GGL

  • viss viens, ja Tu ne viens (0)

    2012. gada 6. augustā, plkst. 1:17

    Es esmu mazliet Gaujas skauta
    Vairs neceru mieru just
    Šalc tik man ausīs, šalc
    Neviens nezina „kāpēc?” , bet tagad es vismaz zinu, ka kāpēc, nevis kapēc,

    Tagad zinu, ka viss viens, ja Tu ne viens

  • domas (1)

    2012. gada 29. aprīlī, plkst. 15:11

    intīmas ir tikai domas,
    pat ja kāds ar svaām dalās
    tās tik un tā paliek intīmas,
    to patiesā nozīme,
    ārpus interpretācijām,
    pieder vien vienam

    GGL

  • padzīt, aizdzīt (1)

    2012. gada 19. aprīlī, plkst. 16:34

    gribēja kāds kādu piemērot,
    cits citu piemeklēt,

    reiz kādam nebija gana,
    tam piemērīt vajadzēja

    tā nu tika tas padzīts
    no mājas laukā izdzīts
    uz brīdi atpakaļ atdzīts
    tad nu atkan projām aizdzīts
    to stūrī iedzina
    klāt kādu piedzina
    tas tur viens skumjas iemidzina

    mēs dzīti mazliet esam,
    lai gan neviens jau mums sen pakaļ nedzesnās

    GGL


  • LIELĀ SVĒTNĪCA RĪTOS (3)

    2012. gada 10. janvārī, plkst. 22:46

    LIELS, LIELS KUĢIS
    BRAUC JŪRĀ ZILĀ
    MANI MATI PINAS
    TAVAS ŪSAS
    TINAS
    UN PAZEMĒ
    MUMS LIELĀ SVĒTNĪCA
    LAIME TUR,
    KUR MANS PRĀTS,
    BET PAR NOŽĒLU MAN
    TAS PĀRLIEKU
    BIEŽI KLEJO,
    TIK SMAGS TAS
    KĻŪST
    SVĒTDIENU RĪTOS.

    GGL

  • Vēls rīts. (0)

    2011. gada 11. decembrī, plkst. 0:30


    ieturēta un saturēt,
    vispār jau atturēta,vakar tiku aizturēta, bet šodien apturēta, kāds mani paturēja, tomēr neizturēja, par muļķi noturēja, bet tomēr uzturēja, vēl gadus simts ...
    izturēja...
    Gita Greta

  • kad satika kādu (0)

    2011. gada 13. aprīlī, plkst. 21:14

    Šis ir prieka vakars,
    Teica kāds gudrais,
    Bet kur tad prieka dāmas,
    Kur tie krāsainie dzērieni ar salmiņiem,
    Kur muzikanti un klauni,
    Kādēļ neviens te neizskatās kā laimīgs hipijs,
    Vels, vai gudrais būs mūs apmuļķojis?
    Gita Greta

  • drēgns smogs (2)

    2011. gada 8. aprīlī, plkst. 0:00

    Es kalu Tavu prātu,
    Es saucu to tā.

    Es lipināju Tavu dvēseli,
    To mocīju un locīju,
    Tā, ka kluss un plakans Tavs vārds.

    Es pa Tevi kā pa ielu,
    Kā pa bruģi,
    Pa smilšaino brieža taku,
    Pa miklo purvāju..

    Tu esi ceļš,
    Tu esi smogs, kas drēgni dus.

    Gita Greta

  • ar Dievu! (0)

    2011. gada 7. aprīlī, plkst. 23:55

    Mana mūza mīt vietā, ko dēvē par Barselonu
    Šķiet, ka vēlos doties to meklēt
    Es tai neskaitāmas pastkartes nosūtīju
    Zinu, ka mums jātiekas
    Mana mūza neapzināti mani sauc

    Tai mani vajag
    Es nepieciešama tai

    Mūza man stāstīja reiz
    Pirms gadu desmitiem
    Ka nav vietas skaistākas un brīnišķākas par Spāniju
    Mūza mana tīksminās baudot vīnu un olīvas
    Baudot vieglprātības atmosfēru un mīlu blāvo

    Ziedlapiņas saberztas man reiz tā nosūtīja
    Un es tās gadiem glabāju

    Vai tas nav neparasti,

    Bet tad nolēmu ik rīta kafijas tasē pa vienai iemest
    Un es baudīju ko patiesi neparastu
    Ik vienā ziedlapiņā mūza lika iemājot jaunam stāstam,
    Kuru es izdzīvoju

    un tā - es dodos.
    Čemodānā saspiežu vēl pēdējos memuārus, atmiņas un Latvijas lakstīgalas dziesmu
    Re, arī smaragdzaļo nakts kleitu līdz ņemšu
    Šķiet, ka klavierēm vietas nebūs,
    Ceru, ka Spānijā atradīšu kādas
    Kas būs gatavas manu stāstu atskaņot
    Ar Dievu!
    Gita Greta

  • mans lauks (0)

    2011. gada 7. aprīlī, plkst. 23:54

    es, Gita Lazdāne, reizēm rakstu, reizēm man pat tas pašai tīk. dzeja top, kad mūza nāk.
    un tā - piedāvāju arī kādam no Jums izlasīt kādu no rindiņām, kas radītas.