārvaramas
Aizmirstībā nenoliekamas
Neatsveramas
Ļaunas,nedomājošas
Iznīcinošas, pārdrošas
Ārprātīgi...
Bet tik dabistiski
Masu psihoziskas
Neatgriezeniskas
Postošas
Un nāvējošas!
BŪS!
Medus
Pa vienu līst iekšā
Pa otru ausi ārā
Prasās pēc vēl
Un tiiiiiik dzeltens tas
Kā rudenī tērpies parks!
Tas pats, kuram garām
Eju ik dienas
Saules pieliets
Kontrastainām kājām
Robustām
Maigi iestiepjoties galotnēs
Dodot tām stabilitāti
Drošību un izturību!
Kur ir medus?
Sacukurojies īsti neder
Gribās lipīgu
Zeltaini plūstošu un liegu
Lai nosēžās dziļi
Starp abiem uztveres orgāniem
Citādi kailums
Nāks un paņems
Pārņems līdz pavasarim
Mani miegā
Mani salā
Mani tukšumā
Un krēslā.
Kaut kāda migliņa
Skaidra migliņa
It kā viss
Tālāk tikai gluds
Acis uz leju un pa kreisi
Uzacis uz vidu
Vienam zeķes
Citam nagi
Vēl kādam krūtis & apakša
Smaržu vilnī iepeldināta
Un aizvilkta
Ievilkta skapī
Brīvprātīgā atļauja
Līdz robežai
Tikai zināmai robežai
Man zināmai!
Krīt karotes
Un tikuntā uz gludas virsmas
Labi, ka rudens
Ievieš krāsas
Ievieš ilūziju
Lai saule neizbeidzas
Nekad, nevienam
Nemūžam!
Divas nedēļas nākotnē
Tu atnāci
Tev vajadzēja tikai vienu
20 minūtes no manis
Tikai divdesmit minūtes
Varbūt, ka ar piecpadsmit pietiktu
Mēs stāvējām lejā
Pieklusinātajā gaismā
Šaurajā priekšnamā
Tu mēģināji mani pierunāt
Aizbraukt Tev līdz’
Tikai uz brītiņu
Un tad es varētu atgriezties
Pie visiem, pie savējiem
Tu mani gandrīz vai
nelaidi
Plaukstas pieplakušas sienai
Vēlme tik stipra
Tuvums tik tuvs
Pavedināšanas iespaidā
Iespaids liels un dziļš
Un man tas tā patika
Un turpinājums palika neturpināts
Beigas atvērtas
Acis arī!
Sakari pārklājās
Pār ēteru
Kautrīgās acīs tas rādās
Nevarība
Nevaļība
Mūžam slēpts un noslēpts
Aktīvā pasivitāte
Valda un virmo
Nebeidzami un
Patīkami
Bet arī vairāk nevajag
Lai paliek tā īpaši
Neaizskarami
Ar noilgumu
Sliktākiem laikiem
Postošiem laikiem
Kad vairs nekā nav
Un jāsāk viss no jauna
Bet dvēsele paliek
Tā mūžam dzīves
alkstoša un
Neizsīkstoša
Tā būs tikai deja
Tā vēljoprojām
Ir tikai deja
Neizsakāmu sajūtu pārpilna
Čuksts, raupja roka
Kas vainas dejai
Ik pa brīdim tā pārtrūkst
Gali paliek vaļā un
Ir ļoti jutīgi
Jutīgi gali
Nervu gali
Ievainojamība
Trūkums
Gaišuma trūkums
Atgrieztās sajūtas
Tieši tādas pašas
Mirdzošs vārds
Pazudusī pasaule
Kņudiens
Skatiens
Parāviens
Uz augšu
Uz augšu!
Un mazliet virs zemes