Jānis Elsbergs

( 1969 )

Latvija

Foto: Liene Linde

Jānis Elsbergs (1969) ― dzejnieks un tulkotājs, dzimis 1969. gada 18. janvārī Rīgā.

Mācījies Rīgas 49. vidusskolā, studējis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē. Ģimenei ― mātei dzejniecei Vizmai Belševicai, tēvam Zigurdam Elsbergam, stīgu instrumentu meistaram un tulkotājam, un brālim Klāvam Elsbergam ir liela loma dzejnieka dzīvē un darbos.

Literatūrai pievērsies jau mācību un studiju gados. Apzinoties nepieciešamību sistematizēt un veicināt literāros procesus un to pamanāmas izpausmes Latvijā, vadījis vairākus literārus izdevumus: „Rakstnieka Vārds” un „Vārds” (1993. g.); „Luna”. (1997.-2000. g.), bijis Rīgas Jauno literātu apvienības vadītājs (1996.-2000. g.), darbojies kā literārais konsultants gan jauno autoru semināros, gan jauniešu literārajā nometnē „Aicinājums”, gan vairāku preses izdevumu redakcijās.

Elsberga pirmais krājums „Vistīrākā manta” iznācis 1993. gadā (R., Artava). „Vistīrākā

manta”, tāpat kā otrā grāmata „Rīta kafija” (R., Daugava, 1996), izdota ar pseidonīmu Jānis Ramba. Ar otro krājumu, kā tas nereti notiek, autors tiek pēc būtības, nevis vārda, vērtēts un pieņemts kādas literārās tradīcijas un tagadnes kontekstā. Jāņa Elsberga paaudzei šķietami ir grūtāk pārsteigt lasītājus, kas jau līdzpārdzīvojuši pirmo atbrīvotās literatūras vilni Latvijā.

Deviņdesmito gadu situācija autoru izvēlei piedāvā vairāk, nekā iepriekš ierasts, – dzejas formas, tematikas, mūsdienu ārzemju literatūras pieejamības ziņā. Elsbergam, tāpat kā citiem, ir iespēja, vismaz savā vidē , veidot jaunu kontekstu ar sev svarīgo alūziju un atsauču, un vēsturisku detaļu klātbūtni, lasītājiem nezināmu autoru aktualizēšanu un centieniem apzināties dzejnieka vietu sabiedrībā.

Trešā grāmata „Daugavas bulvāris”, publicēta ar īsto vārdu un uzvārdu, iznāk 2000. gadā (R., Pētergailis). Jaunākais Jāņa Elsberga dzejas krājums „Panti” iznācis 2008. gada beigās izdevniecībā „Neputns”; tajā apkopoti jauni darbi, kā arī vairāki dzejoļi no iepriekšējiem krājumiem, un tas atklāj vēl daudz attīrītāku un koncentrētāku autora balsi.

Jānis Elsbergs izvēlas it kā atturīgu formu un tembru, nereti ― konstatējošu, mierīgu intonāciju, bet veido skaidru asociatīvo slāni virs dziļās un piesātinātās emocionālās daļas. Lielāko formu dzejoļi ― „Rīta kafija”, „Daugavas bulvāris” un „Tong-len” pilni personīgu un literāru atsauču, ik dienas ieraugāmā gaišuma un pārdomu par sarežģītākajiem cilvēka jautājumiem ― cilvēcisko siltumu, laiku, nāvi, līdzsvara iegūšanu un noturēšanu. Tā meklējumi un pilnasinīga dzīve valodā veido Elsberga dzejas dinamiku.

Neatņemama Jāņa Elsberga darba daļa ir atdzejojumi un tulkojumi no angļu, lietuviešu, franču, kā arī vācu, slovēņu, ukraiņu u.c. valodām.

Jānis Elsbergs tulkojis Viljama Šekspīra, Artura Millera, Pola Klodela u.c. autoru lugas Latvijas teātriem, mūsdienu amerikāņu dzeju (tostarp Čārza Šimiča, Gregorija Korso, Garija Snaidera darbus), tulkojis Čārlza Bukovska dzeju un prozu; viņš ir arī viens no Kurta Vonnegūta darbu tulkotājiem latviešu valodā („Zilbārdis”, „Līķu Pēteris”, „Galapagu salas”, „Fokuss Pokuss”, „Ietupinātais”, „Laikatrīce”). Grāmatās iznākuši arī vairāki citi amerikāņu un britu autoru romāni.

Rūpējas ne tikai par mātes un brāļa, bet arī par citu aizgājušu autoru darbu izdošanu: sastādījis Ievas Rozes („Reabilitācija. Zaļie sapņi”, 1994; „Pilnais mērs”, 2000) un Olafa Stumbra dzejas izlases („Rokāde”, 2001), piedalījies arī Gata Krūmiņa grāmatas („Skārda blūzs”, 2000) veidošanā.

Jāņa Elsberga izlases izdotas zviedru un ukraiņu valodā, viņa dzeja tulkota un publicēta arī angļu, lietuviešu, krievu, turku u.c. valod