Edgars Alans Po

( 1809 - 1849 )

ASV

Edgars Alans Po (Edgar Allan Poe), amerikāņu dzejnieks un īso stāstu meistars dzimis 1809. gada 19. janvārī Bostonā. Viņa vecāki bijuši ceļojoši aktieri. 1810. gadā mirst viņa tēvs, Deivids Po, un pēc gada arī māte Elizabete Hopkinsa Po. Mazo Edgaru savā ģimenē pieņem turīgs Ričmondas tirgotājs Džons Alans. No 1815. līdz 1820. gadam Po mācās privātā pansijā Stokņūingtonā, Anglijā. Tur viņš apgūst matemātiku, kā arī franču, latīņu un pareizu angļu valodu. 1826. gadā Po iestājas Virdžīnijas universitātē, kur ar labām sekmēm mācās grieķu, itāliešu un spāņu valodas, tajā laikā rodas arī pirmie mēģinājumi literatūrā. Po saderinās ar Elmīru Roisteri (Elmira Royster). Universitātē valda liela brīvība, un arī Po daudz laika pavada dzerdams vīnu un spēlēdams kārtis. 1827. gadā Po kāršu parādu

dēļ tiek izslēgts no universitātes, audžutēvs atsakās nomaksāt šo goda parādu, un līgavas vecāki atsauc saderināšanos. 1827. gadā Po par saviem līdzekļiem izdod dzejoļu krājumu “Tamerlāns” (Tamerlane), taču tas nesagādā jaunajam dzejniekam ne slavu, ne ienākumus. Pēc audžumātes nāves iestājas neilga samierināšanās ar Džonu Alanu. 1830. gadā, audžutēva spiests, Po iestājas Vestpointas militārajā akadēmijā. Taču mācības nesagādā viņam prieku, jo jaunekļa prāts aizņemts ar literatūru. Apzināti cenzdamies ik uz soļa pārkāpt disciplīnu, Po panāk, ka viņu izslēdz no akadēmijas. Patēvs novēršas no Edgara pilnībā, un atlikušo dzīvi Po dzīvo lielākā vai mazākā trūkumā. Par pāris nākamajiem Po dzīves gadiem maz kas zināms, vien tas, ka 1833. gadā viņš dzīvo pie tēva māsas Marijas Klemmas (Maria Clemm). Par stāstu “Pudelē atrastais rokraksts” (MS. Found in a Bottle) Po iegūst žurnāla Saturday Visitor 50$ naudas balvu, un tā sākas viņa literārā karjera: turpmākajos gados viņš strādā dažādu žurnālu redakcijās - Southern Literary Messenger Ričmondā (1835-37), Burton's Gentleman's Magazine Filadelfijā (1839-40), Graham's Magazine (1842-43). Šajā laikā arī top viņa zināmākie stāsti. 1836. gadā viņš apprec savu tobrīd 13 gadus veco māsīcu Virdžīniju Klemmu. Gadi kopā ar Virdžīniju ir bezgalīgas mīlestības, laimes un izmisuma pilni, jo Virdžīnija ir smagi slima ar tuberkulozi. Redzēdams savas mīļotās lēno agoniju, Po vairākkārt priekšlaicīgi pārdzīvoja viņas nāvi. 1847. gadā Virdžīnija 25 gadu vecumā mirst. Viņai Po velta slaveno poēmu “Anabella Lī”. Pēc sievas nāves Po slīgst alkoholismā, viņu moka depresija un ārprāta lēkmes, 1848. gadā viņš mēģina izdarīt pašnāvību. 1849. gada rudenī Po vēlreiz saderinās ar savu jaunības mīlestību Elmiru Roisteri, tomēr apprecēties nepaspēj, jo 1849.gada oktobrī tiek atrasts bezsamaņā guļam Baltimorā uz ielas un pēc pāris dienām, 7.oktobrī mirst.

Lai arī viņa mūžs nebija ilgs, Po spēcīgi ietekmēja turpmāko literatūras attīstību - viņa pūrā ir vairāk kā septiņdesmit pieci īsie stāsti, trīs dzejoļu krājumi un milzums literatūrkritikas. Po uzskatāms par detektīva izgudrotāju - stāsts “Slepkavība Morgielā” (The Murders in the Rue Morgue) nav literatūras vēsturē pirmais stāsts par slepkavību, taču pirmoreiz uzsvars likts nevis uz darbību, bet smalku analīzi. Tā galvenais varonis, ekscentriskais izmeklētājs Arsēns Dipēns kalpo par prototipu gan Konana Doila Šerlokam Holmsam, gan Agatas Kristi Erkilam Puaro. Po bagātīgā iztēle un plašās zināšanas radīja arī tādu žanru, kā zinātniskā fantastika, - te jāmin gan stāsts “Kāda Hansa Pfāla brīnumainie piedzīvojumi” (The Unparalleled Adventure of One Hans Pfaall), kur aprakstīts kāda Hansa Pfāla ceļojums uz Mēnesi gaisa balonā, gan stāsts “Malstrēma virpulī” (A Descent into the Maelstrom), gan daudzi citi. Po stāstiem raksturīgs gluži postmoderns atsauču un norāžu blīvums - liekas, nekas tāds pasaules literatūrā nav sastopams līdz pat Džoisa “Ulisam”. Šī faktu mozaīka arī piešķir viņa veikli izveidotajiem stāstiem šausminošo ticamības sajūtu. Po ir slavens arī ar saviem šausmu stāstiem, jeb, kā viņš pats tos sauca - arabeskām, pretstatā groteskām - humoristiskām satīrām. Metafiziskas šausmas un nāves bailes sastopamas katrā otrajā viņa stāstā. Po atstājis mantojumu arī literatūras teorijā. Viņš uzskatīja, ka īsajam stāstam ir jābūt būvētam ap vienu centrālu epizodi, un tam jābūt maksimāli koncentrētam, nekā lieka. Līdzīgu attieksmi viņš piegāja arī poēzijai. Po dzeja ir plūstoši ritmiska, viņš ir līdz tam pirmais, kurš apzināti un koncentrēti pievēršas valodas fonētiskā spēka izmantojumam, kas notiek slavenajā poēmā “Krauklis” (Raven). “Burti o un r angļu valodā ir visiespaidīgāk skanošie,” teicis Po, “tāpēc krauklis ik rindas galā atkārto nevermore”. Līdzīgu ‘tīrās poēzijas’ teoriju 19. gadsimta beigās izvērš S. Malarmē, bet franču simbolisti lasa un ietekmējas no Po jau kopš Bodlērs gadsimta vidū ir iztulkojis franču valodā viņa stāstus. No Po grandiozi ietekmējušies tādi rakstnieki kā Žils Verns, Aizeks Azimovs, Roberts Stīvensons.