Džeks Keruaks

( 1922 - 1969 )

ASV

Īstajā vārdā Žans Luiss Lebris de Keruaks, amerikāņu rakstnieks un dzejnieks, pasaulē pazīstams arī kā Bītu paaudzes pasaules uzskatu iedvesmotājs un līderis. Keruaka slavenākais darbs Ceļā (On The Road) stāsta par autora piedzīvojumiem, kopā ar draugu Nilu Kasādiju apceļojot Ameriku un Meksiku. Darbā Ceļā parādās vairāki bitņiku dzīves uztveres pamatpostulāti. Savā nozīmīgumā šis teksts tiek salīdzināts Hemingveja Un saule lec, par abiem domājot kā par "zudušās paaudzes manifestiem".

Keruaks piedzimst Lovelā, Masačūsetas štatā kā trešais bērns franču-kanādiešu strādnieku ģimenē. Vispirms mazais Keruaks runā franču-kanādiešu dialektā un angļu valodu apgūst tikai kā otro valodu. Keruaka tēvs - Leo Keruaks ir nelielas tipogrāfijas īpašnieks, 1946. gadā nomirst ar kunģa vēzi. Kad Žanam Luisam ir tikai četri gadi, nomirst viņa vecākais brālis Džerārs. Turpmāk Keruaks

Pirmo izglītību Keruaks iegūst jezuītu draudze skolā. Vēlāk - jau vidusskolā - kļūst par ievērojamu atlētu, 1939. gadā iestājas Kolumbijas Universitātē, pateicoties izcilām dotībām futbolā. No universitātes Keruaks drīz tiek atskaitīts, taču nepiedzīvo Otro pasaules karu un netiek iesaukts armijā, jo ārsti konstatējuši psihiskus traucējumus. Šajā laikā Keruaks strādā par jūrnieku un kuģo uz preču kuģa starp Meksiku un Savienotajām Valstīm, pa to laiku uzrakstot pirmo darbu, nepublicēto "Jūra ir mana māsa" (The Sea Is My Brother). Savu pirmo romānu "Pilsēta un ciems" (The Town and The City) autors laiž klajā 1950. gadā. Vēlāk pats Keruaks šo tekstu uzskata par izgāšanos.

Tusējot Kolumbijas studentu pilsētiņā, 1944. gadā Keruaks pamazām sapazīstas ar grupiņu Ņujorkas t.s. intelektuāļu, starp kuriem ir Viljams Barouss un Alens Ginsbergs, abi tajā laikā jau labi zināmi bohēmisti. Keruaku aizrauj viņu pasaules uzskati. Šajā laikā viņš uz īsu brīdi apprecas ar Ediju Pārkeri un pēc pārmērīgas benzedrīna lietošanas nonāk slimnīcā. Visu atlikušo mūžu Keruaks pavada dažādu narkotiku atkarībā.

Piecdesmito gadu sākumā Keruaks pieņem darba piedāvājumu Vašingtonas štata Mežu pārvaldē un pavada laiku, strādājot par uguns novērotāju vienvietīgā ugunsdzēsēju tornī. 1957. gadā, deviņus mēnešus pirms darba Ceļā publikācijas, Keruaks iesaistas epizodiskās attiecībās ar Džoisu Džonsoni (Glāsmani) (Joyce Johnson Glassman), kura vēlāk apraksta viņu attiecības grāmatā "Durvis plaši atvērtas: bītņiku mīlas afēra vēstulēs 1957-1958" (Door Wide Open: A Beat Love Affair in Letters, 1957-1958 (2000)). Tolaik viņa ir 21 gadu veca. Pirmajā aklajā randiņā ar Keruaku, kas noticis 1957. gadā, viņš pat nevarējis atļauties uzsaukt viņai kafiju. "Viņš man stāstīja par to, kā apsolījis tēvam parūpēties par māti, uzceļot viņai jaunu māju. Tāpat arī viņš ļoti cerēja, ka kritiķi būs sajūsmā par viņa pēkšņo izlēcienu, rakstot prozu tik spontānā un neiegrožotā manierē."

Ceļā stāsta par piedzīvojumiem, Keruakam narkojoties un apceļojot Ameriku kopā ar Nilu Kasādiju. Romānā kā Karlo Markss parādās Alens Ginsbergs un Nils Kasādijs kā Dīns Moriartijs, kurš kādā romāna epizodē saka Salam (Keruaka alter-ego): "Es varu braukt uz jebkurieni Amerikā un dabūt gatavu visu, ko vēlos, jo tā visur ir vienāda. Es pazīstu šos ļautiņus, es zinu, ar ko viņi nodarbojas. Mēs tikai ņemsim un dosim pretī un būsim laimīgi, izceļojuši krustu šķērsu katru nostūri, baudīsim to neiedomājamo laipnību." Viljams Barouss, kurš tolaik raksta zem pseidonīma Viljams Lī, stāstot par savu heroīna atkarību, Ceļā parādās kā Vecai Bullis Lī - "viņš bija skolotājs, un, varētu teikt, ka viņam arī bija visas tiesības mācīt, jo visu savu laiku viņš pavadīja, pats mācoties, un lietas, ko iemācījās, viņš dēvēja par "dzīves faktiem", un to viņš mācījās, nevis tādēļ, ka tā vajadzēja, bet gan tādēļ, ka viņš tā gribēja." Grāmata stāsta par „dzīves mākslu”, kas balstīts nemitīgā skaistuma apjēgsmē, saistītā ar alkoholu, narkotikām, seksu un misticismu. Keruaks grāmatu esot sarakstījis uz virtuves ķebļa 20 dienu laikā, pierakstot pilnu telegrāfa rulli, tādējādi par jaunu atklājot "automātisko rakstību", ko plaši pielietoja 20. gs. 20-to gadu Parīzes sirreālisti. Keruaka rakstības stils ir spontāns, nekopts un tai pat laikā dramatisks, vēlāk tas atspoguļojās mūzikā, ģērbšanās stilā, kā arī citu rakstnieku darbos. Ceļā padarīja Keruaka par alternatīvā dzīvesstila ikonu.

Otrs ievērojamākais Keruaka darbs - Dharmas blandoņas (The Dharma Bums) parādījās 1958. gadā. Tas stāsta par Sanfrancisko mākslinieku-bohēmistu dzenbudiskajiem meklējumiem. Kā zināms, tolaik šādas komūnas eksistēja gan Sanfrancisko, gan Kalifornijā, gan Ņujorkā. Romānā kā Džefijs Raiders parādās dzejnieks Garijs Snaiders, tāpat arī Alens Ginsbergs slēpies aiz Alvas Goldbuka. Grāmatā Keruaks atklāj gadus, ko pavadījis, ceļojot pa Ameriku. Romāni Ceļā un Dharmas blandoņas lasāmi arī latviešu valodas tulkojumā, tos klajā laidusi izdevniecība AGB.

Mazliet vēlāk Keruaks pārceļas uz dzīvi dzimtajā Lovelā, kur dzīvo kopā ar māti Gabrielu. Kad māte kļūst paralizēta, Keruaks nodarbojas ar viņas apkopšanu. Šajā laikā Keruaks savu slavu sāk uztvert kā nastu, taču joprojām reiz pa reizei dodas ceļojumos pa Ameriku. Arvien biežāk Keruaks apmeklē vietējās pilsētiņas klubus un bārus, nododoties dzeršanai. Drīz vien apprecas ar turpat dzīvojošo Stellu Sempsu (Stella Sampas). Šajos gados viņš uzraksta vairākus autobiogrāfiskus romānus - piemēram, Žerāra vīzijas (Visions Of Gerard, 1963), kas stāsta par viņa brāļa dzīves pēdējiem mēnešiem, kā arī Satori Parīzē (Satori In Paris, 1966), kas ir atsauce uz franču sirreālistiem. Vēl Keruaka dzīves laikā tiek publicēts darbs Pazemieši (Subterranean, 1958), ko, pateicoties benzedrīnam, viņš uzraksta 3 dienu laikā, kā arī darbs Lielā alga (Big Sur, 1962).

Keruaks mirst no pārdzeršanās izraisītas asiņošanas barības vadā 1969. gada 21. oktobrī savās mājās Sant-Pēterurgā, Floridā. Pirms pāris mēnešiem Nila Kasādija kailais līķis ir atrasts Meksikā