Haralds Matulis

Haralds Matulis studējis filozofiju un  sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātē, kino Dānijā un kompozīciju mūzikā. Tulkojis, rakstījis un kritizējis dažādus daiļliteratūras tekstus. Interesējas par spēļu teoriju, vizuālo komunikāciju un radošumu. Brīvi runā 3 valodās.

Autora raksti satori:
Saistīti raksti:
    Parakstīties uz Satori jaunumiem

    Dienas citāts

    • Nevarētu teikt, ka cilvēce neprogresētu. Ar katru jaunu karu tā atrod jaunus veidus, kā nogalināt.

      Vils Rodžers

    Iesakām

    • 2013. gada 17. jūnijā, plkst. 7:06

      Reinis Lazda: Liepājas metamurgs (4)

      Dinozaurs ir laba līdzība, lai runātu par šo uzņēmumu, kura saimniekošanas metodes nav gājušas līdzi laikam. Kamēr tirgū ir pieprasījums pēc ražotā produkta vai pakalpojuma, tikmēr ir viegli strādāt, kā pagadās.

    • 2013. gada 29. maijā, plkst. 7:05

      Jans Grarups: Attēlā patiesības nav

      Esmu uzņēmis ļoti daudzas fotogrāfijas savā karjerā, kuras ir kļuvušas nozīmīgas, pateicoties virsrakstam vai kontekstam. Un dažkārt, ja es būtu samelojis bildes parakstā, tā būtu varējusi kļūt vēl labāka. Taču tā nebūtu patiesība.

    • 2015. gada 14. jūlijā, plkst. 6:07

      Arvis Viguls: Mileikas antoloģija (2)

      Anita Mileika savā debijas krājumā atklājas kā vērīga dzejniece, kura godīgi un neliekuļojot rāda to, ko redzējusi dzimtajā Latgalē, tas ir, ne tikai bēdas un sapņus par laimestu loterijā, bet arī stirniska maiguma mirkļus.

    • 2013. gada 18. februārī, plkst. 8:02

      Reinis Lazda: Oreola efekts

      Sevišķi spilgti to varēja novērot deviņdesmitajos gados, kad mūsu sabiedrībā dzīvs bija uzskats, ka lieliski deputāti sanāk no populāriem mūziķiem, aktieriem, rakstniekiem. Pēdējās vēlēšanās savukārt šāda tipa deputātu kandidāti bija starp visvairāk svītrotajiem.

    • 2013. gada 5. jūlijā, plkst. 8:07

      Arvis Viguls: Es zaudēšu (24)

      Un kādēļ vakarā, kad aukla pagalmā paliek tukša, man jādomā – cik kreklu es nonēsāšu, cik zeķu un bikšu, cik kurpju noplēsīšu, līdz pienāks arī mana pēdējā veļas diena, kad mani noģērbs un nomazgās, un noguldīs smagā koka skapī?

    • 2012. gada 13. martā, plkst. 0:03

      Isadora Dankana: Mana dzīve (autobiogrāfijas fragments) (8)

      Es zinu pietiekami daudz par Rakstības Mākslu, lai saprastu, ka man būtu vajadzīgi koncentrētu pūliņu gadi, lai uzrakstītu vienkāršu, skaistu frāzi.

    • 2012. gada 4. aprīlī, plkst. 12:04

      Ieva Sniedze: Tas ir pavisam cits stāsts (15)

      Kā man apgalvoja bibliotekāre: "Mums jau gadiem neviens nav to grāmatu meklējis, jāskatās vai maz vēl ir krājumā". Nepietika drosmes norādīt, ka acīmredzot bibliotēkai mārketings klibo.

    • 2014. gada 10. februārī, plkst. 8:02

      Liene Brizga-Kalniņa: Kāpēc mēs tā ņemamies ar bērniem? (10)

      Mēs audzinām bērnus kā projektus, kuros investējam, kurus veidojam, mīcām un formējam, mēs viņus trenējam, gatavojam dzīvei konkurences pilnā pasaulē. Mēs piedāvājam aktivitātes, nevis spēlējamies.



    Kultūras Ministrija
    vkkf