ingrida tārauda

  • Perlītes zem kājām

    2017. gada 20. martā, plkst. 9:27

    tārauda


    ..kad gribas pieķerties pie niedras, ko lauž stiprais vējš, jo pašai vēl mazāk spēka nekā niedrai
    ..kad gribas aizmigt un pamostoties ieraudzīt dienu - citās gaismās, ne pelēkajās
    ..kad gribas, lai telefona zvans pavēsta ko nebūt tādu, ka smaids laužas un izlaužas - veras un atveras kā pēdējais miķelītis...
    ..kad dzīvot nozīmē Dzīvot, jo - ieelpot dzestro gaisu, līdz aizraujas elpa, atveras iekšējie vārti - svaigums ieplūst..
    ..kad vajag savērt krellītes atpakaļ uz diedziņa, jo tā ir pareizi..
    ..ka pareizais ne vienmēr ir pareizais un tāpēc vajag sadzelkstīt pēdas..
    ..ka sarkans ir kārdinošais un vedinošais uz..


    ***
    izauklē manu pasauli
    savās ikdienas ilgās
    piestātnē laivu sonāte
    kaiju bars
    nožēlo vasaru
    atdzimstot rītā
    pār mani
    pārliecies
    ***
    skaisti vārdi
    dubļi uz asfalta
    kaili augstpapēži
    nobirst rubīns iz gredzena
    acis
    tavas
    zilas
    izgrebj no manis
    statueti
    ar mežģīni
    ap potīti

    ***
    tu nevari mani sev atļauties

    sniedzas balkonam pāri
    pilnbriedā krūtis
    ieelpo manu smaržu

    izslāpsti

    buršu un pieburšu

    magoņu vainaga vārdus

    izliešu ar ūdeni

    mūsu starppasaulēs

    ***
    kaila un skaidra
    pilienā horizontēta
    Visuma aplikācija

    papeļpūku lidojumā
    ieprogrammēts pazūdamības
    vieglums

    no dzidri zila okeāna
    iznirstošs baltais valis
    apliecina
    citādā dzīvesprieku

    ***
    somā ar uzrakstu
    “Love”
    ielieku sirdi savu
    eju uz Čiekurkalna tirgu
    pārdodu par vienu labu mīļu
    vārdu

    /1987., “Latvijas Jaunatne”/

    ***
    sapnim bija cigoriņziedu krāsa
    atdeva pirkstu spēles
    iepriekš nokavēto

    mīlēta sieviete
    puscentimetru virs bruģa
    iekš laternu gaismām
    veido sirdspukstu rakstus
    mīlēta sieviete
    dejo lietū
    izdejo sausa

    sapnim bija cigoriņziedu krāsa
    pirksti nogura spēlēties


    ***
    ..man šodien rudens pieder
    kļavlapu krītošais zelts
    putnu jautājumzīmes
    un ābolu paslēpes zālē
    ..man šodien rudens ar tevi
    tajā kā pieturpunkts
    ceļa galā pieder
    tuvoties neaiztuvoties ne
    ..man šodien jūra un
    atspīdumi debesīs no ilgām
    kas rudeni smelgoņā pārvērš
    pieder

    ..pieder līdz sabirs nekurienē
    rasas no stiebriem..

    ***
    pieskaršanās caur rīta iespīdi
    logos virtuves logos
    aiz palodzes – kalnu virsotnes sniegos

    skaisti

    mazmazītiņu vijolīšu raksts
    uz aizkara plašumiem
    domā ka zied

    skaisti

    pie žoga kas ierāmē tavu māju
    kā gleznu bez manām krāsām
    vientuļa hortenzija

    pieskaršanās ar iedomu
    ka paliks te krāsas
    manas

    lai būtu nevientuļi
    hortenzijai

    ***
    mūsu divvientulības
    puspavērtie plaksti
    tirpiņu sacensības uz miklā kakla
    sajūtu tērcītes pāri lūpām
    un sarkanas rozes
    ziedlapiņu nokritumi uz
    slidena parketa puzles

    mīlēju vakar
    kad laika ziņas un socaptaujas
    sakrita miskastē

    mīlēju vakar
    kad tavu pēdu pieskārieni
    bija tik jutekliski
    manam vīnsarkanajam paklājam

    koridorā

    no kura sākās divvientulības

















    ***
    vientuļam asnam
    iz betona plāksnēm
    uzspīd saule

    skauju izsalkusi
    mana pilsēta
    dziļi

    piepildi mani ar
    gaismu

    degšu mirdzēšu
    dzirksteļošu

    logu atspulgos
    atblāzmu
    čukstiens

    ***
    Īrijas zilganzaļās
    un melnpelēkās
    un baltdzeltenīgās
    iesarkanīgās
    debesis

    pārcērtot ar baltu svītru to mieru
    mani sapņi kā lidmašīnas


    uz mājām

    uz… mājām

    ***
    ielās cilvēku papēži ieraksta vēsturi
    pie baznīcām apstājas laiks
    pie krogiem sastājas stāsti
    veikalos apjūk vēlmes
    skaistumsalonos maldās pašapziņa starp skropstām un
    šinjoniem gēla nagiem un pūderkg

    angļu un īru valodās
    klausīties kā nirvāna
    aizslīd garām mašīna
    ar Latvijas karodziņu pie loga

    ***
    viņš teica – paraudi princese
    tavs laiks vēl tikai būs
    labas lietas ir jānopelna
    jāsagaida
    jāpieviļ
    jāizmīl

    viņš teica – manos krastos
    piestāj vareni kuģi
    kas vētras iebaida jo vienmēr tās
    uzvar un kaut vai
    sadragāti tiek manos krastos

    viņš teica - paraudi princese

    ja tu kļūsi par kuģi..


    ja tavs laiks tev
    palīdzēs
    sagaidīt
    pievilināt
    izmīlēt

    kaislīgs

    ***
    ..nu labi
    tad jau labi

    bez manis?

    bez tevis

    ar tevi aizvakardienu albumos un
    telefonā saglabātajās bildēs

    kur uz Cliff of Moher fona

    tu skaties manī


    iegribi un aizej
    pilnām krūtīm no kliedziena
    aizturējuma

    paceļos pus.. ceļu
    starp

    un atdzimstu

    tad jau labi
    ka bez tevis

    ***
    ...mighty monsters

    izjauc klusumu

    sabirzuļo simtvienā detaļā
    sitienā pret sienu

    ir atkal
    viss un nekas

    un ja sniegs...

    tas arī jā

    nekas un viss

    un mūsu dienas un naktis
    ar mighty monsters un citiem
    tas ir labākais troksnis
    kas var notikt

















    ***
    tumšdzīļu acis
    ielu labirinti
    sarkanu rožu
    kafijas naktis
    pāri Bosforam
    fotogrāfs sūta
    atmiņbildes

    uz dakstiņu jumtiem kaijas
    un atkal kaijas

    iemācīties mīlēt
    nevar

    aiztikšķina papēdīši
    pa viesnīcas
    kāpnēm

    ir laiks


















    ***
    cepumi kārtīgi kastītē
    sarkanlentīte ap
    notekcauruļu simfons
    lietus sajaucis notis
    un tad pāri
    visveidu torņiem
    izsijājas dzeltaini putekļi
    skaisti vijoli spēlē
    puisis negariem matiem
    un mēs izlemjam -
    kurp mēs iesim


























    ***
    krāsainu lampiņu spēle
    logos aiz kuriem
    kas un kaut kas
    pēdējās ziņas
    atlaižu reklāmas
    zibeņo iegribu iekāres viss
    baltie sapņi
    ar sniegpārslām izkūst
    uz taviem tvīda pleciem
    bet lampiņas spēlē
    bez noteikumiem


    ***
    ar karoti kafijas virsmā
    zīmējam ej sazin ko
    sarunām iestājies
    ej sazin kas
    tavās vaigu bedrītēs
    smaida atblāzma
    ej sazin kur
    nav
    tā nirvāniskā
    skurbuma
    kad skatiens ir
    ceļš uz
    Ēdenes dārziem..
























    ***
    pusnakts raganu sabata
    dzirksteļots mežs
    viņam negribas noslaucīt lūpas
    mirkušas paisuma šļakatās
    pāri kraujas malai
    aizlido vēstule driskās
    melnbaltais mēmais
    ar pēdējiem kadriem
    titros ierakstīts
    žurku bars izsijājas ielās
    ***
    man ir migrēna jā
    tu esi gudrāks par vairāk kā vajag
    un tas nav labi laikam
    jo vajag lai no sākuma
    pirkstu galiem ir saprotami spēles noteikumi
    pavasara vizbuļu laiks
    iekrāso pusmežus zildūmakainus
    ka ne izbrist
    pielīp pie papēžiem
    cerības

    vizbuļu krāsa ir cerībaina zini

    tu esi gudrāks par vairāk kā vajag
    un romatisms ir norakts zem pusmeža zildūmakainuma
    mana migrēna jā
    un nenāk miegs

    varbūt varam izlaust neesošas sienas..

    ***
    paranoisms
    šizofrēnija
    ieslēdz skapī un esi greizsirdīgs
    tavas mīlestības gals būs atslēgas apgrieziens slēdzenē
    ātrs risinājums ir mans valdzinājums
    tagad tālsarunām nevajag apaļīgu operatortanti
    un telefona kabīni aplīmetu ar Love is..
    galvenais lai uzlādēts telefons
    kaut vai viena svītriņa sarunai
    tampus Bosforam
    pat nepiedod

    ..paranoisms
    šizofrēnija
    skapis nenotur izvēli

    ***
    neeksistē
    iedomās bilde tik mākslinieciska
    fonā saulainu ķirbju lauks
    patālāk vīnogulāji un vēl patālāk
    kaiju bars paceļas virs viļņiem
    pirms fona – tu
    dzintarkrāsas acīm
    rudmatis
    gaišsīkām spalviņām uz rokām un krūtīm
    krekla apkaklīte no ceļputekļiem pelēcīga un sviedru lāses
    uz pieres
    tu tāds iekārojami..
    pastiept roku un neaizsniegt
    neeksistē

    esmu profesionāla
    iedomu fotogrāfe




















    ***
    tur pie okeāna
    krasts ilgu pilns
    iztukšotas gliemežmājas un
    ronis mūžīgā mierā

    ilgu pilns ir mans krasts
    ar tālu kuģu uguņiem
    okeāna tālē
    kaut kur

    pilns ilgu ir
    aizaugušais ābeļdārzs
    Latgales dziļumā


    ***
    1001 doma
    dziļotnes dilonis
    bezjēga vējdzirnavu cīņa
    ar sevi bezjēgā
    skata tornim
    pēdējais stāvs
    čau aiz tā koka zara
    vējā
    piedod
    ka nevaru pasargāt
    tevi lāčuk
    ne miegā ne nomodā
    bezspēka 1001 doma
    kā dilonis























    ***
    tukšums
    sarkana soma iezīmē horizontlīniju
    starp asfaltu un mašīnu

    novibrē pārrautā stīga
    iz dzīves instrumenta
    alts ģitāra vijole
    svarīgs tas nav

    nekas svarīgs vairs
    nav
  • Leidzsvors

    2016. gada 24. septembrī, plkst. 11:11

    ***
    ituos šaļts leita
    zeimeituos karikaturys
    iz myusu dzeivem
    iz kurom divi
    salejuši verās
    nu tuo kvartala mozaikys
    taiseisim sovu kvartalu
    bez linejom

    ***
    styga apauguse ar malnuom i solkonuom
    aronejom
    tok veina lasis nu tuo ir gona
    gordys
    lai damīgtu aci i
    suoktu
    valdzynuot tevi

    portalā drūsmis na apčert

    ***

    sorkuonuo reita sorkuonuo kleita
    iz spīgeļa puorsvīsta
    krelleišu sabyrums boltā vuškys
    vylnys pakluojā
    sorkonom rūžlopom pylns koridors
    īīsme munā telpā
    klasika – sorkons irā juteikleigi

    a potograpejis
    nasalīc
    škārsteiklā



    ***
    storp buļbu cepšonu i greidys mozguošonu
    dyuc telepons doncuojamdzīsmi
    bārns capumus drupynoj
    i zeimej ar dzaltonu lidmašinys


    leidzsvors vysam
    kas prioritars





  • ...

    2016. gada 16. septembrī, plkst. 2:33

    ***

    navar i navar
    aptureit vieja
    solnu saāstuos astrys
    pa gaisu
    nu teve da maņa
    vīna trajektoreja
    ilgu i skumeigu daskuorīņu
    kai atguodys
    nu diskoteku valnakokteiguom
    naktim


    ***

    munim pierstim
    gribeišona tevi satausteit
    caur myglu i leitu
    itymā rudiņa dancī
    kas lopys nu kļovim raun
    i īmat pi škiuņa prūdā
    erotisks ir tovs
    mutis kreisīs kakteņš
    dziļš kai naizliemeiba
    palikt voi nā


    ***

    apturi peiraga cepšonu
    vaniļa smuordoj ka troks
    izlidoj svaigūs pasauļūs tauriņs

    paceļ mani dažu gobolu viers
    greidys kas salīta
    ar uobeļu veinu

    nu tova duorza


    i vari izdzēst
    nu sovom navigacejom
    cytus virzīņus
  • ..apsamaļdeit..

    2016. gada 28. augustā, plkst. 12:40

    ***
    es zynu kur irā šaubys
    pazaudejumi atlaižu dīnā
    vairuok kai vajag meža ūgu kruosu
    i kritīņa nu viersyunis


    ***
    tyvuma vaid
    kod suop
    ikebana saveituse vakardīnys
    aizmiersta reita
    šampanīša druskys
    iz gluožainuo goldviersma
    nameklej mani
    daudz klusuma kurā
    vari apsamaļdeit


    ***
    vysi lūgi šudiņ da golam
    vaļā
    atvosoru sviņ
    caurvieja riņča daņcs
    pasaceļ putekļu kuortys
    iznas ustobu byuteibu uorā
    sasagrīž uz asfata
    potograpeja
    ar laimeigu smaidu
    kurš sekundis laikā
    sameits


    ***
    nu teva nagribu atsasaceit
    lidmašīnys dyukūņa
    muokūņu vatainums
    tuoļuma nūlemteiba
    tovi skuovīņi
    kai iluzeja
    nasamaterializej
    vaira
    atsasaceit nagribu nu teva
    a


    ***
    mandarinu mizenis
    ar tuobreiža
    skaņom pylna
    īguoda dzarstuos
    pa krostim myglu i
    svaigu gaisu
    vysi apsūlejumi
    pabierst zam rīpom
    uz grants ceļa
    i vokora tymsneibai
    nav nūslāpuma


    ***
    elektreibys stoba
    beidzameiba
    baciana pereklis
    uzticeibys oreola
    atbluozmis
    vīns sagaida otkondīnu
    a tovai atmiņu kartei
    beidzīs lītuošonys
    termeņš


    ***
    puspudele Piparu ryugtuo
    kompresem
    vacī makaroni i cyuku pupys
    vyss vīnā maisā – prūm
    ka tu dūmoj – jei nav dāma
    tok apsaver uz smolkīm nadzenim
    perlamutra kruosā
    i mežgiņu atvārumu
    storp kryutim


    ***
    stumbrs pi tuo daspīžu
    kveļdeigu pīri
    pludynojās manī dzeiveibys spāks
    dreiž suoksīs poly

    ***
    bez tuo vysa
    kas manī
    ar glazūreitim capumim i
    svātku sajiutom
    apslāptys nažu smaileitis
    i uzroksti – take care

    ***
    atbreivoj atbreivoj
    gaisa plyusmu nu īkšīnis
    lai sadoncoj par valpurģu nakti
    tovys naramdynomuos
    palakzylacainuos
    i sasprāguojušlyupainuos
    īgrybys
    otkon i otkon
    tikai mutautā izspļautuo sirds
    zinuos ka golam nav suokuma
    a tam nav beigu

    ***
    šūnakt taida nakts
    nikaida
    ni zvaigžņu ni puosoku
    vin dabasu malnums
    nostaļginizej

    uz golda miniaturys
    spieļu mašineitis
    izslāgta Fire signalizaceja

    luočam sabučuotam da leitovom
    kažukā
    viersā par breinumim
    sapynoj mozs ciļvieceņš

    ***
    gribīs iz sātu
    dūmuos symtreižu izīti zynomī celi
    izsmaržuoti cereni
    izbrysta upe

    gribīs iz sātu

    laiks ir prīškā







    ***
    smuordoj
    puspasauļam dzaltoneigs tvons
    i kura lobuoka atlaižu karte
    tuom sajiutom
    kas nu vakar
    nav kū dareit itymā sātā
    zylam luočam
    savalta vylna
    nu bučuošonys pyrms godim četrim
    tovu ocu pastuosts
    izabeidz Vysuma “Nikod”..

    ***
    maņ pateik zylgonsoltainā reitā/
    kopejis syltuma pasacielīnī/
    aizrunuot sova reita pyrmū/
    i otkoneigū suocīni/
    kai darosts/
    orhideja jau atsave